DARBI ‎ / IEKŠPOLITIKA / Reģionos

Azerbaidžānas Prezidenta Geidara Alijeva runa oficiālajā pieņemšanā, sakarā ar Nahčivānas Autonomās Republikas 75 gadu jubileju - 1999.gada 12.oktobrī


Godātās dāmas un kungi!

Godātie viesi!

Dārgie draugi!

Šodien nozīmīga diena azerbaidžāņu tautas, neatkarīgās Azerbaidžānas dzīvē. Mēs atzīmējam to kā neatkarīgās Azerbaidžānas neatņemamās sastāvdaļas - Nahčivānas Autonomās Republikas 75 gadu jubileju.

Katrs Azerbaidžānas zemes stūrītis ir dārgs katram azerbaidžānim. Tādēļ neatkarīgās Azerbaidžānas neatņemamās sastāvdaļas - Nahčivānas Autonomās Republikas 75 gadu jubileja – ir svētki katram Azerbaidžānas iedzīvotājam, visai azerbaidžāņu tautai, mūsu valstij, jo vēlreiz atceroties, atzīmējot Nahčivānā notikušās pārmaiņas, attīstību, mēs tajā pat laikā demonstrējam Azerbaidžānas attīstību kopumā un pārmaiņas, kādas notikušas Azerbaidžānas Republikas dzīvē.

Nahčivānas Autonomā Republika arī agrāk atzīmēja savu jubileju. Es vairākkārtīgi esmu bijis šo jubilejas ceremoniju dalībnieks. 1949.gadā tika atzīmēta Nahčivānas Autonomās Republikas izveidošanas 25.gadadiena. Tajā laikā, kad tika svinēti šie svētki, es nebiju Azerbaidžānā, es biju Ļeņingradā, mācījos tur. Taču līdz tam laikam es šeit strādāju. Es strādāju Nahčivānas Tautas komisāru Padomē – tagad tā saucas Ministru Padome, un drošības orgānos. Tādēļ, atrodoties Ļeņingradā, - protams, tajā laikā nebija televīzijas un pa radio nebija iespējams neko uzzināt, grūti bija sazināties pa telefonu, - es interesējos sīki par to, kas šeit notiek, kas norisinās, jo es tajā laikā uzturēju sakarus tikai pa pastu. Nedēļu pēc šiem svētkiem no Nahčivānas pienāca vēstis. Man pastāstīja par Nahčivānā notikušajām ceremonijām.

Visspilgtākais notikums manā atmiņā palicis tas, - tīri dabīgi, es tad biju jauns, man bija 25 – 26 gadi, ka pirmo reizi sakarā ar Nahčivānas Autonomās Republikas jubileju, Nahčivānas vadītāji, tajā laikā izcilus cilvēkus Padomju Savienības Augstākās padomes Prezidijs apbalvoja ar ordeņiem un medaļām. Es biju viens no apbalvotajiem.

Taisnību sakot, man arī līdz tam jau bija valsts apbalvojumi, medaļas sakarā ar Lielo Tēvijas karu. Taču tāda uzmanība un rūpes par mani, saistītas ar Nahčivānas 25 gadu jubileju, laika periodā, kad biju tālu no Nahčivānas, bez šaubām, palika manā atmiņā. Es atcerējos par to šodien, kad pagājuši 50 gadi.

Es piedalījos Nahčivānas Autonomās Republikas 40 gadu jubilejā, 50 gadu jubilejā, tas ir 1974.gadā es jau biju Azerbaidžānas vadītājs. Kā Azerbaidžānas vadītājs es atbraucu uz šejieni un piedalījos svinīgajās ceremonijās. Tās visas ir lappuses, kas attiecas uz svinīgām ceremonijām Nahčivānas vēsturē.

Taisnību sakot jāsaka, ka kaut arī svinības tajā laikā notika ne tā, kā šodien, tomēr cilvēki ne mazāk priecājās par Nahčivānas Autonomās Republikas gadadienu un, protams, iespēju robežās tika organizētas arī svinīgās ceremonijas.

