Godātie valstu un delegāciju vadītāji!

Dāmas un kungi!

Vēsturē cilvēces civilizācijas ceļiem, transporta artērijām vienmēr bija milzīga loma, tie iespaidoja visas dzīves puses – politiku, ekonomiku, kultūru. Viens no spilgtākajiem piemēriem un simboliem ir Lielais zīda ceļš – globāla, unikāla parādība, iekļāvusi sevī daudzu valstu un tautu tūkstošgadīgu vēsturi, senās Ķīnas kultūru, dižos eiropiešu ģeogrāfiskos atklājumus, viduslaiku musulmaņu Renesanses sasniegumus un daudz ko citu.

Azerbaidžāna no seniem laikiem bija svarīgs Lielā zīda ceļa posms, veidojot savdabīgu tiltu starp Eiropu un Āziju. Kaukāza, Kaspijas baseina un Melnās jūras baseina valstis pārstāvēja savu zonu ar attīstītu tirdzniecību, savstarpēju kultūras bagātināšanu, reliģiozo iecietību un bija viena no Lielā zīda ceļa savdabīgām sastāvdaļām.

Kā cilvēces vēstures neatņemama sastāvdaļa, Lielais zīda ceļš pārdzīvoja pacēluma un krituma periodus. Sākoties karu ērai, ideoloģiskam un ģeopolitiskam pretstatījumam, sadalošajām līnijām, tas izzuda no mūsu dzīves, pārvēršoties par skaistu leģendu.

Taču beidzās „aukstais karš”, tautas ieguva neatkarību, vispārcilvēciskās vērtības, demokrātiskās normas, integrācijas procesi sāka dominēt pasaules politikā, un Lielā zīda ceļa ideja ar pašu vēstures gaitu no jauna izrādījās pieprasīta.

Jāatzīst Eiropas Savienības komisijas tālredzīgais lēmums, pēc kura iniciatīvas 1993.gada maijā Briselē notika speciāla Kaukāza un Centrālās Āzijas valstu tikšanās, kas bija veltīta nacionālo un starpvalstu transporta, tirdzniecības komunikāciju stratēģijas attīstības apspriešanai.

Šīs tikšanās laikā apstiprināta Eiropas – Kaukāza – Āzijas (TRACEKA) transporta koridora programma, kura kļuva par vienu no pašiem dinamiskākajiem, ekonomiski efektīvākajiem projektiem, realizējamiem Eirāzijas telpā.

Pēdējo piecu gadu laikā, pateicoties programmas dalībvalstu ciešai sadarbībai, ar aktīvu Eiropas Savienības komisijas atbalstu, tika paveikts liels darbs komunikāciju objektu modernizācijā un celtniecībā, atbilstošu likumu un kodeksu izstrādē, kadru sagatavošanā, muitas un tarifu politikas pilnveidošanā.

Svarīgs notikums šīs programmas attīstībā kļuva Vienošanās parakstīšana 1996.gada maijā Serahse pilsētā Turkmenistānā, par tranzīta pārvadājumu noregulēšanu starp Azerbaidžānu, Gruziju, Turkmenistānu un Uzbekistānu, pie kurām vēlāk pievienojās arī citas valstis. Pateicoties šai vienošanās tika pazemināti par piecdesmit procentiem tarifi, vienkāršotas muitas procedūras, nodrošināti pārvadājumi. Tā rezultātā pēdējos gados gandrīz desmit reizes palielinājās preču apgrozījums starp Eiropu un Āziju pa trans-Kaukāza koridoru.

Veiksmīga programmas ТРАСЕКА īstenošana, radīja bāzi visas sadarbības celšanai daudz augstākā līmenī – pieņemtā programma Lielā zīda ceļa atjaunošanā, kam arī veltīta mūsu konference.

TRACEKA darba grupas sagatavošana „Pamata daudzpusējās vienošanās par starptautisko transportu, par koridora Eiropa – Kaukāzs – Āzija attīstību”, tā tehniskajiem pielikumiem, Baku deklarācijai ir svarīga ekonomiskā loma, politiska un vēsturiska nozīme.

To pieņemšana veicinās tirdzniecības attīstību, dabas resursu apguvi un transportēšanu, ekonomisko sadarbību Eiropas, Melnās jūras, Kaukāza, Kaspijas jūras un Āzijas reģionos.

Lielā zīda ceļa vēsturiskā atjaunošana, jaunu reģionu un valstu iesaistīšana tajā, kļūs par stipru impulsu mūsu tautu tuvināšanai un savstarpējai bagātināšanai, mūsu neatkarīgo valstu neatkarības un suverenitātes nostiprināšanai, demokrātisko un tirgus reformu veiksmīgai īstenošanai tajās, miera stabilitātes un drošības visiem nodrošināšanas veicināšanai.

Lielais zīda ceļš savus pirmsākumus ņem pagātnē, taču tas ir arī ceļš nākotnē. Un es ticu, ka ja mēs pa to iesim kopā, sadarbojoties, cienot un atbalstot viens otru, šis ceļš novedīs mūsu tautas labklājībā un uzplaukumā.

Pateicos par uzmanību.