Godātie tautieši! Godātie musulmaņi!

Šodien mēs esam pulcējušies „Tezepiras” mošejā, Allaha mājā, sakarā ar sēru dienu. Mēs atzīmējam Hodžalinas genocīda, Hodžalinas traģēdijas trešo gadadienu.

Azerbaidžāņu tauta savā gadsimtus ilgajā vēsturē izcīnījusi savā dzīves ceļā diženas uzvaras, pacēlusies visaugstākajās virsotnēs, bagātinājusi pasaules kultūru. Musulmaņu pasaule dāvājusi pasaules kultūrai tādu svēto grāmatu, kā Korāns. Azerbaidžāņu tauta savā gadsimtus ilgajā vēsturē saskārusies arī ar lielām nelaimēm, dažādos tās posmos notikušas arī traģēdijas. Viena no tām, kas turpinās jau vairāk kā sešus gadus, ir armēņu iebrucēju, okupantu agresija pret mūsu tautu un šīs agresijas rezultātā mūsu zemju sadrumstalošana, to daļēja zaudēšana, mūsu tautiešu bojāeja, asinsizliešana. Taču pati briesmīgākā mūsu nelaime no visām šīm nelaimēm, pats smagākais ievainojums ir Hodžalinas traģēdija.

Vēsturē vairākkārt atzīmēti cilvēku barbariskas attieksmes fakti pret cilvēci. Daudzās pasaules vietās  noticis arī genacīds. Armēņu iebrucēju, agresoru genocīds pret Azerbaidžānu ir viens no briesmīgākajiem starp tiem. Genocīds, ko veic armēņu agresori ilgstoši, var teikt visu XX. gadsimtu, pret azerbaidžāņu tautu, azerbaidžāņu nāciju, nesuši milzīgu triecienu mūsu tautai. Pašas lielākās, pašas smagākās brūces ir Hodžalinas  genocīds, sešus gadus ilgušais karš. 

Karu izraisīja armēņu agresori. Azerbaidžānas tauta aizsargā savas zemes. Bez šaubām, karā līst asinis, mēs nesam upurus, ciešam lielas grūtības. Taču barbariskā militārā operācija, ko īstenoja iebrucēji pret hodžaliniešiem, mierīgiem iedzīvotājiem, sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem un slimajiem ir pats briesmīgākais posms un pati smagākā, melnā lappuse sešgadu karā.

Hodžalinas notikumi parādīja vēl arī to, ka armēņi, ne tikai iekāroja mūsu zemes, okupēja mūsu teritorijas, bet arī nostājās uz tāda barbariska ceļa, kā genocīds pret mūsu tautu. Tas atklāti izpaudās Hodžalinas notikumos. Tajā šausmīgajā naktī azerbaidžāņu tautai tika nests briesmīgs trieciens. Šis ievainojums sāp vēl šodien. Tā brūce vēl nav sadzijusi, nav aizvilkusies, šī brūce mūžīgi paliks mūsu sirdīs. Kā jau es minēju, uzbrukums miermīlīgajiem iedzīvotājiem nakts laikā, barbariska iznīcināšana uz vietas, bērnu, sieviešu, sirmgalvju un slimo nogalināšana, sevišķi nežēlīgas, neredzētas mocības, vēlreiz liecina par mūsu ienaidnieku barbarismu. Hodžalinas  genocīds, agresija, armēņu barbarisms pret mūsu tautu, viņu pašu zemiskāko metožu izmantošana pret cilvēkiem ir iegājusi un paliks cilvēces vēsturē. Tajā naktī un tajās dienās bojā gājušie valsts pilsoņi ir dārgi Azerbaidžānai, viņi atdevuši savas dzīvības mūsu republikas teritoriālās nedalāmības vārdā, viņi kļuva par upuriem, šehidiem mūsu tautas cīņā par nacionālo neatkarību.

Kara laikā, kas ilga vairāk kā sešus gadus, mēs esam nesuši lielus upurus. Vēl reiz atzīmēšu, ka Hodžalinas šehidi ir mūsu pilsoņi, kas arī gājuši bojā mūsu teritoriālās nedalāmības, suverenitātes vārdā, Azerbaidžānas neatkarības vārdā. Šodien mēs esam pulcējušies šeit, lai godinātu viņu piemiņu, noliekt galvas, aizlūgt par viņiem. Visas Azerbaidžānas tautas, Azerbaidžānas valsts vārdā šajā sēru dienā es no jauna izsaku līdzjūtību mūsu tautai sakarā ar šo traģisko notikumu. Izsaku dziļu līdzjūtību šehidu ģimenēm, radiniekiem, kuri gāja bojā Hodžali. Lai Allahs dod mieru visām Hodžalinas šehidu dvēselēm. Lai Allahs dod mieru visām mūsu šehidu dvēselēm. Lai Allahs dod izturību Hodžalinas šehidu ģimenēm. Lai Allahs dod izturību visai mūsu tautai. Lai Allahs dod izturību, lai mēs atbrīvotos no visām tām nelaimēm, lai tiktu nodrošināta pilnīga neatkarība, neatkarīgās Azerbaidžānas teritoriālā nedalāmība, iemūžināta Azerbaidžānas neatkarība. 

