DARBI ‎ / KULTŪRA

Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva runa svinīgajā jubilejas vakarā, veltītā diženā dzejnieka, domātāja Muhammeda Fizuli 500-gadu jubilejai – 1996.gada 8.novembrī.


Godātās dāmas un kungi!

Dārgie viesi, draugi!

No visas sirds apsveicu jūs ar diženā dzejnieka, domātāja Muhammeda Fizuli 500-gadu jubileju, visas mūsu tautas svētkiem!

Izsaku savu pateicību, atzinību delegācijām, valsts darbiniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, zinātnes un kultūras darbiniekiem, visiem viesiem, kuri ieradušies no daudzām valstīm mūsu republikā, lai piedalītos jubilejas svinībās, Muhammeda Fizuli 500-gadu jubilejā, par cieņu un uzmanību, izrādītu Fazuli darbiem, Azerbaidžānas Republikai.

Lūk, jau trīs gadi, kā Muhammeda Fizuli jubileja notiek visā Azerbaidžānā un pasaulē. Šajos trijos gados sakarā ar Muhammeda Fizuli 500-gadu jubileju Azerbaidžānas Republikā, katrā tās pilsētā, ciematā notika lielas svinīgas ceremonijas, kas ir cieņas izrādīšana diženā dzejnieka darbiem.

Muhammeda Fizuli jubileja svinīgi tika atzīmēta ne tika Azerbaidžānā, bet arī daudzās pasaules valstīs. Svinīgās ceremonijas, sakarā ar Muhammeda Fizuli 500-gadu jubileju, notika Turcijā – Ankarā, Krievijā – Maskavā, Irākā – Bagdādē, Kerbalā, Kerkukā, Irānā – Teherānā, Gruzijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Dagestānā – Derbentā, Mahačkalā, Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē, Muhammeda Fizuli radošie darbi, viņa mantojums plaši tika propagandēts visā pasaulē.

Lēmums, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijā UNESCO par Muhammeda Fizuli 500-gadu jubilejas atzīmēšanu pasaules mērogā, ir augsts dzejnieka darba novērtējums, cieņa un godināšana, izrādīta mūsu tautai, kultūrai. UNESCO ģenerāldirektors, cienījamais Federiko Maijora kungs ieradās Azerbaidžānā sakarā ar Muhammeda Fizuli 500-gadu jubileju un atzīmē šodien šo jubileju kopā ar mums.

Sakarā ar Muhammeda Fizuli 500-gadu jubileju, pēdējos trīs gados Azerbaidžānā notikuši lieli pasākumi. III. tjurku pasaules rakstnieku kongresā, Muhammeda Fizuli daiļrade un viņa 500-gadu jubileja bija uzmanības centrā. VIII Starptautiskajā tjurku valodas valstu organizācijas tikšanās reizē, Tjurku daiļrade un Muhammeda Fizuli mantojums arī bija uzmanības centrā. Baku tika organizēts Starptautiskais simpozijs. Muhammeda Fizuli daiļrade šajās dienās cēlās azerbaidžāņu sabiedrības acīs un visā pasaulē.

Muhammeds Fizuli, kā dižens dzejnieks, azerbaidžāņu tautas zinātnieks-filozofs, pieder visām tjurku valodas tautām, islāma pasaulei.

Muhammeda Fizuli daiļrade, viņa mantojums devis milzīgu ieguldījumu pasaules kultūrā, bagātinājis to. Savas 40 gadu radošās dzīves laikā Muhammeds Fizuli radīja darbus, kuri dzīvo 500 gadus. Viņš pacēla azerbaidžāņu poēziju vislielākā augstumā, viņa dzejoļi, poēmas, gazeles, hasidi, rubaji lūk jau 500 gadus balsta cilvēku morālo garu.

Muhammeda Fizuli daiļradē daudzas zinātnes, filozofijas jomas atradušas savu atspoguļojumu un analīzi. Visi viņa darbi, kā poēzijas, literatūras paraugi, satur sevī augstas filozofijas idejas, zinātniskās domas. Muhammeds Fizuli, plaši izanalizējot, pirms viņa iepriekšējo periodu, iegūstot savā daiļradē visus labākos paraugus, visu, kas ticis radīts pirms viņa Austrumos, senajā Grieķijā, antīkajā romiešu literatūrā, senajā indiešu literatūrā, pacēla savu poēziju, zinātni, filozofiju, kas ir Austrumu un Rietumu sintēze, pašā augstākajā līmenī. 

