Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva paziņojums preses konferencē, Parīzē oficiālās vizītes laikā Francijā -1993.gada 21.decembrī.


Godātās dāmas un kungi, es jau trešo dienu atrodos Francijā, Parīzē. Es esmu ārkārtīgi apmierināts ar tikšanās gaitu un rezultātiem un esmu priecīgs, ka šodien man parādījās kaut neliela iespēja no jauna redzēt Parīzi, iepazīties ar vētraino mūsdienu Francijas, mūsdienu Parīzes dzīvi. Bet pats galvenais, protams, ir tajā apstāklī, ka šajā laikā man bijušas ļoti noderīgas un rezultatīvas tikšanās, sarunas. Tikšanās ar Francijas prezidentu Miterāna kungu, kā arī Līgums, parakstīts pēc šīs tikšanās rezultātiem, līgumam par draudzību, savstarpējo sapratni un sadarbību starp Franciju un Azerbaidžānas Republiku ir sevišķa nozīme. 

Šodien es tikos ar Francijas Ārlietu ministru Alena Župē kungu. Mums bija ļoti rezultatīva saruna. Mēs apspriedām ar Prezidentu un Ārlietu ministru jautājumus par vēl lielāku savstarpējo attiecību paplašināšanu starp Franciju un Azerbaidžānu, konfliktsituāciju likvidēšanu mūsu reģionā, īpaši jautājumus par Armēnijas bruņoto spēku agresiju Azerbaidžānā un sakarā ar to, Azerbaidžānas Republikas stāvokli. Mēs vienojamies, ka Francija, tai skaitā prezidents, Fransuā Miterāns un Ārlietu ministrs Alena Župē kungs, izmantojot savas iespējas, sniegs palīdzību šī konflikta miermīlīgai noregulēšanai. 

Mēs esam par šī jautājuma miermīlīgu atrisināšanu, militāras agresijas izbeigšanu pret Azerbaidžānu, bet ar noteikumu, ka armēņu bruņotie spēki jāizved no azerbaidžāņu teritorijām, mēs esam par robežu neaizskaramību, republikas teritoriālo nedalāmību. Kopā ar to, mēs neizvairāmies no nepieciešamības izskatīt Kalnu Karabahas jautājumu. 

Svarīgi atzīmēt, ka arī Francijas Prezidents un Ārlietu ministrs no jauna apstiprināja starptautiskos principus par robežu neaizskaramību, nepieļaujamu citu teritoriju piesavināšanos ar spēku un militārā ceļā, katras valsts, tai skaitā Azerbaidžānas Republikas teritoriālās nedalāmības ievērošanu. 

Šodien es tikos ar Francijas biznesa aprindu pārstāvjiem. Es paziņoju viņiem, kā arī šīs valsts Prezidentam, Ārlietu ministram, ka Azerbaidžāna atvērta visai pasaulei, tai skaitā arī Francijai savstarpējas sadarbības jomā, un pirmkārt, ekonomikas, tirdzniecības, zinātnes, tehnikas un kultūras jomās. Pēc būtības tas atspoguļots mūsu vakar parakstītajā līgumā. Tikšanās laikā ar biznesa aprindu pārstāvjiem, es sniedzu sīku informāciju par Azerbaidžānas ekonomisko potenciālu, republikas dabas resursiem, tās rūpniecības potenciālu. Tas sniedz iespējas sadarbībai ar Franciju, Francijas ieguldījumus Azerbaidžānas ekonomikā uz savstarpēji izdevīgām investīcijām. 

Šodien man bija tikšanās Diplomātu Akadēmijā, vakar tikos ar diplomātiskās preses pārstāvjiem. Es šīm tikšanās piešķiru lielu nozīmi, tāpēc, ka viņi dod man iespēju informēt Francijas sabiedrību par turpmākiem Azerbaidžānas valsts, sabiedrības attīstības ceļiem, par smago republikas stāvokli. 

Atrodoties šeit, es vēl vairāk pārliecinājos par to, ka sakari starp Azerbaidžānu un Franciju bija ļoti vāji, Francijā ir ļoti maz informācijas par Azerbaidžānu. Neobjektīva informācija reizēm rada nepatiesu iespaidu par mūsu valsti, par Azerbaidžānas valsts nodomiem.

