DARBI ‎ / ARMĒŅU - AZERBAIDŽĀŅU KALNU KARABAHA KONFLIKTS‎ / Tikšanās Baku

No Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva sarunas ar ASV Valsts departamenta speciālo pārstāvi reģionālo konfliktu jautājumos, vēstnieku Kerri Kavano un viņu pavadošajām personām - Prezidenta pils, 2000.gada 9.maijā.


Geidars Alijevs: Godātais Kavano kungs!

Godātais vēstniek!

Godātie viesi!

Esmu priecīgs vēlreiz tikties ar jums. Laipni lūdzu Azerbaidžānā! Ceru, ka šodienas tikšanās laikā mēs varēsim apspriest mums ļoti svarīgus jautājumus.

Amerikas Savienoto Valstu un Azerbaidžānas savstarpējie sakari ir daudzpusīgi. Šie sakari skar kā ekonomiskās, politiskās, sabiedriskās, tā arī citās jomās. Taču mums ar Jums, Kavano kungs, ir joma, kura svarīgāka par visām citām. Tā ir par armēņu-azerbaidžāņu konflikta noregulēšanu, miera procesa turpināšanu. Domāju, ka mēs par to varēsim detalizēti aprunāties. Lūdzu.

Kerri Kavano: Jums ir absolūta taisnība, Amerikas Savienoto Valstu un Azerbaidžānas savstarpējie sakari ir ļoti bagāti un daudzpusīgi. Esmu ļoti priecīgs par savu kārtējo braucienu uz šejieni, kas saistīts ar miera procesu attīstību un dialoga turpināšanu.

Mēs šodien runājam ar Jums par mieru. Kārtējā delegācija, kura ieradīsies rīt no Amerikas Savienotajām Valstīm, piedalīsies sarunās ar Jums par ekonomisko sadarbību starp mūsu valstīm.

Uzskatu, ka šodien - ļoti labvēlīga diena lai runātu par mieru. Atzīmējot šodien Uzvaras svētkus, mēs vēlreiz atcerēsimies, kādu cenu mēs samaksājam par šo karu, kāda ir miera cena, kāda tam nozīme.

Es zinu, ka azerbaidžāņu tauta brīnišķīgi saprot kara nestos zaudējumus, pārciestās nelaimes, miera vērtību. Mēs esam pārliecināti, ka turpmākajos mēnešos būs iespējas miera procesa attīstībai. Mana vizīte šajā reģionā arī pakļauta šim mērķim. Dotās vizītes laikā es apmeklēju kā Erevānu, tā arī Azerbaidžānu. Atļaujiet piebilst arī, ka Prezidents Klintons un valsts sekretāre Olbraitas kundze arī personīgi nodarbojas ar šo jautājumu un ļoti interesējās par šo lietu.

Mēs gatavojam nākošajā mēnesi gaidāmo prezidenta Klintona vizīti Maskavā. Šīs vizītes priekšvakarā viņš nolēmis vēlreiz pārskatīt mūsu attiecības un izmantot tās lai sasniegtu Maskavā mērķus, kādus es minēju.

Atļaujiet man paziņot arī, ka pēc nedēļas es kopā ar maniem kolēģiem, Minskas grupas līdzpriekšsēdētājiem, rīkošu Ženēvā tikšanos. Šīs tikšanās laikā mēs rīkosim viedokļu apmaiņu par jauniem priekšlikumiem, par to, lai virzītu miera procesu. Nākošajā dienā pēc līdzpriekšsēdētāju sanāksmes, mēs trijatā rīkosim tikšanos ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem. Šīs sanāksmes galvenais mērķis ir nepieciešamo vajadzību novērtējums, noteikšana un organizācija, lai varētu veikt atjaunošanas darbus. Gaidāmajā Ženēvas sanāksmē piedalīsies vairāk kā 12 starptautisko organizāciju pārstāvji, un mēs runāsim par palīdzības sniegšanas plāniem, par bēgļu pārvietošanu uz zemēm, kuras tiks atbrīvotas no okupācijas. Minētās sapulces gaitā notiks arī viedokļu apmaiņa par dzelzceļu, elektrostaciju, ciematu, pilsētu atjaunošanu teritorijās, kuras tiks atbrīvotas no okupācijas. Viņi saprot, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums. Viņi arī saprot, ka galīgais miers vēl nav sasniegts. Taču mēs uzskatām, ka pienācis labvēlīgs laiks lai sagatavotos miera sasniegšanai. Sasniedzot mieru, nepieciešams uzreiz nodrošināt cilvēku atgriešanos dzimtajās vietās.