Muhammeds Fizuli ar savu daiļradi uzcēla sev nezūdošu pieminekli. Lūk, jau 500 gadus kā Muhammeds Fizuli dzīvo tautu sirdīs, katra Azerbaidžānas Republikas pilsoņa sirdī. Tas ir garīgs piemineklis. Pārvarot visas vētras, zemestrīces, kaujas, viņš dzīvo, iekarojot jaunas virsotnes. Šodien, šos, visas tautas svētkus mēs atzīmējam Azerbaidžānas galvaspilsētā – Baku, pie pieminekļa, kas uzcelts Fizuli laukumā, noliekam pie tā ziedus. Taču garīgais piemineklis, kuru uzcēlis pats Fizuli, dzīvo katra sirdī. Tas dzīvos mūžīgi nākamo paaudžu dvēselēs. Izanalizējot tautu noieto ceļu, Muhammeds Fizuli atspoguļoja savos darbos augstās filozofiskās cilvēciskās vērtības. Analizējot sava laika sabiedriski-politiskos procesus, viņš atstāja sabiedrībai nemirstīgas idejas, rekomendācijas. Visi viņa darbi, apdziedot cilvēku savstarpējās attiecības, cilvēka pozitīvās īpašības, noliedza visu negatīvo sabiedrībā, cilvēkos. 

Fizuli darbos tiek apdziedāta mīlestība, cilvēku savstarpējās attiecības, uzticība. Viņš aicināja cilvēkus būt uzticīgiem Dzimtenei, vecākiem, zemei, mīlestībai – tas viss, kā 500 gadus atpakaļ – pats svarīgākais un vēl cilvēku augstās morālās īpašības.

Muhammeds Fizuli, stāstot par savu laiku, veltīja savus darbus tālai nākotnei. Tādēļ dzejnieka darbi dzīvo 500 gadus un dzīvos vēl tūkstošiem gadu.

Muhammeds Fizuli rakstīja tajā laikā valdošajās arābu un persiešu valodās. Tomēr, pats svarīgākais ir tas, ka lielāko daļu savu darbu viņš uzrakstījis tjurku, šodienas azerbaidžāņu valodā. Tas ir tas faktors, kas atšķir Muhammedu Fizuli no iepriekšējiem un vēlākajiem dzejniekiem, mūsu tautas zinātniekiem. Mēs arī šodien brīvi lasām Fizuli poēmu „Leili un Medžnuns”, viņa divanus, uzrakstītus tjurku valodā. Tādā veidā, viens no lielākajiem Muhammeda Fizuli nopelniem ir tas, ka viņš augstu novērtēja tjurku, dzimto valodu, neskatoties uz sarežģītajiem procesiem, kas norisinājās tajā laikā un vēlāk.

Muhammeds Fizuli dzīvoja ļoti sarežģītā laikā, lielu karu laikā. Viņš bija liecinieks šiem kariem un redzēja savām acīm, kādu triecienu cilvēcei, sabiedrībai nes kari, naids, konflikti. Tādēļ viens no viņa darbu galvenajiem motīviem ir protests pret varmācību, tirāniju un karu. Viņš aicināja cilvēkus uz saskaņu, mieru, draudzību, apdziedot šīs īpašības savos darbos.

Fizuli bija miermīlīgs, labestīgs cilvēks un šīs īpašības atrada atspoguļojumu viņa darbos.

Muhammeds Fizuli ar šiem darbiem radīja lielu iespaidu visām nākošajām paaudzēm. No gadsimta uz gadsimtu, no paaudzes uz paaudzi, rakstnieki, dzejnieki, zinātnieki un filozofi izjuta viņa daiļrades ietekmi. Daudzi centās viņu atdarināt. Un arī tas – viens no Fizuli nopelniem pasaules priekšā, mūsu tautas priekšā.

