Geidars Alirza Oglu Alijevs - Azerbaidžānas tautas nacionālais līderis

Geidars Alirza oglu Alijevs dzimis 1923.gada 10.maijā Azerbaidžānas pilsētā Nahičevāna. 1939.gadā pēc Nahičevānas pedagoģiskā tehnikuma pabeigšanas viņš uzsāka mācības Azerbaidžānas industriālā institūta (šobrīd Azerbaidžānas Valsts Naftas Akadēmija) arhitektūras fakultātē. Kara sākums neļāva viņam pabeigt studijas.

No 1941.gada Geidars Alijevs strādāja Nahičevānas APSR Iekšlietu daļas Tautas komisariātā par nodaļas vadītāju, kā arī Nahičevānas APSR Tautas komisāru padomē. 1944.gadā viņš tika nosūtīts strādāt valsts drošības orgānos Geidars Alijevs, strādājot kopš šī laika posma drošības orgānu sistēmā, no 1964. gada ieņēma priekšsēdētāja vietnieka amatu, bet no 1967.gada - Azerbaidžānas PSR Ministru Padomes Valsts Drošības Komitejas priekšsēdētāja posteni, kad viņam tika piešķirta ģenerālmajora pakāpe. Šajos gados viņš ieguva augstāko speciālo izglītību Ļeņingradā (šobrīd Sanktpēterburga), bet 1957.gadā pabeidz Azerbaidžānas Valsts Universitātes vēstures fakultāti.

Pēc ievēlēšanas Azerbaidžānas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas plenārsēdē par Azerbaidžānas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmo sekretāru 1969. gadā Geidars Alijevs kļuva par Republikas vadītāju. 1982.gada decembrī Geidars Alijevs bija PSRS Augstākās Padomes deputāts un piecus gadus ieņēma PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka posteni.

1987.gada oktobrī Geidars Alijevs, izrādot protestu pret Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Politbiroja un personīgi ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova īstenoto politiku, demisionēja no ieņemamā amata.

Sakarā ar asiņaino traģēdiju, kas notika 1990.gada 20.janvārī Baku padomju armijas darbības rezultātā, Geidars Alijevs nākamajā dienā Azerbaidžānas valdībā Maskavā uzstājās ar paziņojumu, pieprasot sodīt nozieguma, kas veiks pret Azerbaidžānas tautu, organizatorus un izpildītājus. Protestējot pret PSRS vadības divkosīgo politiku saistībā ar Kalnu Karabahā izveidojušos konflikta situāciju 1991.gada jūlijā viņš izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas.

Pēc atgriešanās Azerbaidžānā 1990.gada jūlijā Geidars Alijevs sākumā dzīvoja Baku, pēc tam Nahičevānā, tajā pat gadā viņš tika ievēlēts par Azerbaidžānas Augstākās Padomes deputātu. Laika posmā no 1991.gada līdz 1993.gadam viņš ieņēma Nahičevānas Autonomās Republikas Augstākā Medžlisa priekšsēdētāja vietu, kā arī Azerbaidžānas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka posteni. 1992. gadā Nahičevānas pilsētā organizētajā partijas „Eni Azerbaidžāna” dibināšanas kongresā Geidars Alijevs tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju.

Kad 1993.gada maijā - jūnijā smagas valdības krīzes rezultātā valstī radās pilsoņu kara un neatkarības zaudēšanas draudi, Azerbaidžānas tauta pieprasīja nodot varu Geidara Alijeva rokās.

Toreizējie Azerbaidžānas vadītāji bija spiesti uzaicināt Geidaru Alijevu uz Baku. 1993.gada 15.jūnijā Geidars Alijevs tika ievēlēts par Azerbaidžānas Augstākās Padomes priekšsēdētāju, bet 24.jūnijā ar Medžlisa Milli rīkojumu uzņēmās Azerbaidžānas Republikas prezidenta pilnvaras. 1993.gada 3. oktobrī tautas balsošanas rezultātā Geidars Alijevs tika ievēlēts par Azerbaidžānas Republikas prezidentu. 1998.gada 11.oktobrī vēlēšanās, kuru laikā bija vērojama ļoti augsta vēlētāju aktivitāte, ar 76,1 % balsu viņš atkal tika ievēlēts par Azerbaidžānas Republikas Prezidentu. Geidars Alijevs, piekrītot savas kandidatūras izvirzīšanai prezidenta vēlēšanās 2003.gada 15.oktobrī, atteicās tajās piedalīties veselības problēmu dēļ.

Geidars Alijevs ir apbalvots ar virkni starptautisko prēmiju, viņam piešķirti dažādu valstu universitāšu goda doktora nosaukumi, kā arī citi augsti apbalvojumi. Viņš četras reizes ir bijis apbalvots ar Ļeņina ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni un daudzām medaļām, divas reizes saņēmis Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu, bijis apbalvots ar daudzu ārvalstu medaļām un ordeņiem.

Azerbaidžānas vēsturiskais liktenis, kas aptver pēdējo 30 gadu periodu, ir nesaraujami saistīts ar Geidara Alijeva vārdu. Tautas atdzimšana šo gadu laikā visās sabiedriski politiskajās, ekonomiskajās un kultūras dzīves sfērās ir cieši saistīta tieši ar viņu.

Šī perioda laikā, ieņemot vadošos amatus, Geidars Alijevs ir palīdzējis savai dzimtajai zemei - Azerbaidžānai, uz kuras progresu viņš pastāvīgi tiecās, ar kuras bagāto kultūras un vēsturisko pagātni viņš vienmēr ir lepojies, par kuras nākamajām paaudzēm viņš ir rūpējies, kā valstij pārvarēt grūtos un smagos laika pārbaudījumus.

Būdams vadošais politiskais un valsts darbinieks, neapšaubāms tautas līderis, viņš vēl savas dzīves laikā kļuva par leģendu, tādēļ Geidara Alijeva fenomens vienmēr ir piesaistījis uzmanību. Šī Azerbaidžānas iedzīvotāju nacionālā līdera vētrainā politiskā darbība, kas nevar neizraisīt apbrīnu, ir apspriesta gan republikas, gan arī pasaules presē.

1993.gadā, kad Azerbaidžānas tauta pārliecinājās, ka nacionālās valsts pastāvēšana ir apdraudēta un tai draud sašķelšanās, kad bija pienākuši visgrūtākie laiki, tā uzstājīgi pieprasīja esošās varas nomaiņu un kopš šī brīža uzticēja savu likteni Geidaram Alijevam. Geidars Alijevs, redzot savas tautas ciešanas, pieņēma tās uzstājīgo aicinājumu un atgriezās pie lielās politikas Azerbaidžānā. Tauta sagaidīja Geidara Alijeva atgriešanos ar cerību un prieku, un šī diena iegāja neatkarīgās Azerbaidžānas vēsturē kā Nacionālās glābšanas diena.