Azerbaidžānas Prezidenta Geidara Alijeva runa 1.Pasaules azerbaidžāņu Kongresā 2001.gada 10.novembrī .


Dārgie tautieši!

Godātie delegāti, viesi!

Godātās dāmas un kungi!

Sirsnīgi sveicu jūs sakarā ar 1.Pasaules azerbaidžāņu Kongresa atklāšanu, vēlu panākumus kongresa darbā.

1.Pasaules azerbaidžāņu Kongress – vēsturisks notikums neatkarīgās Azerbaidžānas dzīvē, visas pasaules azerbaidžāņu dzīvē. Visas pasaules azerbaidžāņu pārstāvji, azerbaidžāņu kopienu pārstāvji, pirmo reizi sanākuši kopā Azerbaidžānā, tās galvaspilsētā Baku, lai vadītu savu 1.kongresu. Izsaku atzinību visiem delegātiem, viesiem, visdažādāko valstu azerbaidžāņu kopienām, kuras viņi pārstāv, par to, ka viņi atbalstīja mūsu lēmumu par 1.Pasaules azerbaidžāņu kongresa sasaukšanu un ieradās Azerbaidžānā, Baku, lai piedalītos šajā kongresā.

Mēs, azerbaidžāņi, kas dzīvojam Azerbaidžānā, nekad neesam aizmirsuši savus tautiešus. Ilgus gadus atrodoties tādas lielvalsts kā Padomju Savienība, sastāvā, kad nebija iespēju uzturēt sakarus ar saviem aizrobežu tautiešiem, novadniekiem, mēs vienmēr interesējamies par to, kā dzīvo azerbaidžāņi dažādās valstīs, ko viņi dara, un, izmantojot savas ierobežotās iespējas, centāmies nodibināt sakarus ar viņiem.

Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā un 15 savienotās republikas, kuras atradās Padomju Savienības sastāvā ieguva neatkarību, īstenojās dzīvē azerbaidžāņu tautas centieni pēc neatkarības, nacionālās brīvības, Azerbaidžāna pasludināja savu neatkarību un atjaunojot savu zaudēto suverenitāti 1920.gadā, ļāva paplašināt mums mūsu sakarus ar azerbaidžāņiem, dzīvojošiem dažādās valstīs, pasludināt savu solidaritāti ar viņiem un nest savu ieguldījumu turpmākajā solidaritātē. Jau pirmajos mūsu neatkarības mēnešos, 1991.gada 31.decembrī, mēs pieņēmām lēmumu par "Pasaules azerbaidžāņu solidaritātes dienu". No tā laika mēs atzīmējam šo dienu kā lielus svētkus, un tieši no tā laika mūsu sakari ar azerbaidžāņiem, dzīvojošiem visā pasaulē, sāka pakāpeniski attīstīties. Tas ir Azerbaidžānas neatkarības un nacionālās azerbaidžāņu tautas brīvības rezultāts.

Azerbaidžāņu tautai liela, sena vēsture. Šīs gadsimtu vēstures laikā mūsu tauta pārvarējusi daudz ciešanu, dzīvojusi un nepazaudējusi savu nacionālo identitāti, devusi vērtīgu ieguldījumu pasaules civilizācijā, bagātinājusi to. Taču dažādos vēstures posmos azerbaidžāņi bija pakļauti zināmiem zaudējumiem. Tādēļ azerbaidžāņu, dzīvojošu dažādos planētas nostūros, saliedētība, solidaritāte ir īpaši svarīga kā mums, neatkarīgai Azerbaidžānas valstij, tā arī azerbaidžāņiem, kas dzīvo dažādās pasaules valstīs. Pēc savas valsts neatkarības pasludināšanas Azerbaidžāna nogājusi lielu, slavenu un tomēr ļoti grūtu ceļu. Šajās

dienās mēs svinīgi atzīmējam Azerbaidžānas valsts neatkarības 10.gadadienu. Mēs vēlreiz izanalizējām šo desmit gadu noieto ceļu, paziņojām par saviem panākumiem, kā arī nospraudām nākošos uzdevumus. Izanalizējām daudzas, vēl neatrisinātas problēmas, mēs sākam pieņemt mērus to risināšanai.

Azerbaidžānas neatkarība un tās, kā neatkarīgas valsts attīstība šo desmit gadu laikā, ir pats ievērojamākais, pats svarīgākais, pats vērtīgākais neatkarīgās Azerbaidžānas dzīvē. Šie 10 gadi nebija viegli mums, neatkarīgai Azerbaidžānai. Mēs Azerbaidžānā sākam celt jaunu dzīvi. Mēs pasludinājām, ka Azerbaidžāna iet pa demokrātijas ceļu. Mēs sākām celt Azerbaidžānā tiesisku, demokrātisku, mūsdienīgu valsti. Mēs uzsākām Azerbaidžānas ekonomikas integrācijas procesu pasaules ekonomikā, attīstītu valstu ekonomikā, pārejot uz tirgus ekonomikas sistēmu. Tas viss notika tad, kad Azerbaidžāna dzīvoja smagos un grūtos apstākļos.