Taču šī jubileja būtiski atšķiras no visām iepriekšējām. Mēs ieguvām neatkarību. Neatkarīgā Azerbaidžānas valsts pati ir patstāvīga, brīvi ceļ savu dzīvi, īsteno savus plānus, un Nahčivānas Autonomās Republikas 75.gadadiena Azerbaidžānas neatkarības periodā man, bez šaubām, dārgāka, vērtīgāka, nekā visos iepriekšējos laikos.

Mēs atzīmējam šo svinīgo jubileju Azerbaidžānas valsts neatkarības pasludināšanas gadadienas priekšvakarā, konstitucionālā akta pieņemšanas dienā 1991.gada 18.oktobrī, sakarā ar valsts neatkarības atjaunošanu, tas ir, 18.oktobris mums arī ir svētki. Šiem svētkiem ir brīnišķīga vienotība.

Šodien es jau teicu, ka nahčivāņi, Nahčivānas iedzīvotāji bija vieni no tiem, kas vairāk par citiem tiecās pēc brīvības, neatkarības. Tādēļ Azerbaidžānas valsts neatkarības iegūšana, - neskatoties uz to, ka tajā laikā Nahčivāna jau bija ieguvusi neatkarību, - nahčivāņiem, tāpat, kā visai azerbaidžāņu tautai, ir vēsturisks notikums un tam ir liela vērtība.

Uzskatu, ka sakarā ar visu to, šodienas jubileja ir pati nozīmīgākā un pati vēsturiskā diena Nahčivānas dzīvē 75 gadu laikā. Svinot šodien, mēs atzīmējam Azerbaidžānas valsts neatkarības 8.gadadienu. Svinot šodien, mēs demonstrējam visai pasaulei, ka Azerbaidžāna ir neatkarīga kā valsts. Svinot šodien, mēs demonstrējam savu pārliecību, ka Azerbaidžāna veiksmīgi virzīsies pa neatkarības ceļu. Svinot šodien, mēs demonstrējam visai pasaulei, ka Azerbaidžāna ir demokrātiska, tiesiska, mūsdienīga valsts un brīva tauta. Sakarā ar to, šie svētki ir diži svētki, visas azerbaidžāņu tautas svētki.

Virzoties pa neatkarības ceļu, Azerbaidžāna visos šajos 8 gados paveikusi milzīgu darbu, bet pats galvenais, pats svarīgākais ir tas, ka, neskatoties uz visām ārējām un iekšējām grūtībām, triecieniem, ko mēs saņēmām Armēnijas agresijas rezultātā pret Azerbaidžānu, neskatoties uz to, ka 20 procentu mūsu zemju ir okupētas, vairāk kā miljons mūsu pilsoņu dzīvo teltīs bēgļu statusā, mūsu valsts dzīvo un attīstās. Mēs veiksmīgi virzāmies un virzīsimies pa valsts neatkarības, demokrātijas, mūsdienīgas valsts celtniecības ceļu.

Šodien tika paziņots par to, ka Azerbaidžānā dzīvo 8 miljoni cilvēku. Visā pasaulē zināms, ka Azerbaidžāna – tā ir valsts, kurā ir bagātīgi dabas resursi, augsts zinātnes, kultūras, izglītības un progresa potenciāls. Tādēļ mums ir tiesības lepoties ar savu Dzimteni, dzimto Azerbaidžānu.

Es lepojos, ka esmu azerbaidžānis. Es lepojos ar to, ka Azerbaidžāna – ir mana dzimtā zeme. Es lepojos ar to, ka man ir tāda nācija. Es lepojos ar to, ka man ir dzimtā valoda, azerbaidžāņu valoda. Es lepojos ar to, ka ir neatkarīgā, brīvā, diženā Azerbaidžānas valsts.

Es lūdzu pacelt glāzes par azerbaidžāņu tautu, Azerbaidžānas valsts neatkarību un demokrātisko attīstību, azerbaidžāņu nāciju, azerbaidžāņu valodu.