Pienācis laiks cilvēku dzīves normalizācijai, šī darba nodrošināšanai. Gan Azerbaidžānā, gan Armēnijā. Visus šos mēnešus mēs nopietni nodarbosimies ar šiem jautājumiem.

Geidars Alijevs: Tiešām, šī ir ļoti ievērojama diena. 55 gadusatpakaļ lielā koalīcija - Padomju Savienība, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, tīri dabīgi, kopā ar Eiropas patriotiskajiem spēkiem, panāca pilnīgu uzvaru pār vācu fašismu. Tiekoties šodien ar veterāniem un paužot cieņu kritušo Azerbaidžānas pilsoņu piemiņai, es vēlreiz atgādināšu to, kāda milzīga nozīme ir uzvarai, un kāds briesmīgs bija šis karš ne tikai XX gadsimtā, bet varbūt, arī visas cilvēces vēsturē. Iepriecinoši ir tas, ka pēc otrā pasaules kara pagājuši 55 gadi, un pēc šī pasaules kara vairāk kara nav bijis. Taču pēc pirmā pasaules kara nepagāja ne 20 gadu, un mūsu simtgadē sākās otrais pasaules karš. Tas liecina par to, ka cilvēciskā sabiedrība, cilvēce vairāk tendēta uz mieru, virzās miera virzienā.

Pēc otrā pasaules kara sākās "aukstais karš". Tas arī aizņēma lielu laika posmu. Taču tas beidzās. Padomju Savienība attīstījās, Varšavas pakts izjuka. Mūsu valstis, tai skaitā Azerbaidžāna ieguva savu suverenitāti. Tas viss bija minētā miera procesa rezultāts. Mēs augstu vērtējam visu to, taču, tajā pat laikā lokālie kari vēl nav apturēti. Tieši tāpat, kā mūs priecē tas, ka nav pasaules karu, mūs ārkārtīgi uztrauc lokālo karu, konfliktu esamība. Jo īpaši mūs, azerbaidžāņus, jo mūsu valsts stipri cieta armēņu-azerbaidžāņu konfliktā. Tā visa sakarā, mēs azerbaidžāņi vēlamies mieru, varbūt pat vairāk, nekā citās pasaules valstīs, vairāk kā visas planētas cilvēki.

Lūk, jau sešus gadus - 14.maijā paliks seši gadi, kopš dzīvojam uguns pārtraukšanas režīmā. Tas liecina par to, kādu miermīlīgu politiku īsteno Azerbaidžāna un cik tā uzticīga miera idejām.

Kā jums zināms, pēdējos gados mēs ar Minskas grupas dalību, tās līdzpriekšsēdētājiem - Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Franciju - esam veikuši daudzus soļus miera sasniegšanā. Visbeidzot, mums zināms tas, ka pagājušajā gadā Armēnijas Prezidenta un Azerbaidžānas Prezidenta starpā notika vairākas tiešas tikšanās. Šodien varu teikt, šīs tikšanās deva mums mieru. Jums arī tas ir labi zināms.

Taču Azerbaidžāna, tomēr nav vainīga, ka šis miera process ir apstājies. Sakarā ar Jums zināmiem apstākļiem, notikušiem Armēnijā pagājušā gada oktobrī, miera process ir apstājies. Es vairākas reizes esmu par to ziņojis, runāju par to mūsu tikšanās laikā Davosā, februārī tikšanās laikā Vašingtonā. Tajā laikā Vašingtonā, visu savu tikšanos laikā ar Prezidentu Bilu Klintonu, Olbraitas kundzi, citām personām - tur bijāt arī Jūs, - citi Jūsu valsts pārstāvji, es izklāstīju Azerbaidžānas pozīciju. Fakts ir tāds, ka mēs vēlamies turpināt miera procesu. šajā sakarībā es esmu ārkārtīgi priecīgs, ka Jūsu nodoms ir dot jaunu impulsu šim procesam. Par to liecina Jūsu vizīte Armēnijā, kā arī Azerbaidžānā. Es to atbalstu. Kā jau Jūs atzīmējāt, līdzpriekšsēdētāju pārstāvju tikšanās Ženēvā un pēc tam tūlīt līdzpriekšsēdētāju pārstāvju sanāksme ar starptautiskajām finanšu struktūrām, tīri dabīgi, liecina par to, ka Jums ir nopietni nolūki šajā jomā. Es ar lielām cerībām raugos uz šiem Jūsu plāniem.

