Azerbaidžānas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Geidara Alirza oglu Alijeva uzstāšanās Azerbaidžānas Republikas Medžlisa Milli sēdē 1993.gada 15. jūnijā


Godātie deputāti, godātais Prezident!

Es pateicos visiem Medžlisa Milli locekļiem, Azerbaidžānas Augstākai Padomei par man izrādīto augsto uzticību. Varu jums apgalvot, ka, izmantojot visas iespējas, es centīšos nest šo smago nastu un tiekšos godam izpildīt šo uzdevumu. Gribu norādīt, ka ar pilnu atbildību es apzinos šodienas grūto, sarežģīto un saspringto Azerbaidžānas Republikas stāvokli. Uzsākot darbu, es apzinos savu atbildību un, vadoties pēc tā visa, darīšu visu, kas ir manos spēkos. Es neesmu ieplānojis uzstāties ar lielu runu. Tomēr dažus vārdus man noteikti ir jāsaka. Kā Augstākās Padomes priekšsēdētājs par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem es uzskatu Azerbaidžānas tautas vēsturiskā sasnieguma - Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarības aizsargāšanu, nostiprināšanu un attīstīšanu. Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarība ir jānodrošina, balstoties uz tradīcijām, kas tika izveidotas 1918. gadā pirmajā Azerbaidžānas Demokrātiskajā Republikā, kā arī uz mūsdienu prasībām un pasaulē notiekošajiem procesiem. Es pastāvīgi strādāšu šajā virzienā, un lai neviens nešaubās, ka es veltīšu visu savu atlikušo dzīvi tikai un vienīgi Azerbaidžānas Republikas, kā neatkarīgas valsts attīstībai. Šai sakarā gribu teikt, ka, manuprāt, lai arī kas nenotiktu, pēc šī Azerbaidžānas Republika vairs nekad nezaudēs savu neatkarību un nenonāks atkal nekādas valsts sastāvā, nebūs pakļauta jebkuras citas valsts varai. Klīst zināmas baumas, izteikumi par bijušās Padomju Savienības atjaunošanu, par iespēju tajā iekļauties Azerbaidžānas Republikai. Tā visa ir utopija. Es noraidu šādas domas un aicinu visus Azerbaidžānas pilsoņus arī noradīt šādas domas.

Republikai būs jārisina ļoti lieli un sarežģīti uzdevumi. Lai nodrošinātu neatkarību, suverenitāti, Azerbaidžānai ir jāatgriež tās teritorijas, kuras okupējusi Armēnija. Ir jānodrošina Azerbaidžānas Republikas teritoriālā vienotība, jāaptur karš un jānodibina miers. Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem ir jādzīvo mierā un labklājībā un jāveido sava valsts tā, kā paši to vēlas. Tādēļ šis jautājums ir viens no svarīgākajiem. Šiem jautājumiem arī pēc tam ir jāatrodas Augstākās Padomes uzmanības centrā. Esmu par to pilnīgi pārliecināts.

Vakar izsludinātais dokuments, kurš tika parakstīts pēc Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas un Turcijas iniciatīvas, ir pirmais solis mūsu pakāpeniskai iziešanai no kara stāvokļa. Droši vien turpmāk šajā jomā ir jāveic vēl efektīvāki pasākumi, lai Azerbaidžānas Republika kļūtu par visas savas teritorijas saimnieci un mūsu tauta izietu no kara stāvokļa.

Tādējādi Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarība - tas ir vissvarīgākais uzdevums. Neatkarīgā Azerbaidžānā ir jāattīsta demokrātija. Ir visiem spēkiem jāatbalsta politiskais plurālisms. Nedrīkst pieļaut, ka netiek ievērota Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija un likumi. Valsts izveidei un sabiedrības uzbūvei ir jābalstās tikai uz demokrātiskiem principiem. Politikā un ekonomikā vadošā vieta ir jāieņem brīvības, neatkarības, cilvēka brīvības, cilvēka tiesību aizsardzības un brīvas ekonomikas principiem. Tas nozīmē, ka mūsu republikai ir jāturpina ceļš, kuru tā uzsāka pirms gada. Tas ir pareizais ceļš, īstais ceļš, un mūsu republikai ir pa to pārliecinoši jāvirzās. Jums ir jābūt pārliecinātiem, ka es vienmēr būšu uzticīgs šim ceļam.

Vienas no galvenajiem mūsu republikas šodienas sarežģītā stāvokļa iemesliem ir Gandže 4.jūnija notikumi. Šie notikumi ir briesmīgi, tika izlietas asinis, izdarīts noziegums. To visu ir jāizmeklē un visiem cilvēkiem, kuri pārkāpa likumu, piedalījās noziegumā, lai arī no kādas puses tas nebūtu, ir jāatbild likuma priekšā. Ar šo jautājumu nodarbojas deputātu izmeklēšanas komisija. Savukārt mums ir pēc iespējas ātrāk jānoregulē sarežģītā situācija. Vakar norisinājās saruna ar prezidentu Abulfazu Elčibejevu, es arī vadīju pārrunas Gandže kopā ar mani pavadošajiem cilvēkiem un viens pret vienu. Tādēļ es domāju, ka visas mūsu pūles palīdzēs noregulēt izveidojušos sarežģīto situāciju un apturēt pretošanos. Taču es jau teicu un saku vēlreiz: nekādos apstākļos es nespēju būt ieroču izmantošanas atbalstītājs. Šo pretošanos ir jānoregulē tikai un vienīgi mierīgā ceļā, vienošanās ceļā, savstarpējās sapratnes un pārrunu ceļā. Es domāju, ka mūsu tautas gudrība, autoritāru cilvēku, azerbaidžāņu inteliģences, azerbaidžāņu aksakalu kopējās pūles un mūsu darbība nenoliedzami to nodrošinās.