Tādēļ uzskatu, ka vizīte Francijā veido ne tikai divu valstu vadītāju savstarpējos sakarus, pamatojumu divpusēju attiecību attīstībai, bet ir arī liela nozīme tam, lai Francijai būtu labāks priekšstats par Azerbaidžānu. Es nedomāju, ka šajās dienās mums izdevās to sasniegt. Taču iespējams, mēs ielikām šīs lietas pamatus, kuru uzskatām par sev ļoti nepieciešamu. 

Šodien un rīt notiks tikšanās. Piemēram, rīt man ir tikšanās ar Francijas Senāta priekšsēdētāju. Pēc tam mēs atgriezīsimies Dzimtenē. Bet es esmu pārliecināts, ka viss, šajā laika periodā paveiktais darbs nesīs savus augļus. Mēs turpmāk darīsim visu, lai maksimāli efektīvi izmantot sadarbības iespējas starp Azerbaidžānu un Franciju, lai Azerbaidžāna tiktu labāk pārstāvēta Francijā.

Jautājums: Prezidenta kungs, Jūs esat tas cilvēks, kurš nāca pie varas tajā laikā, kad jau piecus gadus Jūsu valstī turpinājās konflikts starp Azerbaidžānu un Karabahu, Jūs esat tas cilvēks, kurš deva piekrišanu dialogam ar visām atbilstošajām pusēm, tai skaitā ar pusēm Kalnu Karabahā. Septembrī notika Jūsu tikšanās ar Ter-Petrosjanu. Daži armēņu politiķi šaurā lokā man ir teikuši, ka viņi atbalsta šo tikšanos ar Ter-Petrosjanu. Viņi vēl man teica, ka karš beigsies pēc diviem mēnešiem. Pēc viņu vārdiem, tas notiks gan ekonomisku, gan arī politisku iemeslu dēļ. Jo jebkura karā iesaistīta valsts, cieš ekonomiskus zaudējumus un pārdzīvo sociālo krīzi. Miera līguma parakstīšana būtu Azerbaidžānas labā. Taču Jūsu tikšanās ar Ter-Petrosjanu, kurai bija jānotiek oktobrī, tika pārcelta pēc sacelšanās Maskavā. Tagad rodas tāds iespaids, ka Armēnijas politiskās aprindas nav optimistiski noskaņotas. Es vēlētos zināt, vai Jūs uzskatāt, ka miera līguma parakstīšana tagad ir vairāk Azerbaidžānas labā?

Gaidars Alijevs: Es nepiekrītu otrajai jautājuma daļai. Jo tikšanās ar Armēnijas Prezidentu Levonu Ter-Petrosjanu nav atlikta. Es kļuvu par dialoga piekritēju. Es tiešām ieminu ceļu, lai veidotu sakarus un dialogu starp Azerbaidžānu un Kalnu Karabahas valdošajiem spēkiem. Septembrī es tikos ar Prezidentu Levonu Ter-Petrosjanu un biju gatavs tikties arī turpmāk. Taču šī tikšanās nenotika pēc no manis neatkarīgu iemeslu dēļ, tas no vienas puses, oktobrī Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu ieguva vēl lielākus apjomus. Armēņu militārie formējumi pārgāja uzbrukumā Fizuļinas, Džabrailas, Gubadlinas un Zangilānas Azerbaidžānas rajonos, okupēja tos. Šo militāro darbību laikā es vairākas reizes runāju ar Levonu Ter-Petrosjanu pa telefonu. Viņš apsolīja apturēt uzbrukumu. Taču viņa solījumi palika neizpildītai. Nezinu, varbūt tāpēc, ka viņš nespēja to izdarīt, varbūt tam ir citi iemesli. Tādēļ mūsu dialogs turpinās. 

Es neesmu atkāpies no tām pozīcijām. Taču, kad notika sarunas, pēc Vienošanās parakstīšanas starp Azerbaidžānu un Kalnu Karabahu par uguns pārtraukšanu, tika uzsākts kārtējais uzbrukums, kurš beidzās ar Zangilānas rajona okupāciju. Šī rajona iedzīvotāji tādā ziemā bija spiesti pārpeldēt Arazas upi un aiziet uz Irānas teritoriju. Stādieties priekšā, ka apmēram 60 tūkstoši Zangilānas rajona iedzīvotāji pārcēlās pāri Arazas upei un pārgāja uz Irānu, izejot cauri tās teritorijai, lai atgrieztos Azerbaidžānā, un tagad viņi atrodas dažādos republikas rajonos. Vairums no viņiem dzīvo teltīs. Tam nevajadzēja notikt. Tādēļ es neesmu atkāpies no šīm pozīcijām. Taču atkārtoju, ka, sarunu laikā par uguns apturēšanu un jau pēc vienošanās panākšanas, sākās jauni uzbrukumi. Šie uzbrukumi, protams, sarežģīja situāciju.

