Cienījamie valstu vadītāji!
Cienījamie medžlisu vadītāji!
Cienījamie viesi!
Godātās dāmas un kungi!
Šodien azerbaidžāņu tauta, kā lielus svētkus, svinīgi atzīmē varenā eposa «Kitabi-Dede Gorgud» (Dede Gorgud grāmata) 1300 gadu jubileju. Šī jubileja ir vēsturisks notikums, kam ir ārkārtīgi liela nozīme mums, visai tjurku pasaulei, visai cilvēces kultūrai. Šie svētki ir cieņas parādīšana, mūsu vēsturisko sakņu, mūsu nacionālo tradīciju, mūsu nacionālo morālo vērtību, mūsu kultūras un zinātnes godināšanai. Tie ir mūsu nacionālās brīvības, valsts neatkarības svētki.
Lūk, jau 1300 gadus dzīvo «Kitabi-Dede Gorgud», kas ir milzīgs azerbaidžāņu tautas, visu tjurku valodā runājošo tautu vēsturisks piemineklis. Ja ņemam vērā to, cik spēku pielikusi mūsu tauta eposa «Kitabi-Dede Gorgud» radīšanā, vēl agrāk, nekā pirms 1300 gadiem, un tam, ka viņi, beidzot, radīja šo vēsturisko pieminekli, tad varam iedomāties, kāda sena vēsture, kādas dziļas saknes un cik bagāta kultūra ir mūsu tautām.
1300 gadu laikā «Kitabi-Dede Gorgud» nogājis milzīgu, diženu un slavenu ceļu. Neskatoties uz visām grūtībām, aizliegumiem «Kitabi-Dede Gorgud», 1300 gadu laikā bija mūsu tautu garīgā maize, palīdzēja mums dzīvot, cīnīties, apzināties un aizsargāt savu nacionālo pašapziņu.
Taču nepieciešams atzīmēt, ka augstu novērtējot 1300 gadus garo «Kitabi-Dede Gorgud» vēsturi, mums jāatzīst, ka pēdējos trīs gados Azerbaidžānā veikts milzīgs darbs «Kitabi-Dede Gorgud» izpētes, izzināšanas un iedzīvotāju propagandas jomā, pateicoties kam, mūsu tauta, visa tjurku pasaule, tjurku valodā runājošās tautas uzzināja par «Kitabi-Dede Gorgud», bet visai pasaulei nodemonstrēja , kāds tas ir nenovērtējams mantojums.
Vakar veiksmīgi savu darbu beidza VI Baku tjurku sadraudzības valstu samits. Šajā samitā mēs izanalizējam 8 gadu garumā veikto darbu, kopš Tjurku valodā runājošo valstu sadraudzības dibināšanas, izskatījām to un atzīmējām, ka veikti lieli panākumi. Tjurku valodā runājošo valstu sadraudzība, protams, kļuva par vēsturisku momentu tjurku pasaulē, katras mūsu tautas dzīvē. taču fakts, ka sadraudzība dzīvo, attīstās, paplašinās šo 8 gadu laikā, no vienas puses, demonstrē, cik tā nepieciešama, bet no otras puses - parāda, kādu labumu tā nesīs mūsu tautām nākotnē.
Panākumi, kas sasniegti pagājušos gados, ir mūsu kopējo pūliņu rezultāts. Taču, tajā pat laikā nepieciešams atzīmēt, ka Tjurku valodā runājošo valstu sadraudzība, kas izveidota pēc Turcijas Republikas, mūsu dārgā drauga, brāļa Suleimana Demirela iniciatīvas, pirmkārt, protams, liecina par lieliem Turcijas Republikas nopelniem.