Idejas, kuras izvirzīja Fizuli, kalpoja par stimulu mūsu tautas, citu tjurku valodu tautu, islāma pasaules tautu jaunu diženu daiļdarbu radīšanai. Šodien ar milzīgu lepnumu var teikt, ka diženais azerbaidžāņu tautas dzejnieks Nizami Gjandževi uz pazīstamas austrumu leģendas pamata radīja savu nemirstīgo poēmu „Leili un Medžnuns”. Tas bija XII gadsimtā. XV gadsimtā Muhammeds Fizuli radīja savu poēmu „Leili un Medžnuns”. Pasaulē ir daudz māksliniecisku darbu, veltītu Leili un Medžnunam. Viduslaikos tika radīti simtiem šādu darbu. Taču mēs uzskatām, ka Fizuli poēma „Leili un Medžnuns” pacēla vislielākā  virsotnē šīs leģendas filozofisko jēgu.

XX gadsimta sākumā diženais azerbaidžāņu komponists Uzers Gadžibekovs pirmo reizi musulmaņu Austrumos radīja operu „Leili un Medžnuns”, kas tika radīta uz Muhammeda Fizuli poēmas pamata. Lūk, jau 80 gadus, kā opera „Leili un Medžnuns” nenoiet no Azerbaidžānas skatuves. Šo gadu laikā tā pabijusi visā pasaulē, demonstrējot Fizuli un Uzera Gadžibekova daiļradi.

Mūsu gadsimtā azerbaidžāņu rakstnieki, dzejnieki, komponisti, mākslinieki un skulptori radījuši brīnišķīgus mākslas darbus, veltītus Muhammeda Fizuli daiļradei. Kara Karajeva simfonija „Leili un Medžnuns”, Džahangira Džahangirova kantāte „Fizuli” var kalpot tam par piemēru.

Tādā veidā, Muhammeds Fizuli ar savu daiļradi, ar saviem darbiem nonācis līdz mums, dzīvo šodien un iedvesmo mūs – kalpos kā garīgā maize nākošajām paaudzēm, iedvesmos jaunu darbu radīšanai. Tajā apstāklī ir visa radošā mantojuma jēga, ko atstājis paaudzēm Muhammeds Fizuli.

No tā laika pagājuši 500 gadi. Taču Muhammeds Fizuli dzīvo šo gadsimtu garumā. Nav brīnums, ka viņa darbi nonākuši līdz mūsdienām. Taču, Muhammeds Fizuli līdz šim laikam vēl nav pietiekoši izpētīts un izanalizēts no zinātniskā viedokļa.

Pirmo reizi, šo 500 gadu laikā Fizuli tiek atzīmēts un svinēts tādā augstā līmenī. Tā tiek izrādīta mūsdienu Azerbaidžānas, tagadējās Azerbaidžānas Republikas paaudzes cieņa un gods savai kultūrai, vēsturei, savām diženajām personībām. Taču, tas ir tikai Fizuli daiļrades pētījumu un propagandas sākums.  Uzskatu, ka viņa mantojums ir tik neaptverams, ka tā izziņai nepieciešams vēl ļoti daudz izdarīt. Ceru, ka pasākumi, sakarā ar Fizuli 500 gadu jubileju atvērs jaunus ceļus viņa daiļrades izpētei un propagandai arī nākotnē.

Vēlos izteikt cerību, ka nākošās paaudzes neaizmirsīs Fizuli 500 gadu jubilejas ceremonijas un cels šo iniciatīvu vēl lielākā augstumā.

Mūsu tauta vienmēr izjutusi cieņas un atzinības jūtas Muhammeda Fizuli daiļradei un darbiem. Taču, agrāk mēs tik dziļi neapzinājāmies to, kā šodien, ka tas saistīts ar azerbaidžāņu tautas sasniegumiem savā nacionālajā atbrīvošanā, valstiskajā neatkarībā. Tagad savā neatkarīgajā valstī mēs varam novērtēt savu vēsturi, savas nacionālās - garīgās vērtības, tradīcijas, varam propagandēt tās, nevienu nebaidoties.

Mēs atzīmējam Muhammeda Fizuli jubileju smagā mūsu tautas, republikas dzīves periodā. Kā jau jūs ziniet, astoņus gadus atpakaļ no Armēnijas puses tika veikta militāra agresija pret Azerbaidžānas Republiku, kā rezultātā daļa Azerbaidžānas teritorijas, 20%, okupēja armēņu bruņotie spēki. No okupētajām zemēm ar varu tika padzīti vairāk kā miljons mūsu tautiešu, kuri tagad dzīvo smagos apstākļos, teltīs. Tika pārkāpta Azerbaidžānas nedalāmība, nodarīts milzīgs kaitējums nacionālajam valstiskumam, valsts teritoriālai nedalāmībai.

