Meklēšana

DARBI ‎ / INTERVIJAS

Geidars Alijevs: Neskatoties uz to, ka šī vizīte prasīja daudz laika, uzskatu, ka darbs, kas tika paveikts vizītes laikā, tiešām ir ļoti vērtīgs. Jums jau zināms, ka no 21.aprīļa, tas ir no brīža, kad aizbraucu no Baku, manas vizītes laikā tika veikts ļoti saspringts darbs. Tas, pirmkārt, bija saistīts ar katras iespējas izmantošanu, lai veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu Azerbaidžānas intereses. Šīs vizītes pirmā daļa bija saistīta ar Nolīguma par sadarbību un partnerību parakstīšanu starp Azerbaidžānas Republiku un Eiropas Savienību. Mēs parakstījām šo Nolīgumu. Parakstīšanas ceremonija bija ļoti liels notikums.

Jums zināms, ka tur piedalījās Eiropas Savienībā ietilpstošo valstu ārlietu ministri. Tas arī bija saistīts tieši ar Armēnijas un citu Kaukāza republiku - Gruzijas, Armēnijas Nolīguma parakstīšanas ceremoniju ar Eiropas Savienību. Vēlreiz saku - tas ir vēsturisks notikums. Uzskatu, ka šī Nolīguma parakstīšana vēl vairāk nostiprinās Azerbaidžānas, kā neatkarīgas valsts, pozīcijas, un tajā pat laikā tā ir pasākumu īstenošanas izpausme mūsu republikas iekšējā, sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā un citās jomās, atbilstoši Eiropas demokrātijai. Jūs atceraties, kā pārstāvji, Eiropas Savienības locekļi savās runās to arī atzīmēja. Es ļoti augstu to novērtēju. Uzskatu, ka tas ir grandiozs notikums Azerbaidžānas dzīvē, ļoti vērtīgs solis mūsu sadarbībai ar Eiropas Savienību. Un protams, tam būs arī savi pozitīvie rezultāti.

Līdz ar to, mums Luksemburgā bija virkne citu tikšanos. Briselē mums bija sarunas ar Eiropas Savienības ekonomikas komisijas priekšsēdētāju Žaku Santeru, augsto komisāru Van-Den Bruku par šodienas stāvokli, nākamajām mūsu sadarbības perspektīvām. Tas viss ir ļoti nozīmīgi. Tā kā tie visi ir nepieciešami pasākumi daudzpusīgas sadarbības īstenošanai ar Eiropas Savienību. Īpaši, mūsu sarunās ar Žaku Santeru un Denu Bruku tika apspriesta mūsu ekonomiskā sadarbība, tas ir pasākumi, kādi paredzēti programmā TASIS, Humanitārā Eiropas Savienības palīdzības programma un jautājumi tās īstenošanai dzīvē. Tas arī ir ļoti svarīgi. Uzskatu, ka tas viss kopumā, kompleksā liecina par to, ka sadarbība starp Azerbaidžānas Republiku un Eiropas Savienību virzās uz priekšu.

Es apmeklēju NATO ģenerālštābu Briselē, tikos ar NATO ģenerālsekretāru. 1994.gada maijā es tur biju un parakstīju NATO programmu "Partnerattiecības mieram". Taču mēs arī pēc tam turpinājām mūsu sadarbību. Lai vēl vairāk nostiprinātu mūsu sadarbību, es iesniedzu viņiem mūsu republikas prezentācijas dokumentu šīs programmas ietvaros.

Uzskatu, ka arī mūsu sarunas ar NATO ģenerālsekretāru bija ļoti saturīgas, nozīmīgas. Es izteicu viņam savas domas par Azerbaidžānas neatkarību. Mums bija plaša viedokļu apmaiņa. Tas arī ir mums ļoti svarīgi.

Korespondents: Prezidenta kungs, mūsu republikas attiecības ar NATO reizēm daudziem izraisa šādu priekšstatu, - tas izriet no noteiktas vēlmes, - ka starp NATO un Azerbaidžānu nodibināta cieša sadarbība. Taču laikam, faktiski, tie ir pirmie kontakti, tiek likti pamati sadarbībai.

