Meklēšana

DARBI ‎ / PROGRAMMAS UZSTĀŠANĀS

Dārgie tautieši!

Godātās dāmas un kungi!

Es augsti vērtēju savu ievēlēšanu par neatkarīgās Azerbaidžānas Republikas Prezidentu un sakarā ar to izsaku azerbaidžāņu tautai, visiem republikas pilsoņiem cieņas, goda jūtas un dziļu atzinību.

Azerbaidžānas tauta pārdzīvo sarežģītu, traģisku periodu savā vēsturē. Es dziļi apzinos to atbildības pakāpi, kāda man uzlikta šajā sarežģītajā laikā, un vēlos apliecināt, ka ar visu savu darbību, visu savu dzīvi pacentīšos attaisnot augsto uzticību, tautas cerības.

Stājoties šajā augstajā un atbildīgajā amatā, es balstos, pirmkārt, uz azerbaidžāņu tautas prātu, gudrību un spēku. Uzņemties šo atbildību mani piespieda cerības, kas saista mani un manu tautu. Es apliecinu, ka pielikšu visus spēkus, lai attaisnotu tās cerības.

XX gadsimta beigas iezīmēja politiskos procesus, kas radikāli izmainīja pasauli. Azerbaidžānas tauta nepalika nomaļus no šiem procesiem, un galu galā, īstenoja savu seno sapni – ieguva neatkarību. Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarības iekarošana kļuva par loģisku sabiedriski-politisko procesu rezultātu, kādi norisinājās pasaulē un bijušajā PSR Savienībā. Mūsu republikas neatkarība – vēsturisks notikums, azerbaidžāņu tautas nacionālā bagātība, un nekādā gadījumā nevar runāt tikai par kādas kustības vai spēka īpašiem nopelniem. Neatkarības iegūšana vienlaicīgi izvirza republikai, tās pilsoņiem lielus un sarežģītus uzdevumus. Valsts neatkarības nostiprināšana, valsts struktūru un atribūtu radīšana un attīstīšana, Azerbaidžānas teritoriālās nedalāmības un pilnīgas suverenitātes nodrošināšana, republikas izvešana no karastāvokļa, tās pilsoņu labklājības paaugstināšana, nepieciešamo apstākļu radīšana viņu dzīvei un darbībai – šo uzdevumu risināšana kļūs par galveno manu darbu Prezidenta amatā, un es centīšos to izpildīt.

Azerbaidžānai ir sena vēsture, bagāta kultūra un tai ir milzīgi dabas resursi. Valsts neatkarība rada visus priekšnoteikumus šo bagātību efektīvai izmantošanai Azerbaidžānas nākotnes attīstībai. Tas ir mūsu galvenais uzdevums. Azerbaidžānas Republika ieguva savu neatkarību ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Pats smagākais priekš mums – karš, kura apstākļos jau vairāk kā piecus gadus dzīvo Azerbaidžāna, armēņu bruņoto spēku agresija pret mūsu teritorijām, nelaimes, kas uzbrukušas azerbaidžāņu tautai šīs agresijas rezultātā. Tādēļ galvenais uzdevums, kas stāv mums priekšā, - izvest republiku no karastāvokļa un veidot mierīgus apstākļus pilsoņu dzīvei. Šāda smaga situācija izveidojās Azerbaidžānā nopietnu kļūdu rezultātā, ko pieļāva sākoties Karabahas konfliktam, republikas un bijušās Padomju Savienības vadība.  Diemžēl, pagājušajā laika periodā netika pieņemti nepieciešamie mēri, lai izvestu valsti no šī stāvokļa. Ekonomiskā, sociālā, sabiedriski-politiskā un garīgā krīze, kurā atradās republika, pēdējā laikā vēl vairāk padziļinājās un 1993.gadā sasniedza, var teikt, savu kritisko atzīmi. Pagājušā gada jūnija mēnesī republikā bija pilnīgi sagrauta iekšējā stabilitāte, opozīcija atsevišķu politisko spēku starpā, dažādu noziedzīgo grupējumu darbības, separātiskie spēki, vērsti uz republikas sadalīšanu un virkne citu iemeslu vēl vairāk saasināja spriedzi.

