Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva runa, tikšanās laikā Prezidenta pilī ar ANO ģenerālsekretāru Butrosu-Butrosu-Gali 1994.gada 30.oktobrī.


Godātais ģenerālsekretār, doktor Butros-Butros-Gali kungs!

Es vēlreiz sirsnīgi sveicu jūs Azerbaidžānas Republikā, uz Azerbaidžānas zemes. Izsaku jums savu atzinību par izrādīto interesi un uzmanību Azerbaidžānas Republikai, par jūsu vizīti mūsu valstī.

Neatkarīgā Azerbaidžānas Republika tika dibināta 3 gadus atpakaļ, tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle. ANO ģenerālsekretāra vizītei Azerbaidžānā, bez šaubām, būs milzīga loma problēmu risināšanā, kādas stāv priekšā Azerbaidžānas Republikai. Mēs, mūsu republikas sabiedrība, liekam uz to lielas cerības.

Vispārzināms, ka Apvienoto Nāciju Organizācija pastāvīgi nodarbojas ar Azerbaidžānas problēmām. Azerbaidžānas Republika vairāk kā sešus gadus pakļauta un iesaistīta militārā agresijā no Armēnijas puses. No Azerbaidžānas Republikas neatkarības atgūšanas dienas līdz šodienai - pagājuši trīs gadi, kopš ANO un tās Drošības Padome pastāvīgi nodarbojas ar šo jautājumu. Šajā jomā padarīts ļoti daudz. ANO, tās Drošības Padome un ģenerālsekretāra kungs veikuši milzīgu darbu šajā jomā. Azerbaidžānas Republikas vārdā es pateicos jums, Butros-Gali kungs, par visu veikto darbu, pieņemtajiem lēmumiem.

Azerbaidžānas Republika kā valsts, kas nesen ieguva neatkarību, sastapusies ar daudzām problēmām. Azerbaidžāna, tāpat kā citas republikas, kuras nesenā pagātnē bija Padomju Savienības sastāvā un tikai tagad ieguvušas neatkarību, pārdzīvo pārejas laiku. Šo trīs gadu laikā mēs centāmies nostiprināt Azerbaidžānas neatkarību, bet no otras puses, centāmies vest savu republiku pa jaunu ceļu, pa demokrātisku ceļu.

Azerbaidžānas tauta, Azerbaidžānas Republika ilgus gadus atradās Padomju Savienības sastāvā, dzīvoja sociālistiskās, komunistiskās ideoloģijas ietekmē, tagad atteicās no šiem principiem. Azerbaidžānā noris neatkarīgas valsts celtniecības process. Mūsu mērķis uzcelt tiesisku, demokrātisku valsti, izveidot civilizētu, tiesisku sabiedrību.

Paredzētas lielas izmaiņas Azerbaidžānas ekonomikā. Mūsu republika sāka attīstīt savu ekonomiku uz tirgus ekonomikas pamata. Ekonomisko reformu īstenošana, ceļu atvēršana brīvai ekonomikai, apstākļu radīšana iniciatīvai, uzņēmējdarbībai - ir mūsu galvenais ceļš ekonomikas jomā. Ar šādu mērķi mēs uzsākām īstenot privatizācijas principus ekonomikā. Vienu vārdu sakot, ekonomikas jomā Azerbaidžāna virzās un virzīsies pa brīvas ekonomikas ceļu, vēlas nodibināt sakarus ar pasaules ekonomiku, integrēties tajā, pievienoties pasaules ekonomiskajai sabiedrībai.

Pārejas periods Azerbaidžānas dzīvē, bez šaubām, radījis daudzas problēmas, grūtības valsts iekšējā dzīvē. Pāreja no vienas sabiedriskās, ekonomiskās, politiskās sistēmas uz citu, protams, prasa noteiktu laiku, kā arī ļoti nopietnus soļus. Taču mēs, lai cik arī grūti tas nebūtu, mēs ejam un turpināsim iet pa šo ceļu. Mēs vēlamies nodrošināt Azerbaidžānas neatkarību tieši tādā ceļā.