Kā zināms, tajā laikā kad ieguvām, tas ir pasludinājām savu valsts neatkarību, Azerbaidžānu tika pakļauta militārai agresijai no Armēnijas puses, tad arī četrus gadus ilga armēņu-azerbaidžāņu, Kalnu-Karabahas konflikts. Kalnu Karabaha ir neatņemama Azerbaidžānas daļa, tajos gados, var teikt, atdalījās no Azerbaidžānas, to okupēja Armēnijas bruņotie spēki, sākās agresija pret tai piegulošajiem apdzīvotajiem punktiem. Tieši šādos vēsturiskos apstākļos Azerbaidžāna pasludināja savu valsts neatkarību. Patstāvīgas valsts izveide šādos apstākļos, tīri dabīgi, bija ļoti smaga un grūta. Tajā laikā Azerbaidžānas dzīvē notika ārkārtīgi sarežģīti procesi, kā pirms pašas neatkarības pasludināšanas, tā arī pēc tam, kad tā kļuva par neatkarīgu valsti. Sākot cīnīties par zemi, Armēnijas bruņotie spēki, ar mērķi sagrābt Azerbaidžānas Kalnu Karabahu, izvērsa militāras operācijas, un tajā laikā, kad visi armēņi cieši saliedējās ap šo mērķi, Azerbaidžānā diemžēl, nekas tamlīdzīgs nenotika.

Tādēļ, ka tajos gados saliedēšanās vietā, visas tautas mobilizācijas vietā, mūsu zemju aizstāvēšanas un pienācīga pretspara došanai Armēnijas bruņotajiem spēkiem, Azerbaidžānā notika cīņa par varu, bija savstarpējas ķildas, atsevišķu politisku spēku starpā, militāras grupas meta izaicinājumu sabiedrībai. Tas, tīri dabīgi, grāva Azerbaidžānas, tautas vienotību, un beidzot, 1993.gadā Azerbaidžāna sadūrās ar pilsoņkara draudiem, pati Azerbaidžānas pastāvēšana bija briesmās, jau sākās mūsu valsts dalīšana. Tādēļ pēc valsts neatkarības iegūšanas celtniecība Azerbaidžānā veicās ļoti lēni.

Tas viss grāva sabiedriski-politisko stabilitāti Azerbaidžānā, pasliktināja tautas labklājību. Pats kaitīgākais tā visa rezultāts mums bija tas, ka Armēnijas bruņotie spēki, izmantojot minēto iespēju, okupēja vairākus Kalnu Karabahai piegulošos Azerbaidžānas administratīvos rajonus, ar spēku izdzina šajās zemēs dzīvojošos azerbaidžāņus no dzimtajām mājām. Tādā veidā, 20% Azerbaidžānas zemju atradās Armēnijas okupācijā, vairāk kā miljons azerbaidžāņu, izdzīti kā no Armēnijas teritorijas, tā arī no okupētajām zemēm, līdz šim dzīvo smagos apstākļos, teltīs. Šādos apstākļos Azerbaidžāna dzīvoja pirmos savas valsts neatkarības gadus. Tādēļ mums priekšā stāvēja uzdevums – apturēt šos negatīvos procesus, mobilizēt visus spēkus, Azerbaidžānas zemju aizsargāšanai, lai Azerbaidžāna dzīvotu, attīstītos kā neatkarīga valsts.

Nākošais periods Azerbaidžānā kļuva par sabiedriski-politiskās stabilitātes izveides periodu. Mēs arī pēc tam – 1994.gada oktobrī, 1995.gada martā saskārāmies ar bruņotas valsts gāšanas mēģinājumiem. Tie tika novērsti, taču tomēr nesa zaudējumus Azerbaidžānai.

Nepārtraukti nodarbojoties ar armēņu-azerbaidžāņu, Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanu, 1994.gada maijā mēs vienojamies par uguns pārtraukšanu. Lūk, jau vairāk kā 7 gadus nav kara, nelīst asinis. Taču tomēr azerbaidžāņu zemes okupējuši Armēnijas bruņotie spēki, bet bēgļi, pārvietotās personas, izdzītie no savām zemēm dzīvo smagos apstākļos.

Nākošais Azerbaidžānas neatkarības desmitgades posms noslēdzies ar ārējās sabiedriski-politiskās situācijas stabilizāciju mūsu valstī, Azerbaidžānas pozīciju nostiprināšanu pasaules arēnā, tādēļ, lai Azerbaidžāna dzīvotu un attīstītos kā patstāvīga valsts. Noejot ļoti grūtu, smagu ceļu, mēs esam to panākuši iepriekšējos desmit gados. Šodien pasaulē pastāv neatkarīgā Azerbaidžānas valsts, kurai ir desmit gadu. Tai ir savs nacionālais Valsts karogs, nacionālā Himna, nacionālais Ģerbonis. Azerbaidžāna ieņem pienācīgu vietu pasaules sabiedrībā. Azerbaidžānas valsts karogs plīvo visu starptautisko organizāciju rezidenču priekšā, plīvo un vienmēr plīvos pār neatkarīgo Azerbaidžānu, karogs, pacelts tik augstu, nekad netiks nolaists.