Geidars Alijevs: Jā, tiek likti pamati sadarbībai. Tā kā NATO pasludinātais 1994.gadā aicinājums "Partnerattiecības mieram" - tas ir aicinājums miera vārdā. Šo sarunu ar NATO ģenerālsekretāru saturs un jēdziens ir tajā apstāklī, ka Azerbaidžānas pievienošanās šai NATO programmai un tās sadarbībai ir mērķis sasniegt vēl lielāku miera nostiprināšanu Eiropā un tai skaitā arī mūsu reģionā. Tās ir miermīlīgas sarunas. Uzskatu, ka tās arī tā vajadzētu uztvert. Mēs bez šaubām, turpināsim sadarbību šajā virzienā.

Luksemburgā, Briselē man bija divpusējas sarunas. Mūsu sarunas ar Vācijas ārlietu ministru Kinkeli bija ļoti nozīmīgas, interesantas. Mana tikšanās ar Armēnijas Prezidentu Levonu Ter-Petrosjanu Luksemburgā bija ļoti nepieciešama. Šī tikšanās notika pēc abu pušu - gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas, iniciatīvas. Šo tikšanos un pārrunu - tiešo pārrunu divu valstu prezidentu, valstu starpā, kuras ir konfliktā, mēs pirmo reizi paziņojām par kopēju paziņojumu. Šis paziņojums ir ļoti nozīmīgs. Nozīmīgs tādēļ, ka, pirmkārt, mēs paziņojām, ka abas puses arī turpmāk nodrošinās uguns pārtraukšanas režīma saglabāšanu. Jūs ziniet, ka 12.maijā būs 2 gadi no šīs vienošanās parakstīšanas momenta. Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs atkal paziņojām, par uguns pārtraukšanas režīma saglabāšanu un lai mēs arī būtu droši, ka arī Armēnija to ievēros. Armēnija, protams, arī ir uztraukusies, un arī viņi grib zināt, vai mēs ievērosim vai neievērosim šo uguns pārtraukšanas režīmu.

Otrkārt, mēs paziņojām, ka divpusējas sarunas tiks turpinātas un šī jautājuma risinājums var tikt īstenots tikai miera ceļā. Tas arī ir ļoti svarīgi. Mēs paziņojām, ka sarunas šim mērķim tiks turpinātas EDSS Minskas grupas ietvaros, un tiešā ceļā. Jums jau zināms, ka starp Armēniju un Azerbaidžānu notiek tiešas sarunas un tās arī tiks turpinātas.

Pēc tam mēs nolēmām, ka gūstekņi jāatbrīvo no abām pusēm - gan no viņu, gan mūsu puses. Gūstekņi jānodod nevis pēc skaita, bet tik cik katram ir - pēc principa "visus visiem". Tas arī ir ļoti nozīmīgi. Es uzskatu, ka šī tikšanās un šis kopējais paziņojums mums ir nepieciešami dotajā etapā. Tas vēlreiz liecina pasaulei, ka, neskatoties uz gūtajiem smagajiem triecieniem, Azerbaidžāna tomēr īsteno miermīlīgu politiku, miera ceļā, vēlas atrisināt jautājumu miermīlīgā ceļā.

Briselē man bija tikšanās ar Gruzijas Prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Šī tikšanās ir pastāvošo draudzīgo sakaru starp Gruziju un Azerbaidžānu jauna izpausme. Martā, atrodoties vizītē Gruzijā, mums bija ļoti nozīmīgas tikšanās un mēs parakstījām vērtīgas vienošanās. Mēs tās vēlreiz izskatījām. Tikšanās laikā mums bija visaptverošas sarunas ne tikai par gruzīnu-azerbaidžāņu attiecībām, bet arī sakarā ar stāvokli visā reģionā, tai skaitā ar par pasaules problēmām un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības problēmām. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nozīmīgi.

Bez šaubām, Briselē notika arī citas tikšanās. Jums zināms, ka es Briselē apmeklēju tirdzniecības centru, tai skaitā ASV tirdzniecības centru tur. Bija arī citas tikšanās. Es uzskatu, ka tas viss ir ļoti nozīmīgi. Taču es pakavējos pie dažiem momentiem.

Norvēģijā es ierados ar oficiālu vizīti. Šī vizīte notika pēc Norvēģijas premjerministres Bruntlandes ielūguma. Es jau sen saņēmu šo ielūgumu, un pieskaņoju šo laiku tā, lai tas sakristu ar manu vizīti Eiropas Savienībā, lai es varētu ieekonomēt laiku. Uzskatu, ka šī vizīte arī bija ļoti veiksmīga.