Veidojot demokrātisku, neatkarīgu Republiku Azerbaidžānā, cīnoties par civilizētu sabiedrību, mums ir jāizmanto pasaules, vispārcilvēciskās vērtības. Mums ir jātiecas uz to, lai Azerbaidžāna, ilgu gadu, gadsimtu laikā sasniegusi neatkarību, spētu nodemonstrēt visai pasaulei savus vēsturiskos panākumus, nacionālās tradīcijas. Es domāju, ka Azerbaidžānas tautai no šī viedokļa ir samērā liels gan vēsturiskais, gan arī mūsdienu potenciāls. Ja to visu izmantot efektīvi, tad Azerbaidžāna kļūs neatkarīga, demokrātiska valsts un mūsu sabiedrība būs demokrātiska sabiedrība, kas veidota, balstoties uz demokrātiskām, tiesiskām un vispārcilvēciskām vērtībām. Šim mērķim gan mūsu zinātne, gan mūsu kultūra, gan mūsu vēsturiskās tradīcijas, gan arī mūsu reliģiozais pamats Islāms - viss kopā izveidos stabilu pamatu. Mūsu uzdevums ir tikai nodrošināt, lai tas viss tiktu izmantots efektīvi.;

Saspringtā situācija Azerbaidžānā ir saistīta ne tikai ar Karabahas problēmu, respektīvi, ar Armēnijas agresiju pret Azerbaidžānu. Pašreiz ir notikuši notikumi Gandže. Diemžēl viens no saspringtās situācijas iemesliem ir zināma savstarpējo attiecību pasliktināšanās starp tautām un etniskajām grupām, kas ilgus gadus dzīvojušas Azerbaidžānā. Azerbaidžāna gadu desmitiem un simtiem ir bijusi dzimtene te dzīvojošiem cilvēkiem, tai ir jāpaliek par dzimteni arī turpmāk. Visiem Azerbaidžānas Republikas teritorijā dzīvojošajiem pilsoņiem neatkarīgi no nacionalitātes, reliģijas un politiskās piederības ir jābūt vienādām tiesībām. Ja mēs spēsim vadīties pēc šiem jēdzieniem un īstenot tos dzīvē, tad mēs spēsim arī nodrošināt visu tautu un nāciju, kas dzīvo Azerbaidžānas Republikā, pilnīgu apvienošanos. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Es domāju, ka mēs to sasniegsim.

Ārpolitikas jomā pagājušā gadā ir paveikts daudz darba. Tomēr vēl ir daudz lietu, kas ir jāizdara. Domāju, kā Azerbaidžānas Republikai, kā neatkarīgai valstij ir jāveido līdztiesīgas attiecības ar visām valstīm. Neatkarīgi no tā, kāda ir katras valsts iekšējā struktūra, kādā virzienā noris tās iekšējā politika, mums ir jāizveido normālas attiecības. Pirmkārt mums ir jānoregulē nepieciešamās kultūras, ekonomiskās un valsts attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem. No šī viedokļa attiecības ar Turcijas Republiku noteikti atbalsta mūsu Republikas iedzīvotāji. Attiecībām ar kaimiņu Islāma Republiku Irānu ir jāuzlabojas un jāattīstās. Krievija - liela valsts, mūsu ziemeļu kaimiņš. Nenoliedzami, attiecībām starp Krieviju un Azerbaidžānu turpmāk ir jākļūst labākām, plašākām, auglīgākām, tām ir jābalstās uz neatkarības principiem. Ar visām valstīm, kas iepriekš ietilpa Padomju Savienības sastāvā un pašreiz ir kļuvušas neatkarīgas - ar Ukrainu, Baltkrieviju, Gruziju, ar Vidusāzijas valstīm, Kazahstānu, Baltijas valstīm, Moldovu - mums ir jāveido ciešas un abpusējas attiecības. Tas mums ir ļoti nepieciešams. Tādēļ, ka mūsu ekonomiskās attiecības, kultūras un cilvēciskās attiecības ar šīm valstīm ilgus gadus un pat gadsimtus ir bijušas ļoti tuvas. Šīs attiecības nedrīkst saraut, tās ir jāattīsta. Es nešaubos, ka tieši šāda politika palīdzēs Azerbaidžānas Republikai izveidoties un attīstīties kā neatkarīgai valstij.