Jūs paziņojat, ka gatavojat Prezidenta Bila Klintona vizīti Maskavā. Šīs vizītes ietvaros dienaskārtībā ir arī jautājums par armēņu-azerbaidžāņu konflikta noregulēšanu. Es vēlētos, lai minētais jautājums būtu dienaskārtībā pirmajā vietā. Lūdzu nodot Prezidentam Bilam Klintonam, lai viņš vēlreiz atcerētos mūsu sarunu februārī. Sarunas laikā viņš vēlreiz man teica, ka darīs visu iespējamo šī jautājuma mierīgai atrisināšanai. Mēs esam gatavi uzzināt par Jūsu darbības rezultātiem šajā jomā. Es nešaubos par to, ka mūsu sadarbības atjaunošanas rezultātā tiks izvirzīti tādi priekšlikumi, kuri nodrošinās nevis jautājuma novilcināšanu, bet tā atrisināšanu visīsākā laikā.

Tiekoties ar Jums pagājušā gada oktobrī, mēs, redzot miera panākšanas iespējas - tas ir Jūsu priekšlikums - iesniedzām dienaskārtībā atjaunošanas jautājumus.

Kad mēs pagājušā gada novembrī tikāmies ar Prezidentu Bilu Klintonu Stambulā - Jūs arī piedalījāties, - minētie jautājumi atkal bija dienaskārtībā. Šīs tikšanās laikā ar Francijas Prezidentu Žaku Širaku, ar vienu no Minskas grupas līdzpriekšsēdētājiem, viņš izteica nopietnas domas par atjaunošanas darbiem ar nepieciešamo Eiropas Savienības finanšu resursu mobilizāciju.

Tas viss palīdz cerēt, ka redzams, tuvākajā laikā mēs varam panākt mieru. Iepriekšējos gados atjaunošanas jautājumi nekad nebija dienaskārtībā. Tādēļ šodien varam teikt, ka tajā laikā miera sasniegšanas realitāte nebija tik tuva. Tagad, es domāju, tā tuvojas. Viss atkarīgs no Jums. Viss, kas bija atkarīgs no mums, kā Jūs ziniet, mēs izpildījām. Tādēļ es ļoti priecājos par Jūsu informāciju.

Kerri Kavano: Es dalos ar Jums cerībās un pārliecībā, ka mēs šodien ievērojami pietuvojamies miera procesam. Taču arī tas saistīts tieši ar Jūsu autoritāti, ļoti lielā mērā bija atkarīgs no Jūsu izturības.

Laika periods no pagājušā gada oktobra bija ļoti sarežģīts Armēnijai. Taču es esmu pārliecināts un saku, ka mana vizīte šajā nedēļā Armēnijā, Erevānā, vēlreiz apliecināja, ka stāvoklis tur stabilizējies. Erevānā es dzirdēju to pašu valdības apņemšanos un sajutu viņu vēlmi virzīt šo procesu.

Izmantojot šo izdevību, vēlos pateikt dažus vārdus par mūsu veterāniem. Nekādi nevaru aizmirst iespaidu, ko uz mani atstāja vācu armijas uzņemtā filma. Šī filmu tika uzņemta Hitlera dzimšanas dienā. Filmā parādīta torte, kura tajā dienā tika dāvināta Hitleram. Hitleram no šīs tortes, kas atgādināja karti, pienācās gabals, kas atainoja tieši Baku. Lai Hitlers uzvarētu šajā karā, vācu armija aplūkoja Baku kā "briljantu". Taču tai tā arī neizdevās redzēt Kaspijas jūru. Tās ceļus, kas tiecās uz Jūsu valsti, nogrieza Jūsu tauta, kas parādīja vīrišķību un drosmi. Mēs uzskatām, ka tas fakts, ka viņiem neizdevās sagrābt "briljantu" samazināja kara laiku.