Mūsu sadarbība ar Norvēģiju ir ļoti efektīva. Varu teikt, ka notikušo sarunu rezultātā, tikšanās atrašanās laikā Norvēģijā, es nonācu pie secinājuma, ka šī sadarbība, iespējams, ir tik efektīva, ka Azerbaidžānā vēl nav aptverama. Varbūt mūsu sabiedrība vēl pietiekoši labi nezina, cik šī sadarbība nozīmīga šodien un nākotnē. Varbūt pēc tam, kad Jūs sniegsiet informāciju pār šim sanāksmēm, sarunām, mūsu sabiedrība uzzinās to un ,es uzskatu, apzināsies cik tās ir efektīvas. Es to vēlos īpaši atzīmēt.

Jau divreiz starp Norvēģiju un Azerbaidžānu parakstītas tiešas vienošanās. Mēs ar premjerministri Bruntlandes kundzi parakstījām Paziņojumu par sadarbību starp Norvēģiju un Azerbaidžānu. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums. Tika parakstītas arī citas vienošanās. Tas nozīmē, ka ja līdz šim sakari starp Norvēģiju un Azerbaidžānu atradās tikai ekonomikas līmenī, tad tagad tie pacelti starpvalstu attiecību līmenī. Ja līdz šai dienai mūsu sadarbība atradās divu valstu atsevišķu kompāniju sakaru līmenī, tad tagad tā pacelta starpvalstu attiecību līmenī. Tas ir ļoti nozīmīgi.

Jums zināms, ka Norvēģija ir Eiropas valsts, kas attīstīta ekonomiskā nozīmē, valsts, kura sasniegusi ļoti lielus panākumus ekonomikas izveidē uz demokrātijas principu pamata. Viena no Norvēģijas īpatnībām ir tā, ka tirgus ekonomikas principi šajā valstī ir ļoti cieši saistīti ar valsts iedzīvotāju sociālā stāvokļa attīstību. Tas ir atšķirīgs no citām Eiropas valstīm. Šeit pievērš ļoti lielu uzmanību, rūpes sociālajām problēmām un gūst labus panākumus. Tādēļ, tagadējā posmā, kad arī mēs pievēršam lielu uzmanību valsts iedzīvotāju sociālajām problēmām, es gribu atzīmēt šīs pieredzes nozīmīgumu.

Norvēģijas sasniegumi naftas gāzes rūpniecības jomā, protams, ļoti interesanti. Es biju sajūsmā per to, ko mēs redzējām Stavengeres pilsētā, jūrā uz platformas, 240 kilometru attālumā no Stavengeres. Tas ir ļoti ievērojami. Jo panākumi, kas sasniegti 25-30 gadu laikā naftas un gāzes ražošanas jomā, naftas un gāzes ieguve no jūras dzelmes un tās izmantošana ir augsta novērtējuma vērta.

Korespondents: Prezidenta kungs, atrodoties Norvēģijā, jūs nosaucāt šo platformu par brīnumu. Azerbaidžānas Prezidents, cilvēks, kurš cieši saistīts ar naftas rūpniecību, nosauc to par brīnumu. Kas tas ir par brīnumu?

Geidars Alijevs: Šis brīnums ir tāds, ka pirmkārt, šī platforma atrodas tur, kur jūrā dziļa vieta. Otrkārt, šai platformai ir tāda struktūra, ka uz tās radīts viss. Treškārt, tur tiek izmantota augsti attīstīta tehnika, tehnoloģija, visa vadība tiek īstenota ar elektronikas palīdzību. Piemēram, iedomājieties, ka uz platformas, kur tiek saražoti 6 miljardi kubikmetru gāzes gadā, strādā tikai 51 cilvēks, kas to vada. Ziniet, tie ir ļoti augsti sasniegumi.

Korespondents: Tātad, ir daudz, no kā var mācīties.

Geidars Alijevs: Jā, šeit ir daudz kā laba, no kā varam mācīties. Platformas, kuras mēs tagad būvēsim uz parakstīto līgumu pamata, būs tieši tādas. Varbūt. Mums jāatkārto tas, jāuzbūvē tāda paša. Visas kompānijas, kas būvēja šo platformu, kopā ar kompāniju "Statoil", strādā tieši Norvēģijā. Es tikos arī ar viņiem. Tas nozīmē, ka šo platformu būvē ne tikai kompānija, kas iegūst naftu. Šī platforma bija radīta pateicoties daudzu kompāniju darbam. Tā ir kompleksā integrācija. Tādēļ tas ir man ļoti interesanti, tādēļ - tas ir brīnums.