Domāju, ka mūsu viesi, azerbaidžāņi, dzīvojoši ārvalstīs, interesējas par dzīvi Azerbaidžānā, seko Azerbaidžānā notiekošajiem procesiem un ir informēti par mūsu sasniegumiem. Taču, kopā ar to, šodien 1.kongresā gribu vēlreiz paziņot, ka Azerbaidžāna, kā patstāvīga valsts, īsteno valsts celtniecības procesu.

Azerbaidžānā uzcelta demokrātiska, tiesiska, mūsdienu valsts. Azerbaidžāna pirmo reizi vēsturē pieņēma savu nacionālo Konstitūciju, brīvu vēlēšanu ceļā ievēlēja savu parlamentu – Milli Medžlisi, ievēlēja valsts prezidentu. Azerbaidžānā notiek reformas visās jomās.

Kā zināms, 70 gadu laikā Azerbaidžāna atradās tādas lielvalsts sastāvā, kā PSRS, un dzīvoja politiski-ekonomiskās sistēmas apstākļos, kas būtiski atšķīrās no tiem apstākļiem, kādos dzīvoja citas valstis. Šodien nepieciešams atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tajos gados mums bija liegta patstāvība, Azerbaidžāna iedarbinot iekšējo mūsu tautas, mūsu nācijas potenciālu, attīstījās, panāca lielus panākumus un, pasludinot savu neatkarību, ieguva lielu ekonomisko un intelektuālo potenciālu. Neatkarīgā valsts Azerbaidžānā izveidota uz tā lielā ekonomiskā un intelektuālā potenciāla. Taču šodien mēs ejam pa pavisam citas politiski-ekonomiskās sistēmas ceļu. Mainīt to, kas bija pagātnē, atteikties no tā, uzcelt pavisam citu sistēmu, tās īstenošana – tas ir smags, grūts process. Tas ir mūsu pārejas periods, kurā ir ļoti daudz problēmu.

Pirmkārt, cilvēku apziņā jānotiek ļoti lielām izmaiņām. Otrkārt, sekmīgi jāīsteno jauna ekonomiskā politika. Tam nepieciešama veiksmīga pāreja no veciem ekonomiskiem apstākļiem uz jauniem. Tādēļ mēs īstenojam reformas. Mēs īstenojām daudz reformu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, humanitārajā jomā un panācām pozitīvus rezultātus. Neskatoties uz visām grūtībām, mēs sasniedzām panākumus jaunās ekonomiskās politikas īstenošanā. Mēs veicām un veiksim privatizācijas programmu. Īstenojām zemes reformu, kas Azerbaidžānai bija ļoti nozīmīgi.

Kā zināms, apmēram puse Azerbaidžānas iedzīvotāju dzīvo lauku apvidū un nodarbojas ar lauksaimniecību. 70 gadus valdošo kolhozu un padomju saimniecību sistēmu sagraušana, zemes nodošana tās īpašniekiem – zemniekiem, viņiem efektīvu zemes izmantošanas apstākļu radīšana – tie visi bija smagi un grūti procesi. Taču mēs to panācām. Azerbaidžānā sekmīgi attīstās tirgus ekonomika. Tādā veidā, 1995 – 1996.gadā Azerbaidžānai izdevās pārvarēt ekonomisko lejupslīdi, kas turpinājās no 1990.gada, nākošais periods Azerbaidžānas dzīvē kļuva par attīstības periodu.

Mēs attīstāmies. Azerbaidžānā sekmīgi attīstās visas ekonomikas jomas. Tāds ir ne tikai mūsu uzskats, tā uzskata arī starptautiskie finanšu-ekonomiskie centri, tas ir centri, kas kontrolē doto darbu. Taču mums priekšā vēl ļoti daudz problēmu un lielu grūtību. Mums vēl pagaidām nav izdevies pacelt Azerbaidžānas iedzīvotāju labklājību pienācīgā līmenī.

Daļa lielu rūpniecības uzņēmumu, radītu Azerbaidžānā Padomju Savienības laikā, šodien nestrādā, bet daļa strādā ar nepilnu jaudu. Rezultātā izveidojusies liela bezdarbnieku armija. Tā ir viena no galvenajām Azerbaidžānas problēmām. Kā es jau minēju, vairāk kā miljons bēgļu, pārvietoto personu, no vienas puses zaudējuši nepieciešamos dzīves apstākļus, bet no otras puses – viņi nav nodrošināti ar darbu un dzīvo uz valsts palīdzības, humanitāro organizāciju rēķina. Arī tā mums ir liela problēma. Mēs secīgi risinām šīs problēmas. Atzīmējot sasniegtos panākumus, mums nav mērķis slēpt mūsu dzīves grūtības, problēmas, trūkumus. Mēs atklāti sakām par tiem arī Azerbaidžānas pilsoņiem, un visai pasaulei. Tieši šādā ceļā mēs spēsim atrisināt visas Azerbaidžānas problēmas un pastāvīgi nodrošināt valsts attīstību.