Kopā ar to, Azerbaidžānas valstiskās neatkarības iekarošanas priekšvakarā tā pārdzīvoja lielu sabiedriski-politisku, sociāli-ekonomisku satricinājumu periodu. Šajā laikā Azerbaidžānas dzīvē notikuši Azerbaidžānas valstij un kultūrai ļoti bīstami notikumi. Tas viss sarežģīja sabiedriski-politisko un kultūras dzīvi republikā. Kopā ar to, pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, valstī tika uzcelta demokrātiska, tiesiska un civilizēta valsts. Mūsu republikā attīstās demokrātiskie procesi, tiek veiktas ekonomiskās reformas. Mēs ceļam jaunu valsti, veidojam jaunu demokrātisku sabiedrību, veidojam jaunas ekonomikas formas. Tie visi ir ļoti sarežģīti procesi.

Šādā laikā Fizuli daiļrade iedvesmo mūs, dod mums spēku. Tā vienmēr ir audzinājusi mūsu tautā nacionālās pašcieņas jūtas, bija kā viens no pašiem ievērojamākiem faktoriem, kas palīdzēja cīņā par nacionālo neatkarību, valsts celtniecības laikā, demokrātiskas, tiesiskas valsts procesa nostiprināšanas periodā. Mēs lepojamies ar to, ka mūsu tautai ir šāda sena, bagāta kultūra, kas ar savu diženo tautiešu palīdzību bagātināja Azerbaidžānas nacionāli-garīgās bagātības un pārvērta tās visas cilvēces vērtībās. Mēs lepojamies ar to, ka mums ir šāds dižens dzejnieks, dižens zinātnieks, dižens filozofs kā Muhammeds Fizuli.

Nav šaubu, ka svinības, saistītas ar Muhammeda Fizuli 500 gadu jubileju vēl vairāk bagātinās mūsu tautas garīgo dzīvi, audzinās patriotisma jūtas, uzticību zemei, mobilizēs mūs visus Azerbaidžānas Republikas teritoriālās nedalāmības atjaunošanai, okupēto zemju atbrīvošanai, iedvesmos lai Azerbaidžāna sasniegtu vēl augstākus sasniegumus. Mēs arī gan šodien, gan rīt savā dzīvē izmantojot Muhammeda Fizuli radītās vērtības, vedīsim savu tautu uz laimīgu nākotni.

Es esmu pārliecināts par to, ka šie jubilejas pasākumi, šie lielie svētki vēl vairāk saliedēs mūsu tautu. Muhammeds Fizuli aicināja cilvēkus draudzībai, mīlestībai. Slavējot mīlestību, gaišu garīgumu, cēlas jūtas, Muhammeds Fizuli aicināja cilvēkus vienotībai, draudzībai un mīlestībai. Šodien šīs Fizuli idejas mums ir pašas svarīgākās. Tādēļ, lai mēs izvestu tautu no šī smagā perioda, atbrīvotu okupētās zemes, attīstītu valstī demokrātiskus procesus, vestu to uz priekšu, mums jānostiprina sava vienotība un solidaritāte.

Ar apmierinājuma jūtām varu teikt, ka pēdējie gadi bijuši Azerbaidžānas valsts varenuma nostiprināšanas gadi. Azerbaidžānas iekšējās sabiedriski-politiskās situācijas stabilizācijas gadi. Pēdējie gadi bijuši cilvēku daudz lielākas satuvināšanās vienam ar otru, gadi. Mēs to novērtējam kā savus sasniegumus. Taču, kopā ar to uzskatām tos par pirmajiem soļiem uz mūsu republikas nākotni, un ceru, ka Fizuli daiļrade un viņa mantojums palīdzēs mums šajā ceļā.

Slava poēzijai, slava Fizuli, slava viņa daiļradei!

Lai sveicināta zinātne, kultūra, poēzija!

Lai sveicināta neatkarīgā Azerbaidžānas Republika!

Uz latviešu valodu dokuments tulkots no krievu valodas pēc laikraksta „Baku strādnieks” (Bakinskij rabočij) 1996.gada 14.novembrī.