Rupju kļūdu rezultātā, ko pieļāva Azerbaidžānas valsts vadītāji, jūnijā republika atradās uz pilsoņkara robežas un radās reāli draudi dažu reģionu atdalīšanai. Paldies Dievam, viss tas tika novērsts, virkne noziedzīgu grupējumu tika likvidēti, un radās priekšnoteikumi lai nodrošinātu sabiedriski-politisko stabilitāti republikas iekšienē. Pēdējie četri mēneši bija Azerbaidžānai ļoti smagi. Šajā laika periodā republika, tās pilsoņi izgāja smagus pārbaudījumus, un tas lieku reizi parādīja, ka tautas gudrība, nacionālā saskaņa un solidaritāte, pilsoniskā vienotība spējīga pārvarēt jebkuras grūtības, radīt apstākļus republikas izvešanai no sarežģīta stāvokļa.  

Taču, kaut arī republikas iekšienē panākta nosacīta stabilitāte, mēs vēl arvien atrodamies lielās briesmās. Vairāk kā piecu gadu ilgusī armēņu militāro spēku agresija, okupēta daļa azerbaidžāņu zemes, apmēram 20 procenti republikas teritorijas atrodas armēņu iebrucēju rokās. Pilnībā okupēts bijušais Kalnu-Karabahas apgabals, dārgā un svētā katram azerbaidžānim Šušas pilsēta nu jau pusotru gadu atrodas agresora rokās. 

Armēņu bruņotie spēki sagrābuši arī Lačinskas, Kjaļbadžaras, Agdamas, Fizuļinskas, Džebrailas, Gubadlinskas rajonus Azerbaidžānā, kā rezultātā sagrauti simtiem ciemu, ciematu, apdzīvoto vietu, sagrautas dzīvojamās mājas, apmēram miljons mūsu līdzpilsoņu, kas dzīvoja šajās teritorijās kļuva par bēgļiem un pašreiz atrodas ļoti smagā situācijā. Tas viss pastiprina spriedzi sabiedriski-politiskās un garīgās dzīves jomā. Arī tagad pats galvenais mūsu uzdevums – izvest republiku no karastāvokļa, atgriezt visas okupētās zemes, nodrošināt suverēnās Azerbaidžānas teritoriālo nedalāmību un robežu drošību, atgriezt bēgļus pie dzimtajiem pavardiem.

Apsolu jums, ka, kā Prezidents, es uzskatu par savu galveno uzdevumu, mobilizēt visas azerbaidžāņu tautas spēkus, izmantojot visas iespējas, pielikšu visus savus spēkus šī mērķa sasniegšanai.

Iziet no vairāk kā piecus gadus ilguša kara, atgriezt okupētās zemes, protams, nav viegli. Mūsu sabiedrībā pastāv dažādi uzskati, attiecībā uz to, kā to panākt. Ieņemot kopumā miermīlīgu pozīciju, mēs dodam priekšroku šīs problēmas risināšanai miermīlīgā ceļā, pārrunu ceļā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams efektīvi izmantot diplomātiskos līdzekļus, vest miera sarunas, pie kam, ievērojot Azerbaidžānas intereses, un šo pārrunu rezultātā īstenot nospraustos mērķus. Efektīvi izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas, EDSS, ANO Drošības Padomes, lielvalstu, kas piedalās šī konflikta risināšanā un visu starptautisko organizāciju iespējas, mēs arī turpmāk pieliksim visus spēkus lai izvestu Azerbaidžānu no karastāvokļa, atgrieztu okupētās teritorijas. 