Šajā jomā padarītā skaitā, liela nozīme ir Azerbaidžānas valsts naftas stratēģijai. 1993 – 1994.gadā mēs uzsākām sagatavot un īstenot šo stratēģiju, nodrošinājām bagāto Azerbaidžānas naftas resursu izstrādi – naftas un gāzes atradņu apguvi kopā ar lielākajām pasaules naftas kompānijām, kurām ir moderna tehnika un tehnoloģijas. Šodien šis darbs īstenojas. Kopējai Azerbaidžānas atradņu izstrādei Kaspijas jūrā, kopumā par naftas un gāzes atradnēm Azerbaidžānas teritorijā parakstīts 21 kontrakts, kuru dalībnieki ir 32 lielas ārzemju naftas kompānijas. Mēs esam ieguvuši jau reālus rezultātus no ieguldītā darba, naftas stratēģijas. Mēs iegūstam naftu jau no jaunām atradnēm kopā ar ārzemju kompānijām, piegādājām to pasaules tirgos. Šim nolūkam mēs radām ārkārtīgi svarīgus naftas un gāzes vadus. Pa diviem ierīkotiem naftas vadiem – viens ziemeļu virzienā Baku-Novorosijska, bet otrs rietumu virzienā Baku-Supsa – tiek eksportēta Azerbaidžānas nafta.

Pēdējos gados mēs strādājam pie samērā liela projekta un jau esam uzsākuši naftas vada Baku – Tbilisi – Džeihana izbūvi, lai eksportētu pasaules tirgiem lielu apjomu naftas, kura tiks iegūta Azerbaidžānā. Mēs parakstījām nepieciešamos kontraktus arī gāzes eksportēšanai uz Turciju, kas tiks iegūta bagātā Azerbaidžānas ieguves vietā "Šahdeniz", un uzsākām gāzes vada celtniecību. Mūsu naftas stratēģija radīja darba apstākļus Azerbaidžānā ne tikai kompānijām, kas nodarbojas tieši ar naftas ieguvi, bet arī daudzām citām kompānijām, tādā veidā nodrošinot lielu ārzemju investīciju pieplūdumu valstī. Tā ir jaunās Azerbaidžānas panorāma. Tas varēja notikt tikai, un tikai neatkarīgās Azerbaidžānas apstākļos.

Kā jūs zināt, Azerbaidžānas nafta kļuva slavena visā pasaulē. Vēl 150 gadus atpakaļ Azerbaidžānā pirmo reizi nafta tika iegūta rūpnieciskā veidā. Nākošajos gados naftas ieguve palielinājās, taču tā nepiederēja azerbaidžāņu tautai. Mūsu iegūtie bagātie naftas un gāzes resursi 70 gadu laikā ieplūda kopējā Padomju Savienības ekonomikā. Mēs nevarējām iegūt no tā peļņu. Tieši valsts neatkarība, mūsu nacionālā brīvība, iespēja pašiem lemt savu likteni, radīja mums šos apstākļus, un mēs efektīvi izmantojam šos apstākļus.

Azerbaidžānai ir ārkārtīgi svarīgs ģeostratēģiskais izvietojums. Tam ir gan ekonomiska, gan politiska nozīme. Šajā plānā mēs sadarbojamies ar Eiropas Savienību, citām starptautiskajām organizācijām. Tai skaitā Azerbaidžāna ir darījusi daudz lai īstenotu Eiropas Savienības TRACEKA programmu, atjaunojot vēsturisko Lielā zīda ceļu, un mēs gūstam pozitīvus rezultātus no šī darba. Taču nākotnē šī programma dos daudz pozitīvākus rezultātus.

1988.gadā Azerbaidžānā kopā ar Eiropas Savienību tika organizēta pirmā starptautiskā konference, saistīta ar Lielā zīda ceļa atjaunošanu, īstenojot programmu TRACEKA. Šajā konferencē piedalījās 32 valstis, no Japānas austrumos, līdz Spānijai rietumos, 14 starptautiskās organizācijas, un mēs kļuvām liecinieki pirmās vienošanās parakstīšanai par Lielā zīda ceļa atjaunošanu, TRACEKA programmas īstenošanu. Šajā jomā veiktais darbs, vēlreiz atkārtoju, nākotnē nesīs lielus rezultātus.

Tie ir Azerbaidžānā īstenojamie globālie projekti. Kopā ar to daudz tiek darīts Azerbaidžānas ikdienas dzīvē, un, es domāju, ka atrašanās laikā šeit jūs paši redzēsiet no jums piedāvātajiem materiāliem un citiem līdzekļiem, iepazīsieties ar tiem.

