DARBI ‎ / ARMĒŅU - AZERBAIDŽĀŅU KALNU KARABAHA KONFLIKTS‎ / OSCE samiti

Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva runa OSCE Lisabonas samitā - 1996.gada 2.decembrī


Godātais priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi!

No visas sirds sveicu valstu un valdību vadītājus, visus mūsu Samita dalībniekus. Es ceru, ka šī tikšanās kļūs par svarīgu posmu Eiropas drošības un sadarbības stiprināšanas lietā.

Ir pagājuši vairāk kā divpadsmit gadu kopš Noslēdzošā akta parakstīšanas laika Helsinkos, kas noteica augstus tiesiskos un humānos principus Eiropas kontinenta tautu un valstu savstarpējās attiecībās.

Šajā laika periodā pasaulē ir notikušas fundamentālas izmaiņas, parādījušās jaunas neatkarīgas valstis, brīvības un demokrātijas idejas kļuvušas par valdošajām visā Eiropas kontinentā, kā arī tālu aiz tā robežām. OSCE darbībai ir bijusi liela nozīme starptautiskās drošības, valstiskās suverenitātes nodrošināšanā, teritoriālās vienotības un robežu neaizskaramības nodrošināšanā, konfliktu mierizlīgumos, cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzībā.

Laiks ir pierādījis, ka OSCE ir dzīvotspējīga, produktīva organizācija, un mēs visi augstu vērtējam mūsu organizācijas noieto ceļu, tās bagāto ieguldījumu pasaulē notiekošajos procesos.

Azerbaidžānas tauta, kas atjaunosi savu neatkarību, izvēlējusies demokrātiskas tiesiskas valsts, tirgus ekonomikas veidošanas ceļu, pastāvīgi izjūt OSCE sniegto reālo palīdzību.

Neraugoties uz pārejas perioda objektīvajām grūtībām, kara, kurā mēs piespiedu kārtā tikām iesaistīti, rezultātiem, mēs stiprinām valsts neatkarību, īstenojam fundamentālas politiskas un ekonomiskas reformas.

Azerbaidžānā ir atjaunoti tādi demokrātijas principi kā plurālisms, daudzpartiju sistēma, vārda un ticības brīvība. Tautas referenduma rezultātā tika pieņemta pirmā demokrātiskā Azerbaidžānas Konstitūcija, tika ievēlēts jauns republikas parlaments, kas balstīts uz daudzpartiju sistēmu.

Veiksmīgi tiek īstenota dzīvē ekonomikas liberalizācija, valsts īpašuma plaša mēroga privatizācija, reforma agrārajā sektorā, tai skaitā zemes nodošana privātīpašumā ar pirkšanas pārdošanas tiesībām bez jebkādiem ierobežojumiem.

Ir pavērtas plašas iespējas ārvalstu investīciju ieplūšanai Azerbaidžānas ekonomikā.

Bija noslēgti daudzmiljonu līgumi ar lielākajām pasaules naftas kompānijām kopīgai enerģētisko resursu iegūšanai Kaspijas jūras Azerbaidžānas sektorā.

Esam pārliecināti, ka Azerbaidžānas pievienošanās neatkarīgu demokrātisku valstu savienībai kā politiskajā, tā arī ekonomiskajā attieksmē atbilst Azerbaidžānas tautas dzīves interesēm, un mēs ceram arī uz turpmāku OSCE, citu starptautisko organizāciju un institūciju atbalstu šajā mūsu stratēģiskajā līnijā.

Dāmas un kungi!

Reģionālie konflikti, kareivīgi noskaņota nacionālisma un separātisma izplatīšanās, starptautiskais terorisms rada reālus draudus pasaulei, progresam un attīstībai mūsu reģionā.

Daudzas tautas, tai skaitā arī tautas, kas dzīvo postpadomju telpā, Kaukāzā, tika iesaistītas asiņainos karos. Šie kari beidzās ar cilvēku masveida bojāeju, ar etnisko tīrīšanu, miljoniem cilvēku pārvēršanu bēgļos, neatkarīgu valstu teritoriju okupāciju. Tādēļ OSCE ir vēl daudz jādara, lai nodrošinātu vispārējo drošību Eiropas kontinentā.