Taču, tajā pat laikā, Azerbaidžānas Republikai, kā neatkarīgai valstij ir jābūt kaujas spējīgai armijai. Diemžēl, laika periodā, kas pagājis pēc Azerbaidžānas neatkarības iegūšanas, šajā virzienā izdarīts ir ļoti maz. Nepieciešamības gadījumā, ja mūsu veiktie soļi mierīgas noregulēšanas ietvaros nedos rezultātus, spēcīgas armijas izveide teritoriālās nedalāmības nosargāšanai, republikas aizsargāšanai – viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem.

Jāatzīmē, ka piecu gadu kara gaitā azerbaidžāņu tauta izgājusi milzīgus pārbaudījumus, iepazinusi uzvaru prieku un zaudējumu rūgtumu. Šis karš mums ir milzīga traģēdija. Tajā pat laikā, šis karš vēlreiz parādīja visai pasaulei azerbaidžāņu tautas spēku, varenību, varonību un gudrību. Šajā karā mūsu tautai bija milzīgi zaudējumi. Aizstāvot savas zemes, varoņa nāvē gāja bojā, kļuva par mocekļiem (šehidiem) šīs tautas dēli. Lūdzu jūs šodien, šīs svinīgās ceremonijas laikā, godināt ar klusuma brīdi mocekļu piemiņu, kuri atdevuši savu dzīvību aizstāvot Azerbaidžānas zemi un suverenitāti.

Allah onlara rehmet eljasin, gebirleri nurla dolsun.

Un šodien es paziņoju, ka mūsu mocekļu asinis nepaliks neatriebtas. Viņu piemiņa mūžīgi dzīvos mūsu sirdīs, mūsu jaunatne un nākošā paaudze ņems piemēru no viņu varonības, azerbaidžāņu tauta atdzims, apvienos savus spēkus, radīs savu armiju un no šī brīža kā acuraugu sargās savu neatkarīgo valsti, savu zemi.

Viens no galvenajiem uzdevumiem neatkarīgajai Azerbaidžānas Republikai, - valsts  izveides organizēšana. Mūsu ceļš ir skaidrs, un mēs vairākkārtīgi esam par to paziņojuši, tas ir demokrātijas ceļš. Neatkarīgajā Azerbaidžānā jāizveido tiesiska demokrātiska valsts, kas funkcionē uz demokrātijas principiem. Azerbaidžānas valstij izmantojot savas vēsturiskās un nacionālās tradīcijas, balstoties uz pasaules pieredzi, demokrātiju, vispārcilvēciskām vērtībām jāvirzās pa demokrātiskas valsts izveides ceļu. Tāds ir mūsu ceļš, un es šodien apsolu, ka būšu tam uzticīgs.

Virzība pa šo ceļu sasaucas ar mūsu vēsturisko pagātni un vienlaicīgi ir nepieciešamais priekšnoteikums Azerbaidžānas neatkarīgās valsts pievienošanai pasaules civilizācijai. Šim mērķim Azerbaidžānā radītas un arī turpmāk tiks radītas visas iespējas. Personas brīvība, vārda brīvība, reliģijas brīvība, valodas brīvība, apziņas brīvība Azerbaidžānā ir priekšnoteikums, kas ļauj uzcelt demokrātisku civilizētu sabiedrību, un mēs nodrošināsim šo vērtību nostiprināšanos. Azerbaidžānā tiek radīta daudzpartiju sistēma, patlaban rodas un vēl radīsies daudzas partijas.

Azerbaidžānas valsts nodrošinās visas iespējas to izveidei un attīstībai, un ,bez šaubām, daudzpartiju sabiedrība, kurā nostiprināsies demokrātiskie principi, veicinās Azerbaidžānas, kā neatkarīgas valsts attīstību.