1. pasaules azerbaidžāņu Kongresa sasaukšanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme kā Azerbaidžānai, tā arī visiem pasaules azerbaidžāņiem. Pasaulē notiekošo migrācijas procesu rezultātā azerbaidžāņi sāka dzīvot daudzās pasaules valstīs. Tas ir dabīgs process, to nevar novērst, un arī nevajag novērst, kopumā tam ir pozitīvs raksturs. Taisnību sakot, šodien, kad mēs esam kļuvuši par patstāvīgu valsti, daži opozīcijas grupējumi mūs kritizē par to, ka ievērojama azerbaidžāņu tautas daļa – vieni saka 1 miljons, citi, ka 2 miljoni dzīvo ārpus republikas robežām. Es to nekādi nevaru uztvert kā negatīvu faktu, jo neviena nācija, neviena tauta nevar dzīvot tikai dzimtās zemes robežās, nacionālās norobežošanās apstākļos. Vēlreiz vēlos atzīmēt, ka migrācijas process ir skāris visas valstis, tautas. Ja šī procesa rezultātā azerbaidžāņi sākuši dzīvot daudzās pasaules valstīs, iekārtojuši tur savu dzīvi, nodrošinājuši dzīves apstākļus, tad tas viss liecina par to, cik plaša ir azerbaidžāņu izplatības ģeogrāfija visā pasaulē.

Mēs uzskatām, ka katrs no dažādās valstīs dzīvojošiem azerbaidžāņiem, iekārtojis savu dzīvi tajā valstī pēc saviem ieskatiem. Viņš ir tās valsts pilsonis, un viņam jādzīvo pēc tās valsts likumiem un noteikumiem un jāiet pa savu izvēlēto ceļu.

Taču tajā pat laikā šodien, kad azerbaidžāņiem ir viena neatkarīga valsts, ja azerbaidžāņi dzīvojoši dažādās pasaules valstīs, nodibina daudz ciešākus sakarus viens ar otru, paziņo par savu solidaritāti un sakariem ar Azerbaidžānas valsti, dotajā etapā kļūst par vēsturiski svarīgu uzdevumu. Mūsu uzdevums, Azerbaidžānas valsts uzdevums iespējamo rūpju un uzmanības pievēršana azerbaidžāņiem, kas dzīvo visas pasaules valstīs, ir tajā apstāklī, lai interesētos par viņu dzīvi un panāktu turpmāko sakaru attīstību starp mūsu valsti un atsevišķu valstu azerbaidžāņu kopienām. Azerbaidžāņiem, dzīvojošiem aiz Azerbaidžānas robežām, šodien jāuztur daudz ciešāki sakari ar neatkarīgo Azerbaidžānu. Tas viss – ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu visas pasaules azerbaidžāņu vienotību un solidaritāti.

Šodien ar dziļām apmierinātības jūtām mēs varam atzīmēt, ka daudzās pasaules valstīs – Eiropā, Ziemeļamerikā jau nodibinātas lielas azerbaidžāņu kopienas. Pēdējos gados šīs kopienas kļūst daudz organizētākas, paplašinās un nodrošina visu to valstu, kur viņi dzīvo, azerbaidžāņu vienotību un solidaritāti. Pēdējos gados šis process attīstās straujā tempā. Uzskatu, ka tieši neatkarīgas Azerbaidžānas valsts pastāvēšana sastāda šīs solidaritātes attīstības pamatu.

Mēs vēlamies, lai azerbaidžāņi, dzīvojoši dažādās valstīs, kā šo valstu pilsoņi, dzīvotu tā, kā uzskata par vajadzīgu. Un kopā ar to, lai viņi neaizmirstu savas nacionālās saknes, nacionālo piederību. Mūs, azerbaidžāņus, apvieno mūsu nacionālā piederība, vēsturiskās saknes, nacionāli-garīgās vērtības, mūsu nacionālā kultūra – literatūra, māksla, mūzika, poēzija, dziesmas, mūsu tautas parašas un tradīcijas.

Cilvēkam, lai kādā valstī viņš dzīvotu, jāsargā sava nacionālā identitāte. Pasaulē vienlaicīgi noris asimilācijas process. Cilvēkiem – es runāju par azerbaidžāņiem – vēlreiz atkārtoju, jāpievienojas tās valsts noteikumiem, kurās viņi dzīvo, jāieņem tur augsta pozīcija. Kopā ar to, viņiem vienmēr jāsaglabā uzticība savām nacionāli-garīgajām vērtībām, nacionālajām saknēm. Tieši šie faktori apvieno mūs visus. Visus mūs apvieno, azerbaidžānisma ideja padara mūs solidārus.

Pēc tam, kad Azerbaidžāna ieguva savu valstisko neatkarību azerbaidžānisms, kā vadošā ideja, kļuva par galveno ideju azerbaidžāņiem, kuri dzīvo kā Azerbaidžānā, tā arī visā pasaulē. Mums jāsaliedējas ap šo ideju. Azerbaidžānisms nozīmē savas nacionālās piederības saglabāšanu, nacionāli-garīgo vērtību saglabāšanu un kopā ar to, bagātināšanu to ar sintēzi, integrāciju ar vispārcilvēciskām vērtībām, kā arī katra cilvēka attīstības nodrošināšanu.