Šodien mēs visi sekmīgi noslēguši VI Samitu, esam sanākuši uz «Kitabi-Dede Gorgud» jubileju, kas ir mūsu tautu vēstures piemineklis. Tas fakts, ka mēs svinam šo jubileju kopā ar tjurku valodā runājošo valstu vadītājiem, padara to nozīmīgāku, ceļ tās līmeni. Es izsaku atzinību visiem, kas piedalās šajā jubilejā, kas pieņēma manu uzaicinājumu un ieradās Azerbaidžānā, un sirsnīgi sveicu viņus visus.
Sveicu Turcijas Republikas Prezidentu, lielu azerbaidžāņu tautas draugu, manu dārgo brāli Suleimanu Demirelu!
Sveicu Kazahstānas Republikas Prezidentu, mūsu cienījamo viesi, manu dārgo draugu, brāli Nursultanu Nazarbajevu!
Sveicu Kirgizstānas Republikas Prezidentu, manu dārgo draugu, brāli Askaru Akajevu!
Sveicu Uzbekistānas Republikas delegācijas vadītāju, Uzbekistānas Olij mažlisa (Augstākā medžlisa) priekšsēdētāju, cienījamo Erkinu Haļilovu!
Sveicu Turkmenistānas Republikas delegācijas vadītāju, Turkmenistānas Augstākā medžlisa priekšsēdētāju, cienījamo Sahhatu Muradovu!
Sveicu UNESCO ģenerāldirektoru, mūsu godāto viesi Koisiro Macuuru kungu!
Sveicu lielo azerbaidžāņu tautas draugu, Francijas parlamenta vecāko locekli, veterānu Žaka Bomeļa kungu!
Ar gandarījumu atzīmēju, ka uz «Kitabi-Dede Gorgud» jubileju ieradušies sabiedriski-politiskie darbinieki, zinātnieki, rakstnieki, kuri piedalījušies Azerbaidžānā notiekošajās zinātniskajās konferencēs. Viņi šeit ir kopā ar mums. Izsaku atzinību visiem mūsu viesiem, kas atbraukuši uz Azerbaidžānu, visus viņus sirsnīgi sveicu.
«Kitabi-Dede Gorgud» pētījumi, propaganda pēdējos trīs gados atnesuši lielu labumu azerbaidžāņu tautai. Mēs vēlreiz apzinājāmies savas saknes, savu nacionālo kultūras mantojumu. Mēs apzināmies, kādu milzīgu ieguldījumu pasaules civilizācijai devusi azerbaidžāņu tauta, visas tjurku valodā runājošās tautas. Šajā plaknē «Kitabi-Dede Gorgud» ieņem īpašu vietu.
«Kitabi-Dede Gorgud» - tā ir mūsu galvenā grāmata. Dede Gorgud» - mūsu senais sencis. Mēs lepojamies ar to, ka mums ir tāds vēstures piemineklis, kā «Kitabi-Dede Gorgud», lepojamies ar to, ka mums ir tāds sencis, kā Dede Gorguds.
«Kitabi-Dede Gorgud» vienmēr aicināja tautas, nācijas vienotībai, mieram. 1992.gadā dibinātā Tjurku valodā runājošo valstu sadraudzība ir spilgts piemērs Dede Gorguda novēlējumu pildīšanai.
Pēc valsts neatkarības, nacionālās brīvības atgūšanas mēs guvām labu iespēju šīs vienotības nodrošināšanai un sapratām, cik tas svarīgi mūsu tautām.
«Kitabi-Dede Gorgud» aicinājums vienotībai nepieciešams šodien katram no mums. Nacionālā vienotība, nacionālā solidaritāte Azerbaidžānā, kas virzās pa valsts neatkarības ceļu, kas ceļ tiesisku, demokrātisku, laicīgu valsti, tam visam ir ļoti liela nozīme.
Svinīgi atzīmējot šodien «Kitabi-Dede Gorgud» 1300 gadu jubileju, mēs demonstrējam uzticību viņa novēlējumiem un sludinājumiem, ka azerbaidžāņu tauta savā neatkarības ceļā kļūs vēl saliedētāka visos savos priekšā stāvošos lēmumos un grūtos jautājumos un vienmēr virzīsies uz priekšu.