Azerbaidžānas Republika jau ir iegājusi pasaules līmenī. Amerikas Savienoto Valstu pozitīvā attieksme pret Azerbaidžānas Republiku pēdējā laikā mūs visus priecē, un es domāju, ka attiecībām ir tikai jāpadziļinās un jāattīstās. Mums ir jāpadziļina mūsu saiknes ar visām Eiropas valstīm, jo īpaši ar Lielbritāniju, Franciju un Vāciju. Ar visām musulmaņu valstīm, arābu valstīm mūsu attiecībām ir jāattīstās vēl ātrāk. Īsāk sakot, es vēlos vienkārši parādīt savu pozīciju ārpolitikas sfērā. Kā Augstākās Padomes priekšsēdētājs es strādāšu šajā virzienā un pielikšu visas pūles, lai mūsu prezidenta, Augstākās Padomes un valdības darbība būtu veiksmīga.

Tomēr pašlaik vissvarīgākais ir novērst Gandže norisinājušos notikumus un ar tiem saistīto saspringto situāciju. Šeit, Medžlisa Milli sēdē no šīs tribīnes es vēršos pie visiem Azerbaidžānas pilsoņiem, pie mūsu brāļiem, māsām un bērniem un paziņoju, ka mūsu Republika pašreiz atrodas ļoti smagā stāvoklī. Es vēlreiz atkārtoju, ka vislielākās grūtības, kuras mums jāpārvar, ir saistīta ar mūsu okupēto teritoriju atgriešanu un teritoriālās nedalāmības nodrošināšanu, Azerbaidžānas suverenitātes saglabāšanu. Tādēļ visas iekšējās nesaskaņas, iekšējie strīdi ir jānomet malā. Es vēršos pie visas Azerbaidžānas tautas, es vēršos pie Gandže iedzīvotājiem, vēršos pie Azerbaidžānas Republikas deputāta Sureta Guseinova, vēršos pie viņa ieroču brāļiem un aicinu viņus visus izrādīt gudrību un veidot cilvēciskas attiecības. Mūsu Republikai pašreiz vairāk nekā jebkad tas ir vajadzīgs, un viņiem ir jāzina, visai tautai ir jāzina, ka tagad mums jābūt kopā. Šajā Azerbaidžānai traģiskajā periodā mēs atrodamies nopietnu draudu priekšā. Šajā periodā visiem spēkiem, visām politiskajām partijām, visām politiskajām struktūrām, visām politiskajām un sabiedriskajām organizācijām, visiem cilvēkiem ir jāapvienojas - visiem ir jābūt vienotiem. Visiem ir jāaizmirst aizvainojumi. Mums visiem ir jāapvienojas un jāizved Azerbaidžāna no šī smagā stāvokļa. Es domāju, ka Gandže iedzīvotāji, cilvēki, kas dzīvo Gandže apkārtējos rajonos, izdzirdēs manu balsi un atbalstīs to. Surets Guseinovs izdzirdēs manu balsi, rīkosies gudri, un mēs spēsim pilnībā likvidēt šo nelaimi. Es aicinu jūs visus darboties šajā virzienā, apvienoties. Es lūdzu nolikt malā sīkus aizvainojumus un tenkas, to laiks vēl pienāks. Ja kādam ar kādu ir problēmas, viņi tās varēs atrisināt vēlāk. Tagad tam nav laika.

Šai sakarā es gribu skart vēl vienu jautājumu. Dažās aprindās kļūst baumas - ja jau Geidars Alijevs atkal ieņems Azerbaidžānā kādu amatu, tad viņš sāks kādam atriebties. Slikti izturēsies pret tiem, kas savulaik bija pret viņu vai pret viņu slikti izturējās. Es jūsu un visas Azerbaidžānas tautas priekšā paziņoju, ka manā dabā vispār nav atriebības jūtu. To vienkārši ir meistarīgi sacerējuši atsevišķi cilvēki, un ir redzams, ka ar to viņi vēlas ne tikai mani nomelnot, bet arī šķelt jūs. Es apsolu, ka nekad nenonākšu līdz atriebības jūtām. Ja arī kāds kādreiz ir nepareizi izturējies pret mani, kaut ko izdarījis, ticiet man, es jau sen viņiem esmu to piedevis. Es nekad nenolaidīšos tādu jūtu līmenī un nekad to nedarīšu. Ne jau tādēļ, ka jūs man tagad esat izrādījuši tik lielu uzticību un esmu ieņēmis augsto posteni. Nē. Es kā parasts pilsonis nekad neesmu domājis un arī nākotnē nedomāju ne ar vienu naidoties un nodarīt kādam ļaunu. Tomēr amata ietvaros nenoliedzami katram no mums ir jāievēro disciplīna, katram no mums ir jāpakļaujas likumam, mums visiem ir jāievēro likumi, ir jānodrošina likuma virsvaldība un šajā ceļā es, protams, nepārkāpšu savus principus.

Es domāju, ka kopā ar Augstāko Padomi, Azerbaidžānas prezidentu Abulfazu Elčibejevu, mēs visi kopā spēsim iziet no šī stāvokļa. Un šai sakarā aicinu jūs visus būt vienotiem.

Paldies!