1.janvāris

Jaungada diena

Pirmā jaunā gada diena. Parasti šo dienu latvieši pavada mājās ģimenes lokā un atpūšas. Rīgas centrā tiek organizēti koncerti, svētku tirdziņi, ziemas prieki un krāšņa uguņošana pie Brīvības pieminekļa gadu mijā. 

14. februāris

Valentīndiena

Valentīndienu Latvijā svin 40% iedzīvotāju. Lielākoties svētki tiek pavadīti romantiskā gaisotnē vai apmeklējot kādu izklaides pasākumu kopā ar mīļoto vai draugiem. Parasti svētkos dāvina mazas dāvaniņas, konfektes sirsniņu formā.

8.marts

Starptautiskā sieviešu diena

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā valstu (tajās, kur pie varas ir sociālistiskās partijas, vai arī tām ir liela ietekme).

Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa, tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes. Parasti šajā dienā vīrieši sveic sievietes ar puķēm un komplimentiem.

24 aprīlis


 

Lieldienas

Šajā laikā Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, kristieši svin Kristus augšāmcelšanās svētkus, savukārt senču tradīciju kopēji svētī arī pavasara saulgriežus. Lielā Piektdiena, Pirmās un Otrās lieldienas Latvijā ir oficiālas brīvdienas. Šajās dienās latviešu krāso olas, apmeklē baznīcu, pavada laiku dabā, izklaidējas.

1 maijs 
 

Darba svētki

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, kad apstiprināja Latvijas valsts konstitūciju. 1. maijā Latvijā svin arī Darba svētkus. Šī ir oficiāla brīvdiena.

4 maijs
 

LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu, kā rezultātā vardarbīgi tika pārtraukta Latvijas valsts pastāvēšana, un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti

8. maijs

Mātes diena

Šos svētkus svin katra maija otrajā svētdienā, godājot un sveicot māmiņas.

23 jūnijs / 24 jūnijs

Līgo / Jāņu diena

Vērienīgākie latviešu nacionālie svētki. 23. jūnijā ir Līgo vakars, kad svin vasaras saulgriežus - gada īsāko nakti, kurinot ugunskurus, dziedot, baudot alu un sieru. Drosmīgākie lec pāri ugunskuram, nozīmīgs auglības rituāls ir, pa pāriem meklējot mītisko papardes ziedu. 24. jūnijā ir Jāņi, Latvijā visizplatītākā vārda diena. Jāņu laiks ir oficiālas brīvdienas.

29. septembris

Miķeļdiena

Miķeļi ir ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
Jumis ir latviešu druvu dievība. Pēc K.Karuļa etimoloģijas vārdnīcas, Jumis sākotnēji nozīmējis 'sasietais, saistītais'. Ar jumi saistītās latviešu etniskās tradīcijas sakņojas indoeiropiešu mītā par dievišķajiem dvīņiem. Par Jumi sauc arī divus kopā saaugušus augļus, riekstus, ziedus, divas vārpas uz viena salma. Šāda reāli pastāvoša parādība tautas uzskatos izveidoja priekšstatu kā par auglības, labklājības simbolu. Par Jumi - laimes nesēju ir daudz ticējumu.

10. novembris

Mārtiņdiena

Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

11. novembris

Lāčplēša diena

Lāčplēša diena. Šajos svētkos piemin kareivjus, kas cīnījās par Latvijas brīvību. Šie svētki ieviesti pēc 1919. gada, kad jaunās Latvijas armija nosargāja Rīgu no Bermonta vācu-krievu karaspēka

18 novembris

Neatkarības diena Latvija

Latvijas Republikas proklamēšanas diena, kad 1918. gadā tagadējā Nacionālajā teātrī tautas priekšstāvi sanāca kopā un pasludināja Latvijas valsts neatkarību. Šī ir oficiāla brīvdiena.

24 decembris

Ziemassvētku vakars

Ziemassvētku vakars, 25. un 26. decembrī Pirmie un Otrie Ziemassvētki. Kristieši svin Jēzus piedzimšanu, senču tradīciju piekritēji šajās dienās atzīmē ziemas saulgriežus, kur svarīgs rituāls ir vilkt un pēc tam sadedzināt ugunskurā bluķi, tā atbrīvojoties no visa sliktā, kas gada laikā sakrājies. Ziemassvētki ir arī nozīmīgi ģimenes svētki ar veco un jauno kopā sanākšanu, apdāvināšanos un pantiņiem pie izrotātās eglītes. Ziemassvētku laikā valstī ir brīvdienas.

31 decembris

Vecgada vakars

Vecgada vakars, kad aizvada Veco un sagaida Jauno gadu. Jaunā gada sagaidīšana ir plaši svētki, 31. decembris un 1. janvāris Latvijā ir brīvdienas.