Tieši tāds bija mūsu mērķis sasaucot šo kongresu. Domāju, ka kongresa delegāti, mūsu tautieši, kuri ieradās Azerbaidžānā, savā Dzimtenē no tālām valstīm, kongresa dienās uzturēs savā starpā daudz ciešākus sakarus, pacentīsies viens otru saprast, aktīvi piedalīsies dažādu valstu kopienu veidošanā, kā vienotā diasporā un stiprinās sakarus starp Azerbaidžānu un azerbaidžāņiem, dzīvojošiem visā pasaulē, citās valstīs. Uzskatu, ka kongress ir ārkārtīgi svarīgs posms šajā jomā – azerbaidžānisma ideju īstenošanā, pasaules azerbaidžāņu solidaritātes attīstībā.

Ceru, ka tagadējais kongress spēlēs ārkārtīgi svarīgu lomu mums priekšā stāvošo uzdevumu pildīšanā, dos savu ieguldījumu šajā darbā.

Azerbaidžāna kā patstāvīga valsts īsteno neatkarīgu ārpolitiku, atbilstošu tās nacionālajām interesēm. Neatkarīgas ārpolitikas īstenošana nozīmē turpmāku neatkarības nostiprināšanu. Neskatoties uz to, ka mēs saskaramies ar lielām grūtībām kā ārējos sakaros, tā arī pašā Azerbaidžānā, mēs aizstāvot savu neatkarību, īstenojam pasaulē neatkarīgu politiku.

Azerbaidžāna – miermīlīga valsts. Mēs nodibinājām un nodibinām ar visas pasaules valstīm ekonomiskus, politiskus, sabiedriskus, zinātniskus un humanitārus sakarus pienācīgā līmenī, attīstām un attīstīsim šos sakarus. Azerbaidžāna nekad neatteiksies no savas neatkarīgās politikas. Mūsu neatkarīgā ārpolitika ir galvenais simbols, galvenais Azerbaidžānas neatkarības rādītājs.

Azerbaidžāna ir visu pasaules starptautisko organizāciju locekle. Kā jau jums zināms, šī gada sākumā Azerbaidžāna tika ievēlēta par īsteno locekli autoritatīvajā Eiropas Padomē. Tas viss – loģisks Azerbaidžānas ārpolitikas, kā arī Azerbaidžānas demokrātisko izmaiņu reformu visās jomās, īstenošanas dzīvē, rezultāts.

Azerbaidžāna – mūsdienīga valsts un kā mūsdienīga valsts ieņem savu vietu pasaulē. Tas ir mūsu stratēģiskais ceļš. Tiesiska, demokrātiska un mūsdienīga valsts – lūk mūsu galvenais princips valsts izveidē. Lūk, galvenie mūsu dzīves principi. Mēs ejam un iesim pa šo ceļu.

Varu jums teikt, ka mēs asam atrisinājuši daudzus smagus un grūtus jautājumus un brīnišķīgi redzam nākamos horizontus. Bagātie dabas resursi, labvēlīgais ģeostratēģiskais stāvoklis, milzīgais Azerbaidžānas ekonomiskais un intelektuālais potenciāls un augstais azerbaidžāņu kultūras līmenis nodrošina mūsu neatkarīgajai valstij laimīgu un labklājības pilnu nākotni. Varat būt droši par to, ka šis ceļš, nākotnes horizonti un perspektīvas ir pilnīgi reālas. Pēc dažiem gadiem Azerbaidžāna, pateicoties tās īstenotajai ekonomiskajai politikai, kļūs par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Azerbaidžāņu tautas labklājība ievērojami uzlabosies. Katrs cilvēks Azerbaidžānā dzīvos brīvi. Azerbaidžānā nodrošināti un arī turpmāk tiks nodrošināti demokrātiski apstākļi, visas brīvības – vārda brīvība, cilvēka brīvība, sirdsapziņas brīvība, preses brīvība. Tas nozīmē, ka katrs Azerbaidžānas pilsonis, neatkarībā no politiskajiem uzskatiem, dzīvos šeit, savā dzimtenē, mierīgi un laimīgi.

Taču pati smagākā, pati satraucošākā problēma mums ir armēņu-azerbaidžāņu Kalnu Karabahas konflikts. Okupēto zemju atbrīvošana, Azerbaidžānas nedalāmības atjaunošana. Mēs esam daudz paveikuši šajā jomā. Mēs pacēlām šo jautājumu visās starptautiskajās organizācijās, pieņemti nepieciešamie lēmumi. 1993.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Drošības Padome pieņēma četras rezolūcijas par bezierunu Armēnijas bruņoto spēku izvešanu no okupētajām teritorijām. Drošības Padomes priekšsēdētājs uzstājās ar sešiem paziņojumiem. Taču Armēnija to ignorē.