Jautājums: Atļaujiet stādīties priekšā: bijušais universitātes vēstures fakultātes aspirants, pašlaik Sorbonas Universitātes aspirants Avils Kerimovs. Es gribētu uzdot jums divus jautājumus. Pirmais politiska rakstura jautājums. Azerbaidžānai līdz šim nav politiskās pārstāvniecības Francijā, lai novērstu pretenzijas, kas vērstas pret Azerbaidžānas Republikas interesēm. Tādēļ būtu labi, ja tiktu pieņemti praktiski pasākumi, īpaši politiskas pārstāvniecības atvēršana Francijā. Vai tika apspriesti šie jautājumi Jūsu tikšanās laikā ar Miterāna kungu? Otrs jautājums attiecas uz kultūru. Cik man zināms, Jūs parakstījāt arī Līgumu par kultūras sakariem ar Francijas Republiku, par apmaiņām kultūras jomā. Mani interesē jautājums par studentu apmaiņu. Kā praksē tiks īstenotas šādas apmaiņas? Par cik man zināms, es esmu vienīgais students no Azerbaidžānas, kam Francijas valdība piešķīrusi stipendiju. Pagājušajā gadā es izturēju konkursu, un es jau otro gadu dzīvoju šeit, Francijā, un varu teikt, ka man nav nekādu sakaru ar mūsu valsti. Pašlaik es strādāju pie disertācijas «Azerbaidžāna pēckara miermīlīgas noregulēšanas sistēmā 18-20.gados». 

Geidars Alijevs: Azerbaidžānas vēstniecība Francijā ir jau atrisināts jautājums. Azerbaidžānā darbojas Francijas vēstniecība. Un šeit, Parīzē, arī nepieciešams īstenot vēstniecības darbību, bet uz savstarpējas sadarbības pamata. Tā jau ir mūsu kļūda, ka vēstniecība līdz šim nav atklāta. Es domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts vistuvākajā laikā. Tādēļ nebija nepieciešamības apspriest to ar Francijas Prezidentu. Kas attiecas uz kultūras apmaiņu, studentu apmaiņu, jā, mēs parakstījām Līgumu par ekonomisko, zinātniski-tehnisko un kultūras sadarbību. Līgumā, protams, paredzēta arī studentu apmaiņa. 

Domāju, ka mūsu atbilstošās ministrijas un galvenās pārvaldes nodarbosies ar šiem jautājumiem, balstoties uz minēto līgumu. Līdz šim laikam tāda līguma nebija. Redzams, šī iemesla dēļ nebija iespējams nodarboties ar šiem jautājumiem. Pēc vēstniecības atklāšanas un mūsu Līguma nolikumu īstenošanas dzīvē, šie jautājumi tiks atrisināti. 

Jautājums: Laikraksts «Izvestija». Jūs esat ļoti labi pazīstams Krievijā, it īpaši sakarā ar Jūsu iepriekšējo darbību, tādēļ mani interesē nesen notikušo vēlēšanu rezultāti Krievijā, Jūsu analīze un attieksme par Žirinovska panākumiem. Vai šo vēlēšanu rezultāts iespaidoja attiecības starp Krieviju un Azerbaidžānu? Vai Jūs izdarījāt kaut kādus secinājumus no šīm vēlēšanām, vai šāda veida politiķi ir arī Azerbaidžānas politiskajā arēnā, kuru uzskati kaut kādā mērā tuvi Žirinovska uzskatiem? Pateicos.

Geidars Alijevs: Es tagad negribētu novērtēt vēlēšanu rezultātus Krievijā vai analizēt šos rezultātus, jo pašai Krievijai ir tie jānovērtē un jāizanalizē. Kas attiecas uz jautājumu, vai izmainījušās attiecības starp Azerbaidžānu un Krieviju pēc šīm vēlēšanām, tad es uz to atbildētu tā: nē, nav izmainījušās, attiecības palikušas iepriekšējā līmenī. Bet tagad par jautājumu, vai Azerbaidžānā ir personas, kuru uzskati tuvi Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līdera uzskatiem. Patlaban Azerbaidžānā ir reģistrētas apmēram 40 partijas. Daudzu uzskati man nav zināmi. Tādēļ nevaru pateikt, vai tādas personas ir. Man ir sarežģīti par to runāt.