Mēs amerikāņi, pirmo reizi satikāmies ar vāciešiem Beļģijā. Mēs spējam uzvarēt tajā karā, tajās kaujās tādēļ, ka viņiem praktiski beidzās benzīns. Mēs uzvarējām tajā karā, jo bijām vienoti. Jūs runājāt par Amerikas Savienoto Valstu aliansi ar Padomju Savienību, Lielbritāniju un citām valstīm. Šajā sakarībā noteikta nozīme ir arī Minskas grupai. Krievija, ASV, Eiropas Savienība - visi pieliek savas pūles kopēju mērķu sasniegšanai. Ar Dieva palīdzību šodienas draudi atšķiras no iepriekšējiem. Taču, miera cena, tāpat kā iepriekš, ir ļoti augsta.

Ceru, ka pateicoties mūsu kopējiem pūliņiem, mēs, tāpat kā agrāk, atkal panāksim mieru. Mēs saprotam, ka miera panākšana ir ievilkusies. Mēs augstu vērtējam to, ka Jūs vēlreiz izprotat to, cienām Jūsu nosvērtību. Mēs saprotam, ka šī jautājuma vilcināšana rada grūtības Jūsu tautai.

Kā jau Jūs ziniet, pagājušā gada decembrī, es kopā ar maniem kolēģiem no Minskas grupas, apmeklējam bēgļu nometnes. Mēs izprotam bēgļu problēmas. Mūsu tikšanās nometnēs ar šiem bēgļiem, tas, ko mēs varējām savām acīm redzēt, it kā nospēlēja "degvielas", "benzīna" lomu lai, mēs sāktu aktīvāk strādāt. Citiem vārdiem sakot, deva mums spēku mūsu enerģijas paaugstināšanai un spēkiem miera sasniegšanai, bēgļu atgriešanai dzimtajās vietās.

Bez Jūsu palīdzības un bez Armēnijas palīdzības mēs nespēsim šo procesu iekustināt. Šodien mēs, redzot konfliktā iesaistīto valstu apņemšanos miera sasniegšanai, vēl vairāk iedvesmojamies.

Atļaujiet skart vēl vienu jautājumu, saistītu ar Prezidentu Bilu Klintonu. Uzskatu, ka nav nepieciešamības no jauna atgādināt Klintona kungam vārdus, ko viņš teicis tikšanās laikā ar Jums februārī, jo Kalnu Karabahas konflikts un ap to izveidojusies situācija regulāri atrodas viņa uzmanības centrā, viņa atmiņā. Viņš vienmēr vēlējās, lai konflikti, šeit Kaukāzā, tiktu noregulēti.

Taču, vēl man jāsaka, ka pēc Stambulā rīkotās sanāksmes ar Jums un Prezidentu Kočarjanu, Bila Klintona kungs nodarbojās ar šo jautājumu ļoti enerģiski. Jums arī ir zināms, ka viņš gatavs darīt visu iespējamo, lai palīdzētu šī jautājuma atrisināšanai.

Nobeigumā ļaujiet paziņot, ka manai vizītei ir cits mērķis. Šodien - neskatoties uz to, ka mēs atrodamies Jūsu valstī Uzvaras svētku dienā, mums zināms, ka rīt - Jums īpaša diena - Jūsu dzimšanas diena. Mēs vēlējāmies atvest Jums īpašu dāvanu. Mums bija grūti izvēlēties Jums cienīgu dāvanu. Ņemot vērā to Jūsu milzīgo ieguldījumu miera procesā, dāvanai, kuru mums vajadzēja atvest Jums, vajadzēja būt lielai, bet lidmašīnā to nevar ievietot.

Pēc tam mēs nolēmām, ka ja arī dāvana būs neliela izmēra, tās būtībai un vērtībai jābūt ārkārtīgi augstai. Tādēļ es atvedu Jums nelielu dāvanu.