Daudzpartiju sabiedrībā liela loma ir opozīcijai. Mēs arī turpmāk ar lielu cieņu izturēsimies pret opozīciju, un vēlos izteikt cerību, ka azerbaidžāņu sabiedrībā pastāvošās partijas un spēki, kuri atrodas opozīcijā, uzstāsies no konstruktīvas sadarbības pozīcijām, kas radīs plašas iespējas īstenas demokrātijas attīstībai republikā. Vienu vārdu sakot, mēs uzskatām, ka opozīcijas spēku klātbūtne Azerbaidžānā ir normāla parādība, paziņojot vienlaicīgi par savu gatavību konstruktīvai sadarbībai ar viņiem.

Taču opozīcijā esošajām grupām, atsevišķām politiskajām partijām jānoliek malā viņu pēdējos gados izmantotās pretlikumīgās, kroplīgās, nedemokrātiskās metodes. Politiskās partijas, kustības var brīvi darboties Azerbaidžānā, taču nevienai partijai vai kustībai sabiedriski-politiskajai organizācijai nedrīkst būt bruņotu grupējumu. Šodien ar visu nopietnību paziņoju par to Azerbaidžānas pilsoņiem. Diemžēl Tautas frontes negatīvais piemērs šajā jomā, kas savulaik spēlēja pozitīvu lomu republikas sabiedriski-politiskajā dzīvē, veicināja atsevišķu nelikumīgu bruņotu grupējumu izveidi un funkcionēšanu. Domājam, ka visas partijas, kustības, sabiedriski-politiskās organizācijas atteiksies no saviem bruņotajiem grupējumiem. Tas ir galvenais noteikums sabiedriski-politiskās stabilitātes radīšanai republikas iekšienē.

Viens no galvenajiem uzdevumiem civilizētā, demokrātiskā sabiedrībā ir cilvēktiesību aizstāvēšana. Apliecinu jums, ka atrodoties šajā augstajā amatā, es vienmēr turēšu uzmanības centrā šo jomu, radīšu visas garantijas cilvēktiesību aizstāvēšanā. Vienu vārdu sakot, mūsu sabiedrībā tiks radīti visi apstākļi pilnīgai personas brīvībai. No šī viedokļa, tagadējā posmā, vienu no svarīgākajām vietām ieņem apziņas brīvības jautājums. Mūsu tauta atgriezusies pie savas ticības. Islāma reliģija ieņēma pasaulē savu vēsturisko vietu. Tā milzīgi iespaidoja tautas garīgumu, tās zinātnisko domu, spēku un varenību. Mūsu nacionālās tradīcijas, kultūra lielā mērā pateicoties islāmam tika nodotas no paaudzes uz paaudzi, un ir nonākušas līdz tagadējai paaudzei kā nacionālā bagātība.

Azerbaidžānā radīti un arī turpmāk tiks radīti visi priekšnoteikumi ticības brīvībai, un domājam, ka reliģija šajā republikai grūtajā periodā spēlēs lielu lomu pilsoniskās solidaritātes, pilsoniskās vienotības sasniegšanai. 

Azerbaidžāna – daudznacionāla republika. Tā ir mūsu republikas raksturīgā īpašība, tai ir bagāta vēsture, un mēs lepojamies ar šo vēsturi, republikas sabiedriski-politisko stāvokli. Mūsu republikā visiem pilsoņiem, neatkarīgi no nacionālās un reliģiskās piederības, ir vienādas tiesības, tagad un nākotnē tiks radīti visi apstākļi pilsoņu vienlīdzīgai dalībai Azerbaidžānas Republikas sabiedriski-politiskajā dzīvē. Šodien mani apsveica Kaukāza musulmaņu vadītājs, kristīgās un ebreju reliģiozo konfesiju pārstāvji ar stāšanos Prezidenta amatā. Izsakot savu atzinību, vēlos apliecināt, ka Azerbaidžānā tiks paveikts viss nepieciešamais lai nodrošinātu vienlīdzību visām nācijām un reliģijām.