Kā jau zināt, Armēnijas Republika īstenoja agresiju pret mūsu Republiku, lai piesavinātos Kalnu Karabahu, kas kopš seniem laikiem ir bijusi Azerbaidžānas teritorija. Šīs agresijas rezultātā 20% no Azerbaidžānas teritorijas okupēja Armēnijas Republikas bruņotie spēki. Vairāk kā divdesmit tūkstoši mūsu pilsoņu tika nogalināti, vairāk kā simts tūkstoši ievainoti un kļuvuši par invalīdiem, seši tūkstoši cilvēku nonāca gūstā. Vairāk kā miljons azerbaidžāņu, tas ir, ap 15 procentiem mūsu valsts iedzīvotāju kļuva par bēgļiem. Lūk, nu jau četrus gadus kā viņi ir spiest pavadīt ziemu telšu pilsētiņās neizturamos apstākļos. Okupētajās teritorijās bija iznīcinātas, nodedzinātas un izlaupītas ap 700 pilsētu un ciematu, kā arī tūkstošiem slimnīcu, skolu, dzīvojamo māju, Azerbaidžānas tautas vēstures un kultūras pieminekļu.

Četrās rezolūcijās, kuras pieņēma ANO Drošības Padome, un sešos tās priekšsēdētāja paziņojumos tika pieprasīta nekavējoša, pilnīga un bezierunu Armēnijas karaspēka izvešana no visām okupētajām Azerbaidžānas teritorijām, bēgļu un pārceļotāju atgriešanās pastāvīgajās dzīves vietās nodrošināšana. Šie dokumenti apstiprina mūsu Republikas suverenitāti un teritoriālo vienotību, Kalnu Karabahas piederību Azerbaidžānas Republikas teritorijai. Tomēr Armēnijas Republika izrāda nepakļaušanos visiem šiem rīkojumiem.

OSCE Minskas grupa, kas dibināta 1992.gadā, izrādīja ne mazākas pūles, lai panāktu armēņu - azerbaidžāņu konflikta mierizlīgumu. Pateicoties tās darbībai un tuvai Krievijas Federācijas dalībai 1994.gada maijā tika noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu.

Ilgstoša sekošana uguns pārtraukšanas režīmam - tas ir svarīgs sasniegums, kas demonstrē mūsu tiekšanos pēc miera. Uguns pārtraukšanas režīms ir ļāvis sakārtot stabilu turpmāko pārrunu procesu, pārvērsties par drošu pamatu izrādītajiem centieniem, un Azerbaidžānas puse ir gatava nepārkāpt šo režīmu līdz par miera līguma parakstīšanai.

Lai ātrāk pārtrauktu uguni un izveidotu OSCE multinacionālo miera uzturēšanas spēku vienības, mēs kļuvām par, 1994.gadā OSCE Budapeštas Samitā šajā sakarā pieņemto rīkojumu, dedzīgiem piekritējiem.

Pēc Budapeštas Samita intensīvāk sāka virzīties pārrunu process Minskas grupas ietvaros. Tāpat mēs izveidojām tiešo divpusējo pārrunu ar Armēniju kanālu prezidentu pārstāvju līmenī, atbrīvojām kara gūstekņus un ķīlniekus no abām pusēm.

Armēnijas un Azerbaidžānas Republiku prezidentu kopīgais paziņojums šī gada aprīlī Luksemburgā kļuva par svarīgu soli ceļā uz konflikta izbeigšanu. Šis paziņojums patiesībā ir pirmais dokuments starp Armēniju un Azerbaidžānu, kas demonstrē pušu vēlēšanos izbeigt bruņoto konfliktu, vadoties pēc starptautiskiem principiem un normām.

Manu personīgo, cita līmeņa tikšanos laikā ar OSCE valstu vadītājiem, mēs izvērsām plašas diskusijas, meklējām optimālākos un savstarpēji izdevīgākos armēņu - azerbaidžāņu konflikta pārtraukšanas paņēmienus.

