Godātais priekšsēdētāja kungs!

Godātās dāmas un kungi!

Sirsnīgi sveicu Eiropas Savienības otrā samita dalībniekus. Esmu dziļi gandarīts par to, ka pirmo reizi neatkarīgā Azerbaidžānas Republika piedalās šajā prestižajā starptautiskajā forumā, kas veltīts svarīgāko Eiropas kopējo problēmu apspriešanai uz jaunās tūkstošgades robežas.

Milzīgas pozitīvas izmaiņas, kas notikušas uz mūsu planētas - aukstā kara beigas, dzelzs priekškara krišana, - apvienoja Eiropu, veicināja jauno neatkarīgo valstu, kuras izvēlējušās demokrātijas ceļu, integrāciju Eiropas struktūrās.

Svarīgu lomu šajos procesos spēlē Eiropas Savienība, un mēs augstu vērtējam tās ieguldījumu miera un stabilitātes nostiprināšanā, plurālistisko demokrātijas principu un vispārcilvēcisku vērtību nostiprināšanā visā Eiropas kontinentā.

Azerbaidžāna, visā savā vēstures gaitā attīstīja ciešas attiecības ar Eiropu, esot kā tās neatņemama sastāvdaļa.

Pēc neatkarības iegūšanas Azerbaidžānas Republika nogājusi sarežģītu un dramatisku ceļu. Pārejas perioda grūtības, iekšējā politiskā nestabilitāte, nelikumīgu bruņotu grupējumu patvaļa, nebeidzamu valsts apvērsuma mēģinājumu virkne, sociāli-ekonomiskā krīze, kaimiņzemes Armēnijas postošās agresijas sekas radīja anarhijas un haosa stāvokli, masveida cilvēktiesību pārkāpumus, kas apdraudēja pašu Armēnijas valstiskuma pastāvēšanu.

Ar lielu pūļu cenu īsā laika periodā mums izdevās stabilizēt situāciju valstī un uzsākt radikālu politisku un ekonomisku reformu īstenošanu, vērstu uz demokrātiskas, tiesiskas mūsdienīgas valsts un tirgus ekonomikas izveidi.

Novadītas pirmās demokrātiskās republikas parlamenta vēlēšanas uz daudzpartiju bāzes. Visas tautas referenduma ceļā pieņemta pirmā neatkarīgās Azerbaidžānas Konstitūcija, kas garantē cilvēkam nepieciešamo brīvību un tiesības. Desmitiem politisku partiju, simtiem neatkarīgu masu informācijas līdzekļu, vārda, apziņas brīvība, labvēlīgi apstākļi nacionālo mazākumtautību attīstībai - tas viss liecina par demokrātiskas sabiedrības veidošanu mūsu valstī.

Ekonomikas liberalizācija, inflācijas procesu samazināšana līdz minimumam, plaša ārzemju investīciju piesaistīšana, veiksmīga privatizācijas programmas realizācija, tai skaitā privātīpašumam uz zemi, veicināja to, ka Azerbaidžānas ekonomika pārvarēja ilgstošu kritumu un sākās reāla ražošanas izaugsme un mūsu valsts pilsoņu dzīves līmeņa paaugstināšanās.

Protams, mēs turpinām izjust objektīvas pārejas perioda grūtības, septiņdesmit gadu totalitārā režīma smago seku ietekmi, taču sekmīga demokrātisko reformu īstenošana, absolūts republikas pilsoņu vairākuma ciešs atbalsts šīm reformām liecina par neatkarības un demokrātijas neatgriezeniskumu Azerbaidžānā.

Pati mūsu lielākā problēma ir agresijas sekas no Armēnijas Republikas puses, kuras rezultātā okupēti divdesmit procenti Azerbaidžānas teritorijas, vairāk kā miljons šo zemju iedzīvotāju izdzīti no savām dzīvesvietām un dzīvo nepanesamos apstākļos telšu pilsētiņās.

Mēs ar gandarījumu uzņemam EDSO centienus, virzītus uz taisnīgu armēņu-azerbaidžāņu konflikta noregulēšanu.