Viens no pamatuzdevumiem republikas neatkarības nostiprināšanas ceļā ir gudra un kompetenta ārpolitika, kas ļauj aizstāvēt Azerbaidžānas intereses starptautiskajā arēnā. Diemžēl pēc neatkarības iekarošanas, ārpolitikas jomā padarīts ļoti maz. Mums nāksies risināt nopietnus uzdevumus. Mūsu ārpolitikai jābūt, pirmkārt, vērstai uz Azerbaidžānas neatkarības nostiprināšanu. Uzdevums ir tāds, ka nepieciešams veidot un attīstīt ar visām valstīm vienlīdzību, savstarpēji izdevīgas attiecības, efektīvi izmantot tās gan lai nostiprinātu Azerbaidžānas Republikas starptautiskās pozīcijas, kā arī lai attīstītu ekonomiku, zinātni un kultūru. Mums ir miermīlīga ārpolitika, mūsu mērķis nav sagraut kādas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību. Taču tajā pat laikā mēs centīsimies, izmantojot ārpolitikas iespējas nostiprināt par jebkādu cenu republikas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo nedalāmību. Domāju, paveiktais darbs pēc tam radīs priekšnosacījumus daudz plašākai Azerbaidžānas atzīšanai, un republika ieņems pienācīgu vietu pasaules sabiedrībā.

Sakarā ar manu ievēlēšanu Prezidenta amatā daudzu valstu pārstāvji atsūtīja apsveikumus. Es to uzņemu pirmkārt, kā Azerbaidžānas Republikas neatkarības atzīšanu, tās vietu pasaules sabiedrībā. Izsaku pateicību valstu vadītājiem, kuri nosūtījuši apsveikumus, ārvalstu pārstāvjiem, kuri atrodas šajā zālē un vēlos apliecināt, ka Azerbaidžānas Republika kā neatkarīga valsts turpmāk centīsies veidot ražīgus sakarus ar šīm un citām valstīm, izmantot viņu iespējas izejai no sarežģītas situācijas, kurā tā atradās. Liels paldies, pateicos jums un vēlu jūsu valstu vadītājiem un jūsu tautām laimi un panākumus visos jūsu darbos. 

Lai izvestu Azerbaidžānu no smagās, krīzes situācijas, daudz vēl nāksies paveikt sociāli-ekonomiskajā jomā. Ja neatkarības iegūšana mums ir vēsturisks notikums, tad mūsu ekonomikas atrašanās šādā stāvoklī rada mums lielas grūtības. Diemžēl krīze, kurā republika atrodas pēdējos gadus, negatīvi iespaidoja visas ekonomikas nozares. 

Ekonomika, var teikt, bija pilnībā sagrauta, kas noveda pie krasas pilsoņu labklājības krišanās. Kopā ar to vēlos atzīmēt, ka republikā ir milzīgs sociāli-ekonomiskais un zinātniski-tehniskais potenciāls. Azerbaidžānas ģeopolitiskais stāvoklis, tās dabas bagātības, daudzu gadu garumā radītie pamatfondi, ļauj iziet no šīs smagās krīzes. No šī viedokļa mūsu turpmākajā darbībā, no vienas puses, efektīvi jāizmanto jau radītais potenciāls, no otras – jāveic ekonomiskās reformas, virzoties tirgus ekonomikas virzienā. Tas ir sarežģīts un grūts ceļš. Pāreja no gadu desmitos izveidotās sociāli-ekonomiskās sistēmas uz brīvo tirgu saistīta ar lielām grūtībām, un kļūdas, kas pieļautas pēdējos gados šajā jomā, vēl vairāk stāvokli padara smagāku. Taču mums jāiet pa šo ceļu, jo cita ceļa nav. Šis darbs mums jāorganizē atbilstoši republikas ekonomikai, tās tradīcijām. Virzoties pa šo ceļu, mums nepieciešams izmantot esošo ekonomisko potenciālu. Mums nav tiesību pieļaut tā sagraušanu turpmākajā laikā un jācenšas, lai šis potenciāls kā azerbaidžāņu tautas mantojums tiktu izmantots republikas pilsoņu labā, visu iedzīvotāju slāņu dzīves līmeņa celšanai.