«Kitabi-Dede Gorgud» - ir varoņeposs. Šodienas dzīvē sekojot «Kitabi-Dede Gorgud» novēlējumiem, mēs veicinām mūsu tautas dziļākās mīlestības jūtas, uzticību Dzimtenei, patriotismu. «Kitabi-Dede Gorgud» šodien mums ļoti nepieciešams.
«Kitabi-Dede Gorgud» vienmēr aicināja tautas, nācijas vienotībai, mieram. Mūsu tauta šodien ir uzticīga «Kitabi-Dede Gorgud» novēlējumiem. Armēnijas agresijas pret Azerbaidžānu rezultātā 20 procentu mūsu zemju ir okupētas, no iekarotajām teritorijām izdzīti vairāk kā miljons azerbaidžāņu, kuri dzīvo šodien smagos apstākļos. Mēs saņēmām smagu triecienu. Taču neskatoties uz to visu, azerbaidžāņu tauta tomēr demonstrē visai pasaulei savu miermīlīgo politiku. Mēs ejam pa ceļu, kuru nospraudis Dede Gorguds. Mēs ejam pa miera ceļa. Mēs vēlamies noregulēt šo konfliktu mierīgā ceļā. Mēs vēlamies nostiprināt mieru un labestību visā pasaulē, un konkrēti, tjurku valodas valstīs. Tādā veidā šodien, šajā jubilejas dienā, mēs vēlreiz demonstrējam savu uzticību Dede Gorguda novēlējumiem.
«Kitabi-Dede Gorgud» ir piemineklis, kas apvieno sevī diženas zinātniskās, kultūras un garīgās idejas. Uz šodienu veikts milzīgs darbs «Kitabi-Dede Gorgud» izpētes un tā nodošanas mūsdienu paaudzēm. Konkrēti, augstu novērtējumu pelna darbs, ko paveikuši pēdējos trijos gados Azerbaidžānas zinātnieki, pētnieki, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki. Tādēļ, šodien, šajā jubilejas dienā es izsaku atzinību mūsu zinātniekiem, rakstniekiem, visiem pilsoņiem, kas nodarbojas ar «Kitabi-Dede Gorgud» izpētīšanu un propagandu un kuri uzrakstījuši vērtīgus zinātniskus darbus, grāmatas, veltītas šīm jubilejas ceremonijām. Vēlos izteikt pārliecību, ka viņi, iedvesmoti no šiem jubilejas pasākumiem, turpinās savu zinātnisko darbu arī nākotnē. Tiks izpētītas vēl neatklātas eposa «Kitabi-Dede Gorgud» lappuses, vēl līdz šim nezināmās domas, tās tiks nodotas tagadējai un nākamajām azerbaidžāņu tautas un visu tjurku pasaules tautu paaudzēm.
Šodien mēs izjūtam milzīgu lepnumu, jo mums ir tāds vēstures piemineklis, kā «Kitabi-Dede Gorgud», jo mēs esam brīvi, neatkarīgi un varam, izanalizējot savas garīgās vērtības, savu kultūru, kāda tā ir, nest to savai tautai, nācijai un nākamajām paaudzēm.
Pati lielākā «Kitabi-Dede Gorgud» jubilejas būtība, nozīme ir tajā apstāklī, ka tas vēlreiz demonstrē mūsu nacionālo brīvību, valsts neatkarību. «Kitabi-Dede Gorgud» novēlējumi aicina katru no mums iet pa neatkarības ceļu, padarīt Azerbaidžānas nacionālo brīvību un valsts neatkarību mūžīgu. Novēlu visiem jums, visai azerbaidžāņu tautai, visiem Azerbaidžānas pilsoņiem lielus panākumus šī mērķa vārdā. Pateicos.
Laikraksts «Baku strādnieks», 2000.gada 11.aprīlī