Geidars Alijevs: Kas tas ir?

Kerri Kavano: Tā ir neliela Agdamas mošejas daļa, maza tās daļiņa. Taču, kaut tā arī ir maza, tā tomēr ir zemes, kuru Jūs esat nolēmis atjaunot, daļiņa. Mēs ceram, ka pienāks diena, kad visa šī lielā mošeja tiks atjaunota. Mēs arī palīdzēsim tās atjaunošanā un panāksim tādu apstākļu radīšanu, lai cilvēki varētu tajā noturēt lūgšanas.

Geidars Alijevs: Liels paldies.Pateicos Jums.Jūs mani saviļņojat.Godīgi sakot, es pat nevarēju paredzēt tādu oriģinalitāti.

Man zināms, ka decembrī Jūs bijāt Agdamā. Ja Jūs glabājāt pie sevis gabaliņu šīs mošejas un uzdāvinājāt man to šodien, manas dzimšanas dienas priekšvakarā, tad Jūs tik tiešām esat cilvēks, kas ar visu sirdi simpatizē mieram, un cenšas darīt visu iespējamo, lai Azerbaidžānā valdītu miers. Ziniet, tas ir tik negaidīti, ka esmu ļoti saviļņots. Esmu Jums ļoti pateicīgs. Novēlu, lai ar Jūsu palīdzību un mūsu kopējā darba rezultātā, mēs aizbrauktu uz Agdamu, atjaunotu šo mošeju, atjaunotu visas okupētās zemes.

Es saglabāšu šo dāvanu. Pēc Agdamas atbrīvošanas no okupācijas es palūgšu Jūs kopā ar mani aizbraukt uz turieni un nodošu šo gabaliņu kā vērtīgu muzeja eksponātu, glabāšanai šajā mošejā. Tas ievieš manī vēl lielākas cerības, ka tuvākajā laikā mēs sasniegsim mieru.

Jūs pateicāt ļoti vērtīgus vārdus par mūsu veterāniem un mūsu izcīnīto kopējo uzvaru 1945.gadā. Par torti, kas dāvāta Hitleram viņa dzimšanas dienā, arī mums tas zināms, mēs redzējām to filmā. Tiešām, uz šīs tortes Baku bija parādīta īpaši, un viņi gribēja sagrābt Baku, Azerbaidžānu.

Uzstājoties šodien veterānu priekšā, es arī atgādināju, ka tajā laikā Azerbaidžāna deva 70% no visas Padomju Savienībā iegūtās naftas un naftas produktiem. Bez Baku, bez Azerbaidžānas naftas būtu ārkārtīgi grūti izcīnīt uzvaru.

Beļģija - maza valsts. Jūs spējat uzvarēt tādēļ, ka vāciešiem beidzās benzīns. Iedomājieties, ka tādā milzīgā teritorijā kā Padomju Savienība, tiešām beigtos benzīns, tad vācu fašisms viegli varētu gūt uzvaru. Jā, tajā laikā mēs aizstāvējām Kaukāzu, Azerbaidžānu, aizstāvējām naftu, aizstāvējām Kaspijas jūru.

Šodien mēs cenšamies izstrādāt bagātās Azerbaidžānas naftas rezerves kopā ar Jums - Amerikas Savienotajām Valstīm un rietumvalstīm miera vārdā, demokrātijas vārdā, Azerbaidžānas neatkarības vārdā. Šajā jomā esam guvuši ievērojamus rezultātus.

Tagad mūsu galvenais mērķis - miera sasniegšana. Nav nepieciešamības pierādīt, ka pēc miera sasniegšanas viss šeit būs pavisam savādāk. Tādēļ es vēlreiz izsaku Jums savu pateicību par tagadējo vizīti, par ziņām, kuras Jūs sniedzat mums miera procesa attīstībai. Vēlreiz atkārtoju, ka mēs esam gatavi ar Jums sadarboties šajā jomā un sasniegt nospraustos mērķus. Pateicos.

Teksts tulkots no krievu valodas uz latviešu valodu pēc laikraksta "Baku strādnieks" 2000.gada 11.maija numura.