!996.gada decembrī EDSO Lisabonas samitā tika pieņemts ārkārtīgi svarīgs dokuments par Azerbaidžānas teritoriālās nedalāmības nodrošināšanu un armēņu-azerbaidžāņu konflikta miermīlīgu noregulēšanu. Par šo dokumentu nobalsoja 53 no 54 EDSO sastāva valstīm, un tikai Armēnija bija pret. Taču diemžēl, Armēnija nepieņem šīs autoritatīvās, EDSO organizācijas lēmumu.

Mēs pastāvīgi tiecamies uz šī jautājuma miermīlīgu atrisinājumu. Kā jums zināms, vēl 1993.gadā armēņu-azerbaidžāņu konflikta noregulēšanai tika dibināta EDSO Minskas grupa. No 1976.gada sākuma Minskas grupu vada trīs lielvalstis – Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Francija. Pagājušo gadu laikā mēs kopā ar šo organizāciju, Minskas grupu, ar tās līdzpriekšsēdētājiem esam paveikuši ļoti lielu darbu. Dažas dienas atpakaļ līdzpriekšsēdētāji – Krievijas, Amerikas Savienoto Valstu un Francijas pārstāvji – no jauna apmeklēja reģionu, satikās un veda ar mums pārrunas, bija Armēnijā. Mēs vēlreiz paziņojām, ka atbalstām miermīlīgu jautājuma risinājumu, un paveikt to mēs varam zināmu kompromisu no vienas un otras puses ceļā. Taču tomēr tas jārisina pamatojoties uz starptautisko normu pamata, pasaulē atzītu vispārpieņemtu principu – teritoriālās nedalāmības, suverenitātes un valsts robežu neaizskaramības principiem. Mēs turpināsim šo darbu. Gribu izteikt pārliecību, ka mēs panāksim šī konflikta likvidāciju, šī konflikta noregulēšanu, Azerbaidžānas teritoriālā nedalāmība tiks atjaunota, okupētās zemes atbrīvotas, bēgļi, izdzītie no dzimtajām mājām, atgriezīsies dzimtajā pusē.

Dabīgi, ka kopā ar starptautiskajām organizācijām, mums ļoti nepieciešama šajā jomā arī azerbaidžāņu diasporas palīdzība. Ar prieku vēlos atzīmēt, ka azerbaidžāņu diaspora pēdējos gados kļuvusi daudz organizētāka, un azerbaidžāņu kopienas un diasporas jau parādās savās valstīs un kopumā starptautiskajā sabiedrībā. Taču tas ir tikai mūsu diasporu veidošanās pirmais posms. Visiem – gan jums, gan mums vēl daudz kas jāpaveic, lai radītu spēcīgas azerbaidžāņu diasporas, lai azerbaidžāņi, dzīvojoši dažādās valstīs, kļūtu stiprāki. Kļūti ekonomiski stiprāki tādēļ, lai varētu aktīvāk piedalīties savu valstu sabiedriski-politiskajā dzīvē. Lai varētu iespaidot šo valstu dzīvi. Lai, tādā veidā, kopā ar Azerbaidžānas neatkarības, tās ārpolitikas propagandu dažādās valstīs, sekmētu Azerbaidžānas problēmu atrisināšanu. Domāju, ka pasaules azerbaidžāņiem jāiet pa šo ceļu, šajā ceļā vēl daudz neizmantotu iespēju. Tieši tāds ir šī kongresa mērķis, kurš šodien uzsācis savu darbu.

Vēlreiz atzīmēšu, ka mēs vēlamies, lai katrs no azerbaidžāņiem, dzīvojošiem dažādās pasaules valstīs, labi dzīvotu savā valstī, nostiprinātu savas pozīcijas, uzlabotu savu labklājību. Vēlamies, lai katrs azerbaidžānis aktīvi piedalītos savas valsts sabiedriski-politiskajā dzīvē, ieņemtu pienācīgu vietu, iegūtu noteiktas iedarbošanās iespējas. Mēs vēlam to visu.

Lai nestu šajā lietā noteiktu ieguldījumu, mēs pieņemsim lēmumu arī par speciāla orgāna dibināšanu mūsu valsts sastāvā, darbam ar azerbaidžāņu diasporu. Uzskatu, ka šāds centralizēts orgāns, tas nozīmē orgāns, kas pastāvīgi uzturēs sakarus ar azerbaidžāņu kopienām, kalpos azerbaidžāņu kopienu veidošanai un kopumā azerbaidžāņu diasporas veidošanai un vēl lielākai mūsu sakaru attīstībai.

Dārgie tautieši!

Vēl reiz vēlos atkārtot vārdus, kas nāk no visas manas sirds: katram cilvēkam nacionālā piederība ir lepnuma avots. Es vienmēr esmu lepojies un šodien lepojos, ka esmu azerbaidžānis

Galvenā neatkarīgās Azerbaidžānas valsts ideja ir azerbaidžānisms. Katram azerbaidžānim jālepojas ar savu ar savu nacionālo piederību, mums jāattīsta azserbaidžānisms – valoda, kultūra, nacionāli-garīgās bagātības, Azerbaidžānas parašas un tradīcijas. Tieši tāds ir mūsu svarīgā lēmuma mērķis par azerbaidžāņu valodas attīstību. Mēs pieņēmām lēmumu par pāreju Azerbaidžānā uz latīņu alfabētu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs faktors, kas liecina par mūsu nacionālo savdabību, azerbaidžānismu. Mēs arī turpmāk pieliksim visas pūles azerbaidžāņu valodas attīstībai.