Lisabonas EDSO samits 1996.gada decembrī pieņēma ārkārtīgi svarīgu lēmumu šajā jautājumā. Lisabonas principi - tie ir Azerbaidžānas un Armēnijas teritoriālās nedalāmības atzīšana, piešķiršana Kalnu Karabahai augsto pašpārvaldes statusu Azerbaidžānas valsts sastāvā un drošības garantijas visiem Kalnu Karabahas iedzīvotājiem.

Mēs atzinīgi novērtējam Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1997.gada 22.aprīļa rezolūciju, kura arī apstiprināja Azerbaidžānas valsts teritoriālo nedalāmību, Lisabonas samita principus armēņu-azerbaidžāņu konflikta noregulēšanā. Šie dokumenti ir laba bāze miera sasniegšanai pamatojoties uz vispāratzītu starptautisko tiesību normu pamata.

1994.gsdaa maijā mēs noslēdzām ar Armēniju vienošanos par uguns pārtraukšanu un plānojam turēties pie tās līdz pat galīgai konflikta noregulēšanai.

Mēs atbalstām neseno EDSO Minskas grupas - Krievijas, ASV un Francijas - līdzpriekšsēdētāju priekšlikumu par konflikta noregulēšanu divos posmos: pirmajā posmā - izvest armēņu bruņotos spēkus no sešiem okupētajiem Azerbaidžānas rajoniem, atgriezt šo rajonu iedzīvotājus viņu dzīvesvietās un atjaunot, kara laikā izpostītās komunikācijas, otrajā - izlemt jautājumu par Kalnu Karabahas statusu kopā ar Lačinskas un Šušinskas rajonu atbrīvošanu.

Šodien es vēlreiz paziņoju, ka mēs stingri iestājamies par miermīlīgu konflikta risinājumu, vēlamies noturīgu un ilgstošu mieru ar Armēniju. Neskatoties uz smagiem zaudējumiem, ko Azerbaidžānai nodarījusi agresija, mēs vēlamies atjaunot labas kaimiņattiecības un sadarbību mūsu valstu starpā, mūsu tautu labklājību un uzplaukumu, mieru un stabilitāti mūsu reģionā.

Dāmas un kungi! 1996.gada jūnijā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja piešķīra Azerbaidžānai "īpašā pieaicinātā" statusu, mēs esam arī Eiropas kultūras konvencijas un atklātās paricālas vienošanās par lielu dabas un tehnoloģisko katastrofu novēršanas, aizsardzības un palīdzības organizēšanas, dalībnieki.

1996.gada 13.jūlijā es vērsos ar vēstuli pie Eiropas Padomes ģenerālsekretāra ar lūgumu uzņemt Azerbaidžānas Republiku par pilntiesīgu Eiropas Padomes locekli. Izsakot gatavību pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, es lūdzu Eiropas Padomes ministrus paātrināt sarunas ar Azerbaidžānas valdību dotajā jautājumā.

Mēs aktīvi sadarbojamies ar Eiropas Padomes institūtiem, ņemam dalību viņu organizētajos pasākumos, radām visus nepieciešamos apstākļus Eiropas Padomes delegācijai Azerbaidžānā.

Liekam lielas cerības uz Eiropas Padomes palīdzību demokrātisku izmaiņu attīstībai mūsu valstī. Ceram, ka Azerbaidžāna tuvākajā laikā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Padomes locekli. No savas puses mēs darīsim visu, lai atbilstu mūsdienu Eiropas demokrātijas augstajiem standartiem.

Cienītās dāmas un kungi, mūsu samits apkopo vētrainā un dramatiskā divdesmitā gadsimta rezultātus, nosaka nākošās simtgades uzdevumus un perspektīvas. Tāpat kā agrāk, jaunā Eiropa, saliedēta ar brīvības ideāliem, demokrātiju un humānismu, spēlēs svarīgu lomu visas cilvēces progresā un uzplaukumā.

Esmu pārliecināts, ka Azerbaidžānas Republika, ar saviem milzīgajiem dabas resursiem, bagāto kultūras un intelektuālo potenciālu, dos cienīgu ieguldījumu šajā svētīgajā procesā.

Pateicos par uzmanību.

Teksts tulkots no krievu valodas uz latviešu valodu pēc laikraksta "Baku strādnieks" 1997.gada 15.oktobra numura.