Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva intervija ASV telekompānijas Si-En-En korespondentam, 1994.gada 29.septembrī.


Jautājums: Prezidenta kungs, ko jūs sagaidāt no tikšanās ar ASV Prezidentu Bilu Klintonu? Vēlaties mīkstināt Krievijas pozīciju?

Atbilde: Es daudz ko sagaidu no tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu Prezidentu Bila Klintona kungu. Pirmkārt, jautājuma apspriešanu par starptautisko sakaru paplašināšanu starp Azerbaidžānas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm, tai skaitā šīs valsts nesen parakstītā kontrakta realizāciju, kuru nesen parakstīja Baku starp Azerbaidžānas Valsts naftas kompāniju un rietumu naftas kompāniju konsorciju. Vienlaicīgi es gaidu starptautisko organizāciju darbības aktivizēšanos, kas būtu vērsta uz to, lai izvestu Azerbaidžānu no nožēlojamā stāvokļa, glābtu to no Armēnijas agresijas, kā arī daudz aktīvāku Amerikas Savienoto Valstu dalību šajā jautājumā.

Jautājums: Tiekoties vakar Prezidents Bils Klintons ar Prezidentu Borisu Jeļcinu uzstājās ar paziņojumu, kurā teikts, ka viņi nonākuši pie noteiktas vienošanās jautājumā, saistītā ar Kalnu-Karabahas konfliktu. Vai piekritīsiet tam, ka Kalnu-Karabaha tiks nodota Armēnijai un tādā veidā panākts miers?

Atbilde: Nē, es nekad nespēšu piekrist Kalnu-Karabahas nodošanai Armēnijai. Taču, kā man zināms, vakar uzstājoties preses konferencē, Bila Klintona kungs un Borisa Jeļcina kungs nonāca pie viedokļa, ka Kalnu-Karabahas jautājums, tas ir konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu, jārisina miera ceļā, starptautisko organizāciju ietvaros, sakarā ar ko tika pieņemta speciāla Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija. Mēs varam piekrist Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta atrisināšanai tikai uz tādiem noteikumiem, kā arī pie nosacījuma, ka tiks nodrošināta teritoriālā nedalāmība, suverenitāte, Azerbaidžānas Republikas robežu neaizskaramība. Kā es dzirdēju Bila Klintona kungs izteica tur šīs domas.

Jautājums: Spriežot pēc jūsu vārdiem, jūs gaidāt, ka Prezidents Bils Klintons daudz atklātākā formā pasludinās to, ka Kalnu-Karabaha netiks atdota Armēnijai. Vai es jūs pareizi sapratu?

Atbilde: Manī rada izbrīnu, ka man tiek uzdots tamlīdzīgs jautājums: vai tiks atdota Kalnu-Karabaha Armēnijai vai netiks? Karu, kas turpinās jau sešus gadus un ir atnesis daudz nelaimes, ved Armēnija ar mērķi sagrābt Kalnu-Karabahu. Visu šo laiku Azerbaidžāna aizsargāja savas zemes, savu teritoriālo nedalāmību, savu suverenitāti. Kā tagad var tikt vestas pārrunas par Kalnu-Karabahas nodošanu Armēnijai? Mani izbrīna šāda jautājuma nostādne. Jo visus šos sešus gadus jautājumu nav stādījusi tādā veidā neviena starptautiskā organizācija, neviens valsts vadītājs.

Jautājums: Taču, šo sešu gadu laikā bojā gājuši vairāk kā 20 tūkstoši cilvēku. Armēnija visos rādītājos ir priekšā jums un jūsu valstī ir ievērojami vairāk bēgļu. Vai nevēlaties veikt zināmu piekāpšanos?

