Godātais priekšsēdētāja kungs!

Godātie kolēģi!

Dāmas un kungi! 

Mēs piešķiram lielu nozīmi šajā gadsimtā pēdējā OSCE samita organizācijai diženajā Stambulā - vienā no lielākajiem pasaules civilizācijas centriem. Paužu īpašu pateicību Turcijas Republikas prezidentam Sulemainam Demirela kungam un Turcijas valdībai. Mēs pārdzīvojam un sērojam kopā ar Turcijas tautu, kura ar cieņu, vīrišķību un drosmi pārcieta smagu pārbaudījumu - iznīcinošo zemestrīci, kas aiznesa sev līdz tūkstošiem cilvēku dzīvību. Esam kopā ar jums jūsu sērās un sakām "lai tas paliek pagātnē". 

Priekšsēdētāja kungs! 

Divus iznīcinošus pasaules karus un skarbo "aukstā kara" pārbaudījumu pārdzīvojušā divdesmitā gadsimta beigās Eiropai ir pavēries ceļš uz patiesu mieru un stabilitāti. Tomēr diemžēl mēs pagaidām vēl neesam sasnieguši pilnīgu to mērķu un principu īstenošanu dzīvē, kuri tika izvirzīti gandrīz pirms ceturtdaļgadsimta Helsinkos. 

Par skarbu realitāti ir kļuvuši draudi OSCE dalībvalstu suverenitātei, teritoriālai vienotībai un drošībai kopumā, kas nesuši šausmas un ciešanas miljoniem cilvēku. Esmu spiests kārtējo reizi pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību aktuālajam stāvoklim, kad jau vairāk kā sešus gadus, viena piektā daļa no suverēnās Azerbaidžānas teritorijas atrodas armēņu bruņoto spēku okupācijā, un miljoniem azerbaidžāņu, realizētās "etniskās tīrīšanas" rezultātā bija izdzīti no savām dzimtajām mājās. 

Diemžēl kopš mūsu pēdējā samita miera process nav devis vēlamos rezultātus. Minskas grupas līdzpriekšsēdētāji nav izrādījuši nepieciešamo aktivitāti un secību OSCE Lisabonas samitā pieņemto principu realizācijai, savukārt Minskas process ir pārgājis pasīvā stāvoklī. Šajos apstākļos ir radusies nepieciešamība organizēt tiešu tikšanos un pārrunas starp Azerbaidžānas un Armēnijas prezidentiem. Ir notikušas vairākas tikšanās, kuras ļauj cerēt, ka var sasniegt konflikta noregulēšanu miera ceļā.

Protams, svarīgs faktors konflikta regulēšanā ir abu pušu gatavība iet uz kompromisu. Tomēr kompromiss noteikti nedrīkst iziet ārpus tiem ietvariem, kurus nosaka starptautisko tiesību principi un normas. 

Azerbaidžānas Republikas Kalnu Karabahas reģions var kļūt un tam ir jākļūst par reģionu, kurā mierīgi un droši var sadzīvot armēņi un azerbaidžāņi, kas kalpotu par miera iedibināšanu un normālu, godīgu attiecību veidošanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Lai to panāktu, ir jāatbrīvo ieņemtās Azerbaidžānas teritorijas, kā arī ir jānosaka atbilstošs Kalnu Karabahas statuss Azerbaidžānas Republikas sastāvā. 

Gribu uzsvērt, ka mūsu pārrunas ar Armēnijas prezidentu nevar stāties OSCE Minskas grupas darbības vietā, kura ir atbildīga par armēņu - azerbaidžāņu konflikta noregulēšanu. Es aicinu Minskas konferences līdzpriekšsēdētāju valstu vadītājus un valdības pielikt visas nepieciešamās pūles, lai atjaunotu vistuvākajā laikā pārrunas Minskas grupas ietvaros. Miera savienībai ir secīgi un kategoriski jāaizstāv izvirzītie principi konflikta regulēšanā. 

Caur šo problēmu prizmu mēs aplūkojam OSCE lomu nākamajā gadsimtā. OSCE ir kategoriski jādarbojas, lai aizsargātu savus principus, un ievērojami jāpastiprina savas operatīvās iespējas, vispirms jau attīstot multinacionālus miera uzturēšanas spēkus. 

Uzskatu, ka ir jāpaaugstina līguma par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā efektivitāte. Azerbaidžāna, tās drošību apdraudētajos reģionos, militarizācijas un prettiesiskās ārvalstu bruņoto spēku okupētajās Azerbaidžānas zemēs, šādos apstākļos maksimāli pilda savas saistības, kuras tā uzņēmās pēc līguma. Tomēr dažu valstu darbība grauj gan paša līguma pastāvēšanu, gan arī dalībvalstu drošību. 

Eiropas neatņemama sastāvdaļa ir Dienvidkaukāza reģions. Es aicinu valstu vadītājus, ASV, Eiropas Savienības, Krievijas, Turcijas, Gruzijas, Armēnijas un citu ieinteresēto OSCE dalībvalstu valdības veikt noteiktas darbības, kas būtu virzītas uz mūsu reģiona problēmu risināšanu. Es piedāvāju izveidot drošības un sadarbības Dienvidkaukāzā paktu. Šādam paktam ir jānosaka ārvalstu karaspēka izvešanu no reģiona un robežas, jānovērš agresija un etniskās tīrīšanas, separātisms un terorisms, darbības pēc fakta un dubultos standartus.

Šāda pakta mērķis ir iedibināt mieru, stabilitāti un drošību reģionā, veicināt ekonomisko augšupeju un suverēnu, neatkarīgu demokrātisku Dienvidkaukāza valstu sadarbību.

Starptautiskās sabiedrības veiksmīga darbība Dienvidkaukāzā uz XXI gadsimta sliekšņa kļūs par būtisku ieguldījumu brīvas, nedalāmas un drošas Eiropas radīšanā. 

Pateicos par uzmanību. 

Tulkojums no laikraksta "Bakinskij rabočij", 1999.gada 19.novembrī