Godājamie valstu un valdību vadītāji, Lisabonas Samita priekšvakarā es jums nosūtīju vēstuli, kurā piedāvāju konflikta pārtraukšanas paņēmienu, stingri ievērojot OSCE principus, ANO Statūtus un vispārpieņemtās starptautiskās tiesību normas. Šajā piedāvājumā bija ņemtas vērā visu pušu intereses.

Šis noregulēšanas kompromisa paņēmiens sastāv no šādām sastāvdaļām: Azerbaidžānas Republikas teritoriālās vienotības nodrošināšana, visu Azerbaidžānas Republikas sastāvā ietilpstošās Kalnu Karabahas iedzīvotāju drošības garantijas. Šis paņēmiens ir ieguvis atbalstu starp visiem starptautiskajiem starpniekiem, tas lielā mērā atbilst tiem principiem, kurus piedāvāja pašreizējais OSCE priekšsēdētājs savas uzturēšanās laikā konflikta reģionā 1996. gadā.

Tomēr diemžēl Armēnijas Republika turpina izvairīties no jebkāda lēmuma pieņemšanas, kas būtu balstīts uz ANO Statūtiem, OSCE principiem un starptautiskajām tiesībām.

Tā atsakās atzīt Azerbaidžānas teritoriālo vienotību, mēģina padarīt likumīgus agresijas rezultātus un iegūt neatkarības statusu Azerbaidžānas Republikas Kalnu Karabahas reģionam un tā pievienošanu Armēnijai.

Kopš armēņu - azerbaidžāņu ar Kalnu Karabahu saistītā konflikta sākuma pasaulē notikuši lieli notikumi. Postpadomju telpā ir parādījušās jaunas neatkarīgas valstis, starp kurām ir arī Azerbaidžānas Republika. Mūsu valstu suverenitāti, to robežu neaizskaramību un teritoriālo nedalāmību apstiprinājusi visa Pasaules Savienība.

Šo principu pārkāpšana jebkādā formā liek šķēršļus miera un stabilitātes izveidei, pastiprina pretošanos, atņem tautu cerības par mierīgu un laimīgu nākotni.

Nelikumīgās prasības par Kalnu Karabahu neatbilst starptautisko tiesību vispārpieņemtajām normām. Mēs nekad nepiekritīsim šīm prasībām, mēs nevaram pieļaut, ka Azerbaidžānas teritorijā tiek izveidota otra Armēnijas valsts.

Un visbeidzot, armēņu pusei ir jāsaprot, ka konflikts, kuru tā sāka un turpina nu jau astoņus gadus, ir nesis ļoti lielu traģēdiju un ciešanas ne tikai Azerbaidžānas tautai, bet arī nostādījis smagā stāvoklī pašu armēņu tautu.

Esmu pārliecināts, ka konflikta noregulēšana pēc ANO Statūtiem, OSCE principiem un starptautisko tiesību normām sniegs iespēju noslēgt ilgstošu un stabilu mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu, atjaunot labas savstarpējās attiecības starp armēņu un azerbaidžāņu tautām, izveidot pieņemamus apstākļus visiem Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Konflikta noregulēšana nodrošinās veiksmīgu ekonomisko sadarbību Aizkaukāzā, pavērs iespējas veiksmīgai sociāli ekonomisko uzdevumu izpildei mūsu Republikā, pilnībā gūt labumu no demokrātijas un brīvības augļiem.

Mēs nevēlamies karu, mēs vēlamies mieru. Vēršoties pie Armēnijas prezidenta Levona Ter Petrosjana kunga, pie visas armēņu tautas, es aicinu viņus noslēgt mieru un sadarboties.

Vēršoties pie valstu un valdību vadītājiem, kas piedalās OSCE Lisabonas Samitā, lūdzu viņus izdarīt visu iespējamo, lai pārtrauktu armēņu - azerbaidžāņu konfliktu, kas ir viens no ilgstošākajiem un iznīcinošākajiem konfliktiem Eiropā.

Visu pasākumu veikšana miera vārdā mūsu kontinentā, tautu labklājības un stabilitātes nodrošina ir mūsu svētais pienākums.

Pateicos par uzmanību.