Lai dzīvo, lai dzīvo un lai simtiem gadu dzīvo neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā Azerbaidžāna!

***

Geidars Alijevs: Godātās dāmas un kungi!

Godātie viesi, draugi!

Esmu spiests vēlreiz vērsties pie Jums, jo šodien, kad notiek mūsu svinīgā ceremonija, Turcijas Prezidents, mans dārgais draugs, brālis Suleimans Demirels pazvanīja uz šejieni, Nahčivānu. Pēc ceremonijas beigām es runāju ar viņu pa telefonu. Viņš teica, ka šajā svētku dienā es esmu ar Jums, ar Azerbaidžānu, Nahčivānu, nosūtīja tur savus pārstāvjus – divus valsts ministrus, deputātu, gubernatorus. Es nosūtīju apsveikuma vēstules Azerbaidžānas Prezidentam un Nahčivānas Augstākajam Medžlisam. Tomēr, nožēloju, ka nevarēju atbraukt. Tādēļ es vēlējos pa telefonu, ar savu balsi, pašam, vēlreiz apsveikt Jūs ar Nahčivānas Autonomās Republikas 75.gadu jubileju.

Dabīgi, ka tādas lielas valsts Prezidents, kā Turcija, valsts vadītājs no rīta līdz vakaram aizņemts svarīgā darbā. Konkrēti, veicamie darbi pēc zemestrīces, piesaista uzmanību, prasa visas valdības, valsts laiku. Tādos apstākļos, tik saspringta darba apstākļos, nosūtot apsveikuma vēstules un augstus pārstāvjus uz Azerbaidžānu, Nahčivānu, Suleimans Demirels atrada laiku, pazvanīja man un savā balsī, pats vēlreiz apsveica mani, un tas bezgala priecē un iespaido. 

Tas vēlreiz uzskatāmi parāda, kāds dižens, kāds gādīgs, uzmanīgs cilvēks ir cienījamais Suleimans Demirels, kādu lielu mīlestību viņš izjūt pret Azerbaidžānu, Azerbaidžānas neatņemamo daļu – Nahčivānu. Ar milzīga lepnuma sajūtu es saku, ka azerbaidžāņu tautai ir tāds uzticams draugs, kā Suleimans Demirels.

Pagājušajā gadā Ankarā mēs svinīgi atzīmējām Turcijas Republikas 75.gadadienu.  Aplūkojot šo 75 gadu vēsturi arī rodas secinājums: diženā līdera Atatjurka izveidotā un dibinātā valsts, viņa vadībā pārvērtusies par varenu valsti, Turcijas Republika atrodas drošās rokās. Visvairāk mūs priecē tas, ka turku tauta, valdība un valsts ir uzticīga Mustafa Kemala Atatjurka iesāktajiem darbiem, un sekojot viņa nospraustajam īstenajam kursam, sasniegusi milzīgus panākumus.

Dižajam valsts darbiniekam, politiskajam darbiniekam, kurš vairāk kā 40 gadus atrodas Turcijas politiskajā arēnā, dārgajam Suleimanam Demirelam ir bijusi galvenā loma visos šajos vēsturiskajos procesos un Turcijas vēsturiskajā attīstībā. 

Godātais Suleimans Demirels ir līderis diženā Atatjurka ideju īstenošanā dzīvē, viņa mantojumu, novēlējumu, viņa norādītā ceļa turpināšanā, viņš veic milzīgu darbu diženā Atatjurka republikas attīstībā un ved tautu pa Atatjurka ceļu.

Es uzsaucu tostu par brālīgo turku tautu, draudzīgo, brālīgo Turcijas Republiku, mūsdienīgās tjurku pasaules līderi, Turcijas Republikas Prezidentu un personību, kas pelna vislielāko cieņu, dārgo azerbaidžāņu tautas draugu, cienījamo Suleimanu Demirelu.

Laikraksts „Baku strādnieks”, 1999.gada 15.oktobrī.