Hodžalinas traģēdija – mūsu bēdas, mūsu posts, mūsu sēras. Taču tajā pat laikā – cīņu ceļš, nacionālās brīvības ceļš, kuru veikusi azerbaidžāņu tauta gadu simtos, ir slavas un panākumu ceļš. Arī pagātnē mūsu ceļā bija grūtības. Grūtības ir arī šodien. Taču nekas nav salauzis un nesalauzīs azerbaidžāņu tautas gribasspēku. No šiem notikumiem mums nepieciešams izdarīt secinājumus, mums jākļūst daudz drosmīgākiem, daudz izturīgākiem, daudz saliedētākiem. Mums jāapzinās, ka mēs esam sava likteņa saimnieki, mums pašiem sevi, sava neatkarība jāaizstāv, jāiet tas ceļš ko mums paredzējis Allahs, mums jāatklāj savs ceļš un jāiet uz priekšu pa šo ceļu.

Tādēļ šodien, kad mēs skaitām lūgšanu par visu mūsu šehidu dvēselēm, un tomēr mums jātur augstu galvas. Lai arī kā mēs sērotu, mums tomēr jābūt optimistiem, jāskatās uz priekšu, nākotnē ar cerību, jādzīvo ar cerību. Es pilnībā esmu pārliecināts, ka azerbaidžāņu tauta pārvarēs šos smagos posmus. Grūtības saistītas, ne tikai ar karu, mūsu zemju okupāciju, smago mūsu bēgļu stāvokli. Patlaban mūsu tauta dzīvo pārejas laikā. Mēs pārdzīvojam sociāli-ekonomisko krīzi. Cilvēku dzīvē ir ļoti daudz grūtību. Taču gadsimtu garumā mūsu tautas ceļā ir bijuši līdzīgi smagi posmi, tauta tos pārdzīvojusi, izgājusi, tādēļ dzīvo tūkstošiem gadu, un dzīvos vēl uz priekšu tūkstošiem gadus.

Mēs nedrīkstam zaudēt ticību, nedrīkstam atteikties no savas pārliecības, no sava nospraustā ceļa. Mūsu izvēlētais ceļš – tā ir Azerbaidžānas neatkarība, nacionālā brīvība, mūžīga Azerbaidžānas, kā neatkarīgas valsts neatkarība. Ceļš, kuru mēs izvēlējāmies - tas ir mūsu morālo vērtību, tradīciju, reliģijas, valodas, vēstures uzticības ceļš. Par cik mēs būsim uzticīgi tam visam, tādā mērā mēs spēsim aptvert šodienas smagā stāvokļa iemeslus, palīdzēsim viens otram, atbalstīsim viens otru, un varēsim atvairīt armēņu okupantus. Un mēs atbrīvosim savas zemes un izvedīsim savu tautu, savu republiku no šīs krīzes situācijas.

Esmu pārliecināts, ka mūsu ceļš - slavas pilnais ceļš, īstenais ceļš, ceļš, kurš nodrošina mūsu tautas intereses. Mēs turpināsim virzīties pa šo ceļu. Neatkarīgā Azerbaidžānas valsts ir droša mūsu tautas vienotībā, tic tās izturībai, un šī mūsu vienotība, spēks, izturība un pacietība izvedīs mūs no šī smagā stāvokļa.

Es vēlreiz lūdzu, lai Allahs dod mieru Hodžalinas šehidu dvēselēm. Es vēlreiz lūdzu, lai Allahs dod mieru visām Hodžalinas šehidu dvēselēm. Vēlos Jums apliecināt, ka Azerbaidžānas valsts stingri stāvēs par mūsu tautas tiesību aizsardzību, mūsu zemju, teritoriju aizstāvību un atbrīvos azerbaidžāņu tautu no šīm nelaimēm.

Tulkots no Izdevuma „Geidars Alijevs. Mūsu neatkarība mūžīga”(uzstāšanās, runas, paziņojumi, intervijas, vēstules, vēršanās, dekrēti) – „Azernešr”, Baku-1998.g., 3.sējums, 215-217.lpp.