Ziniet, katrai nācijai valoda ir ļoti dārga. Mums ārkārtīgi dārga ir azerbaidžāņu valoda, mūsu dzimtā valoda, jo ilgus gadus, mūsu dzimtā azerbaidžāņu valoda neieņēma pietiekoši plašu vietu mūsu dzīvē. Taču, neskatoties uz to, katrs azerbaidžānis deva kādu - lielu vai mazu ieguldījumu azerbaidžāņu valodas saglabāšanā. Tā mūsu rakstnieki, literāti un dzejnieki ļoti daudz darījuši azerbaidžāņu valodas attīstībai tajā smagajā laikā.

Šodien ar bezgalīga lepnuma jūtām varu teikt, ka XX gadsimtā azerbaidžāņu valoda nogājusi lielu attīstības ceļu. Pievērsiet uzmanību, cik bagāta, kāda patīkama, kāda melodiska ir mūsu valoda un cik tai liels ir vārdu krājums, jebkuru domu izteikšanai.

Mēs nodrošināsim azerbaidžāņu valodas kundzību Azerbaidžānā, tās pakāpenisku attīstību. Taču mēs vēlam, lai katrs azerbaidžānis, neatkarīgi no tā, kādā kontinentā, kādā valstī viņš dzīvo, apgūtu tās valsts valodu pieņemtu tās valsts parašas un tradīcijas, adaptētos tās apstākļos, taču vienlaicīgi attīstītu azerbaidžāņu valodu.

Nekāds līdzeklis neapvieno tautas tā, kā valoda, nacionāli-garīgās tradīcijas, vērtības. Mums vienmēr jāizmanto šie līdzekļi, tādi kā azerbaidžāņi, kuri dzīvo citās valstīs. Tādēļ es gribētu, lai jebkuras valsts azerbaidžāņi azerbaidžāņu kopienā būtu solidāri, atbalstīti viens otru, palīdzēti viens otram, dziļi pārdzīvot vienam par otru un lai kopā ievērotu mūsu nacionālās parašas un tradīcijas, nacionālās vērtības, atzīmētu mūsu tautas svētkus. Un ne tikai neatkarības svētkus, Novruzu, bet arī citus svētkus. Lai viņi radītu noteiktus apstākļus jaunās paaudzes un bērnu azerbaidžāņu valodas mācīšanai. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nākamās paaudzes, jūsu bērni, mūsu bērni vēl augstāk celtu azerbaidžānisma ideju, lai pastāvīgi attīstītu azerbaidžāņu valodu, mūsu nacionāli-garīgās vērtības.

Dārgie draugi!

Varat būt droši, ka Azerbaidžāna, kā patstāvīga valsts, nu jau desmit gadus stabili stāv uz savām kājām. Pagājušajā laika periodā mēs attīstījām Azerbaidžānas neatkarību, un šodien es pasludinu, ka Azerbaidžānas neatkarība ir mūžīga, neatgriezeniska un pastāvīga.

Dārgie draugi, neatkarīgā Azerbaidžāna vienmēr būs jums atbalsts, vienmēr aizstāvēs jūs, un mēs Azerbaidžānā uzskatām jūs par saviem sūtņiem, liekam uz jums lielas cerības, rēķināmies ar jums, uzskatām jūs par savu balstu.

Tāpat kā neatkarīgā Azerbaidžāna ir jauna valsts, jauna ir arī Azerbaidžānas solidaritāte un pasaules azerbaidžāņu vienotība, un azerbaidžāņu kopienas dažādās valstīs. Taču šodien mēs uzsākam jaunu posmu. Mēs veidojamies, mūsu neatkarība kļūst stiprāka, ārzemēs dzīvojošo azerbaidžāņu organizēšanās notiek arvien straujāk, un mēs visi kopā attīstīsim azerbaidžānismu, mēs to padarīsim pastāvīgu un mūžīgu.

Dārgie draugi!

Novēlu jums visiem veselību un laimi. Lūdzu delegātus un viesus, kuri ieradušies no ārvalstīm, nodot visām azerbaidžāņu kopienām, katram azerbaidžānim sveicienus, azerbaidžāņu tautas, viņa valsts, Prezidenta mīlestību.

Novēlu katram no jums panākumus darbā, īstenojamā lietā, jūsu centienos. Vēlu katrai ģimenei, katram azerbaidžānim, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, laimīgu dzīvi un laimīgu nākotni. Lai mūsu upes neizžūst! Lai mūsu koki netiek nocirsti! Lai mūsu gaisma nenodziest!

Slava azerbaidžāņu tautai!

Sveicināta neatkarīgā Azerbaidžāna, Azerbaidžāna, Azerbaidžāna!