Atbilde: Jā, sešu gadu laikā azerbaidžāņu puse ir zaudējusi ap 20 tūkstošiem cilvēku, gandrīz 100 tūkstoši cilvēku ir ievainoti, 20% azerbaidžāņu teritoriju ir sagrābuši armēņu okupācijas spēki. Vairāk kā miljons azerbaidžāņu pilsoņu, azerbaidžāņu no šīm okupētajām teritorijām pametuši savas mājas, kļuvuši par bēgļiem. Tas viss – ir Armēnijas militārās agresijas pret Azerbaidžānu rezultāts. Un nekāda starptautiskā organizācija nevar atbalstīt agresiju un to attaisnot. Dažu objektīvu iemeslu dēļ un pateicoties Armēnijai sniegtajai palīdzībai no dažu valstu un aprindu puses, tās bruņotie spēki panākuši pārsvaru. Taču, saskaņā ar starptautiskajām tiesiskajām normām, nevienai valstij nav tiesību varmācīgi sagrābt citas valsts zemes. Tieši tāpat, nevienai valstij nav tiesības varmācīgi pārkāpt citas valsts robežas. Es tikai vēlos, lai Armēnija ievērotu šīs starptautiskās tiesiskās normas. Sarunās ar Bila Klintona kungu nostiprināja manī pārliecību, ka Amerikas Prezidents ir darbību piekritējs atbilstoši šiem principiem un saprot mūsu stāvokli, vēlas taisnīgu šī jautājuma risinājumu starptautiskajās organizācijās, tai skaitā iestājas par teritoriālās nedalāmības, suverenitātes, Azerbaidžānas Republikas  robežu neaizskaramības nodrošināšanu.

Jautājums: Es saprotu jūsu pozīciju un gribu uzdot vēl vienu jautājumu: Kaukāzā, tai skaitā Gruzijā, kā arī Tadžikistānā pastāv ievērojami konflikti. Kas, pēc jūsu domām, ir šo konfliktu iemesls, vai šos konfliktus rada Krievija, lai nostiprinātu savas pozīcijas reģionā?

Atbilde: Ziniet, mūsu konflikts priekš mums pašiem ir tik liela nelaime, tas aizņem mūs tik lielā mērā, ka man vienkārši nav laika noteikt to konfliktu anatomiju, un neredzu arī tam nepieciešamību. Taču, protams, katram konfliktam ir savs iemesls. Ja līdz šim nav darīts gals šiem konfliktiem, tas nozīmē, ka tajā ir ieinteresētas zināmas aprindas no ārpuses.

Jautājums: Šajā sakarībā, jūs varat atzīmēt, ka Krievija ir viena no šīm aprindām?

Atbilde: Es negrasos tagad apvainot nevienu valsti, jo tad jābūt ļoti svarīgam pamatojumam.

Jautājums: Jūs jau parakstījāt lielu naftas kontraktu, kurā dalību ņem rietumu kompānijas, kā arī Krievijas kompānija. Vai pēc jūsu domām, šis kontrakts veicinās stabilitātes rašanos reģionā? 

Atbilde: Jā, uz naftas kontraktu, parakstītu 20.septembrī Baku, lieku lielas cerības. Šis kontrakts nodibina Azerbaidžānas Republikas sakarus ar 10 Rietumu naftas kompānijām, kā arī ar Krievijas kompāniju un liek pamatus kopējam darbam uz 30 gadiem. Kopā ar to, par cik šīs kompānijas pārstāv tādas lielvalstis kā Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Krievija, Turcija, Norvēģija, Saūda Arābija, tas rada plašas iespējas Azerbaidžānas ekonomisko sakaru attīstībai ar šīm valstīm. Es lieku lielas cerības uz šo kontraktu un uzskatu, ka tas būs savstarpēji noderīgs abām pusēm, radīs labus apstākļus Azerbaidžānas Republikas integrācijai pasaules ekonomikā.

VADĪTĀJS: Azerbaidžānas Republikas Prezident, Prezidenta kungs, pateicos jums.

Atbilde: Arī es pateicos jums par man sniegto iespēju uzstāties jūsu televīzijā. 

VADĪTĀJS: Prezidenta kungs, Ņujorkas studija izsaka jums pateicību.

Atbilde: Arī es pateicos Ņujorkas studijai un izsaku savu apmierinājumu.