Mūsu pienākums – veikt demokrātiskās reformas šajā jomā, veikt apdomīgus soļus, un ticiet, ka mēs virzīsimies pa šo ceļu. Šajā sakarībā vēlos īpaši atzīmēt Azerbaidžānas Republikas iestāšanos Neatkarīgo Valstu Savienībā. Republikā ilgu laiku notika debates šajā sakarībā, un beidzot, Azerbaidžāna pievienojās NVS. Mēs esam pārliecināti, ka šis solis radīs labvēlīgas iespējas republikas ekonomikas attīstībai, un mums pilnā mērā tas ir jāizmanto. 

Vēl arī vēlos pasvītrot, ka dažas aprindas cenšas parādīt Azerbaidžānas iestāšanos NVS kā bīstamu parādību. Tas ir kļūdains uzskats. Atrodoties NVS sastāvā, Azerbaidžāna pastāvīgi aizsargās savu neatkarību, un dalība Savienībā nenesīs republikas neatkarībai nekādu ļaunumu. Kā neatkarīga valsts Azerbaidžāna virzīsies pa demokrātijas ceļu, ievēros starptautiskās demokrātiskās normas. Azerbaidžānā nekad vairs neatjaunosies komunistiskā ideoloģija, komunistiskais režīms. Domāju, ka vairākumam republikas pilsoņu ir tādi paši uzskati. No šī brīža Azerbaidžānas Republika neieies kādas citas valsts sastāvā, nenokļūs atkarībā no kādas citas valsts un vienmēr sargās savu neatkarību. 

Mūsu iekšpolitika un ārpolitika tiks veidota uz pasaules demokrātijas principiem. Apstiprinot demokrātijas principus Azerbaidžānas iekšpolitikā, mēs izmantosim ārpolitiku Azerbaidžānas neatkarības nostiprināšanai. Kā Prezidents, es atklāti paziņoju par to visas tautas priekša un vēlos apliecināt, ka vienmēr būšu uzticīgs šiem principiem. 

Dārgie, godātie tautieši! 

Šodien man ir vēsturiska, ievērojama diena. Vēlreiz vēlos izteikt dziļu pateicību, cieņu, mīlestību Azerbaidžānas pilsoņiem, visai azerbaidžāņu tautai par man izrādīto lielo uzticību un solu jums, ka līdz savas dzīves pēdējai dienai uzticīgi kalpošu savai tautai, veltīšu savu darbību Azerbaidžānas Republikas nākotnes attīstībai. 

Liekot roku uz Azerbaidžānas Republikas Konstitūcijas, zvēru veltīt savas zināšanas, pieredzi un spēkus azerbaidžāņu tautas labklājībai, Azerbaidžānas Republikai.

Zvēru, ka izmantošu Prezidenta pienākumus augstāko mērķu, augstāko ideju vārdā, pielikšu visus spēkus Azerbaidžānas Republikas pilnīgas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās nedalāmības nodrošināšanai. 

Zvēru, ka būšu Azerbaidžānas Republikas Konstitūcijas un likumu, visu Azerbaidžānas pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzības garants, neatkarīgi no nacionalitātes, ticības un politiskajiem uzskatiem, Azerbaidžānas Republikas brīvības, demokrātisko pārvērtību, tās demokrātiski tiesiskas valsts attīstības garants.

Zvēru pienācīgi kalpot Azerbaidžānas Republikai, azerbaidžāņu tautai, censties, lai mūsu neatkarīgā valsts ieņemtu pienācīgu vietu civilizēto pasaules valstu vidū, pasaules sabiedrībā. 

Liekot roku uz svētā Korāna, zvēru, ka būšu uzticīgas azerbaidžāņu tautas nacionālajām, garīgajām tradīcijām un nodrošināšu garantijas lai šīs mūsu tradīcijas nostiprinātos, dzīvotu un attīstītos mūsu neatkarīgajā valstī.

© aliyev-heritage.org