Savulaik arī mēs radījām brīnumus. Piemēram, 20-30 gadus atpakaļ pasaulē "Naftas akmeņus" arī nosauca par brīnumu. Taču tagad viņi jau sen, ka aizsteigušies priekšā sasniegumiem, kādi bija Naftas akmeņos. Un ne tikai Naftas akmeņos. Mums ir uzbūvētas šīs platformas. Taču mēs vēl neesam sasnieguši tādu līmeni. Es redzēju tādas platformas Meksikas līcī 15 gadus atpakaļ. Taču tās daudz augstākā līmenī, tām ir priekšrocības. Tādēļ tas ir brīnums.

Iespējams nākotnē mēs radīsim Kaspijas jūrā vēl brīnišķīgākas lietas. Taču šodien mums vienkārši jāizmanto šī pieredze. Tādēļ mūsu tikšanās Norvēģijā ir ļoti nozīmīgas. Manas tikšanās ar premjerministru, un ar Parlamenta priekšsēdētāju, un ar karali, un ar ministriem bija ļoti interesantas, saturīgas, nozīmīgas. Bez Oslo, man bija tikšanās ar daudzām kompānijām, tai skaitā arī Stavangerē. Vakar es ļoti detalizēti sarunājos ar biznesa cilvēkiem, runāju ar viņiem. Sniedzu plašu informāciju par šodienas Azerbaidžānas ekonomiskajām iespējām, aicināju viņus ieguldīt investīcijas mūsu republikā. Es sajutu viņu ļoti lielo interesi par Azerbaidžānu. Tas liecina par to, ka sakariem starp Azerbaidžānu un Norvēģiju ir ļoti plašas iespējas un perspektīvas.

Kopumā, šī valsts man ļoti patika. Tā ir valsts ar lielu teritoriju, bet ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Tajā pat laikā, šī valsts atrodas Eiropā, pagātnē ļoti nabadzīga valsts, bet šodien ļoti bagāta valsts. Tas ir ļoti interesanti, ka īsā laika posmā nonākt no trūkuma bagātībā, attīstīt demokrātiju, apgūt un izmantot augstas tehnoloģijas. Iedomājieties, ka šeit ir apmēram 800 hidroelektrostaciju. Valstī izmantojamā enerģija tiek saražota šajās stacijās. Protams, mums nav tik daudz upju un iespēju uzbūvēt tik daudz hidroelektrostaciju. Mēs vēlamies uzbūvēt hidroelektrostaciju nozīmīgi. "Enikend" uz Kuras upes. Šim nolūkam mēs paņēmām kredītu Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankā. Norvēģu kompānijas var sniegt mums ļoti lielu palīdzību platformas būvēšanā. Viņi izrāda interesi par šādu sadarbību. Ar to es vēlos pateikt, ka mēs varam sadarboties ar viņiem kā ekonomikā, tā arī starp tautām, nācijām, valstīm un tas var būt mums ļoti svarīgi.

Viens no šo manu vizīšu, tikšanos pozitīvajiem rezultātiem ir tas, ka šajās Eiropas attīstītajās valstīs - gan Luksemburgā, gan Beļģijā, gan Norvēģijā novērtē Azerbaidžānas sasniegumus demokrātijas jomā. Visās sarunās, piemēram, sarunās ar Bruntlandes kundzi, Žaku Santeru un citās, tika atzīmēta Azerbaidžānas attieksme demokrātiskas valsts izveidei un demokrātijas attīstībai mūsu republikā. Mūsu sasniegumi, potenciālās iespējas ekonomikas jomā viņus piesaista un viņi ļoti augstu novērtē mūsu sasniegumus šajā jomā. Un tas ir ļoti labs pamats attiecību attīstībai starp Eiropas Savienību, Eiropas demokrātiskajām valstīm un Azerbaidžānu.

Kopumā, es esmu ļoti apmierināts ar šo vizīti un sanāksmēm. Uzskatu, ka veikts nepieciešamais darbs Azerbaidžānas pozīciju nostiprināšanā pasaules mērogā, īpaši Eiropas kontinentā, mūsu republikas atzīšanai plašā mērogā, un tas viss var palīdzēt nostiprināt mūsu valsts neatkarību. Pateicos.

© aliyev-heritage.org