Jautājums: Prezidenta kungs, es pārstāvu Parīzē azerbaidžāņu cilvēktiesību un azerbaidžāņu aizstāvības organizāciju. Man Jums četri jautājumi. Prezidenta kungs, vai esat domājis par azerbaidžāņiem, kuri dzīvo ārzemēs, vai esat domājis par Azerbaidžānas pilsonības piešķiršanu viņiem? Otrs jautājums. Jūs ziniet, ka visa situācija Kalnu Karabahā pastāvīgi tiek apspriesta Francijā, taču dienu un nakti tiek veikta armēņu propaganda, bet mūsu raidījumu signāli tiek slāpēti. Tādēļ es gribētu zināt, vai tikšanās laikā ar Prezidentu Miterānu, Jūs atgādinājāt viņam šo raidījumu pārraides slāpēšanas jautājumu? Treškārt, Jūs runājāt krievu valodā... 

G.Alijevs: Es uzreiz atbildēšu uz jūsu pēdējo jautājumu, kāpēc es runāju krievu valodā. Mums tiešām ir brīnišķīga valoda un es mīlu azerbaidžāņu valodu. Tā ir Azerbaidžānas valsts valoda, valstī es uzstājos un runāju tikai azerbaidžāņu valodā. Taču šeit, Francijā, pirmkārt, ir daudz cilvēku, kā es sajutu, kuri prot krievu valodu. Tātad viņi no manis tieši saņems informāciju. Otrkārt, Miterāna kunga tulks tulko tikai no franču valodas uz krievu valodu un no krievu valodas uz franču valodu. Tādēļ es negribēju izjaukt šeit esošo kārtību. Bez tam, krievu valoda ir viena no populārākajām pasaules valodām, tāpat kā angļu un franču valodas. Lūk, tikko kā simpātiska meitene uzstājās franču valodā, es arī varētu viņai pajautāt, kāpēc viņa nevērsās pie manis azerbaidžāņu valodā. 

Bet tagad es atbildēšu uz otro jautājumu – uz jautājumu par azerbaidžāņiem, kas dzīvo ārpus Azerbaidžānas. Lieta tāda, ka azerbaidžāņu, kuri dzīvē ārzemēs, nav maz. Vairums no viņiem vispār nekad nav dzīvojuši Azerbaidžānas teritorijā, kas tagad ir neatkarīga valsts. 

Neskatoties uz to, ja azerbaidžānis, kurš dzīvo ārpus mūsu valsts robežām, vēlas iegūt Azerbaidžānas pilsonību, domāju, tur nevarētu būt nekādu šķēršļu. 

Kas attiecas uz jautājumu par to, ka armēņu piekritēji sakarā ar Kalnu Karabahu šeit vada ārkārtīgi daudz raidījumu, bet raidījumu signāli, kurus vēlas pārraidīt azerbaidžāņi, tiek slāpēti, tad tas nav tas jautājums, kuru man vajadzētu apspriest ar Miterāna kungu. Zināms, ka Francijā ļoti maz azerbaidžāņu, bet armēņu daudz, un viņi ieņem pietiekoši augstus amatus kā biznesā, tā arī valsts orgānos, un masu informācijas līdzekļos. Redzams, armēņi izmanto šo stāvokli. Tādēļ, azerbaidžāņiem, kuri dzīvo Francijā, jāizdara lielāks spiediens uz Francijas sabiedriski-politisko dzīvi. Ja tas tā būs, tad azerbaidžāņu raidījumu signāli šeit netiks slāpēti. Es visādā veidā palīdzēšu šo raidījumu pārraidīšanai. 

Esmu devis norādījumu ārlietu ministram par humāno palīdzību, kuru Jūs vēlaties nosūtīt azerbaidžāņu bēgļiem. Šodien es vēlreiz atgādināju viņam, lai uzturētu ar Jums sakarus, lai Jūs varētu nosūtīt šo palīdzību. 

Šodien man jātiekas ar ārējo ekonomisko sakaru ministru. Pateicos par Jūsu uzmanību. Domāju, ka mūsu sakari turpināsies. Es izsaku savu cieņu preses darbiniekiem un ceru, ka neatkarīgi no nācijas, viņi sniegs objektīvu informāciju. Liels paldies.