Pašlaik Azerbaidžānas Republika atrodas sociāli-ekonomiskas krīzes stāvoklī. Kā es jau teicu, tas saistīts, no vienas puses, ar pārejas periodu, no otras puses, saistīts ar to, ka Azerbaidžāna pēdējos sešus gadus atrodas kara stāvoklī. Taču neskatoties uz visām šīm grūtībām, Azerbaidžāna arī pēc visa tā iet pa savas neatkarības nostiprināšanas ceļu. Azerbaidžānas tauta ilgu gadu, gadsimtu garumā dzīvoja ar sapni par nacionālo brīvību, valstisko neatkarību. Azerbaidžānas valstiskās neatkarības iekarošana - vēsturisks notikums mūsu tautas dzīvē. Mūsu mērķis, mūsu ceļš - pastāvīgi sargāt savu neatkarību, un es esmu pārliecināts, mēs gūsim panākumus šajā ceļā.

Azerbaidžānas ārpolitika vērsta uz vienlīdzīgu savstarpējo attiecību attīstību ar visām valstīm. Savas uzstāšanās laikā 29.deptembrī ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas laikā, es pasludināju par Azerbaidžānas pozīciju šajā jautājumā.

Es vēlreiz vēlos atzīmēt, ka trīs gadu neatkarības periodā, it sevišķi pēdējā gada laikā, Azerbaidžāna veikusi nopietnus soļus šajā jomā un nodibinājusi siltas un labvēlīgas attiecības ar daudzām valstīm. Azerbaidžāna virzoties pa šo ceļu, pasludināja par savu atvērtumu visai pasaulei. Mēs vēršamies pie visas pasaules sabiedrības, starptautiskajām organizācijām, kompānijām un firmām, kuras ieinteresētas šajā lietā, ar priekšlikumu ieguldīt investīcijas Azerbaidžānā, sadarboties ar mūsu republiku, vēlamies nodibinām ar viņiem sakarus.

Šā gada 20.septembrī tika parakstīts liels kontrakts ar ietekmīgām ārvalstu naftas kompānijām kopējai Kaspijas jūras naftas atradņu izmantošanai. Mēs arī pēc tam radīsim visus apstākļus ārzemju kompāniju un firmu investīciju ieguldīšanā Azerbaidžānā. Vienu vārdu sakot, Azerbaidžāna kā neatkarīga valsts cenšas ieņem savu pienācīgu vietu pasaules sabiedrībā, Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Taču kā jūs ziniet, pats grūtākais, pats smagākais, pats svarīgākais uzdevums mūsu republikai ir novērst pret Azerbaidžānu vērsto militāro agresiju. Es atzīmēšu, ka ANO, tās Drošības Padome un personīgi jūs, Ģenerālsekretāra kungs, pastāvīgi nodarbojaties ar šo jautājumu, un šie jautājumi mums ir zināmi. Es uzskatu, ka lielākā daļa mūsu sarunu, notikušas mūsu tikšanās laikā un ir veltītas šiem jautājumiem. Zināms, ka jūsu ierašanās, zināmā mērā, saistīta tieši ar šiem jautājumiem. Pēc Azerbaidžānas jūs apmeklēsiet Gruziju un Armēniju. Tas nozīmē, ka situācija mūsu reģionā jūs interesē, un mēs esam ieinteresēti, lai izmantotu mūsu iespējas miera radīšanai mūsu reģionā.

Atzīmēšu, ka sešu gadu kara rezultātā Armēnijas bruņotie spēki okupējuši divdesmit piecus procentus Azerbaidžānas Republikas teritorijas. Okupētās zemes ir kā Kalnu Karabahas teritorija, kas ietilpst Azerbaidžānas sastāvā, tā arī septiņu rajonu teritorijas ap Kalnu Karabahu. Vairāk kā miljons Azerbaidžānas pilsoņu kļuva par bēgļiem no okupētajiem rajoniem. Viņi atrodas ļoti smagos apstākļos, vairākums dzīvo teltīs, bet tiem, kuri nedzīvo teltīs, nav pat minimālo sadzīves apstākļu dzīvesvietās. Tas viss ārkārtīgi pastiprina kā sociāli-ekonomisko, tā arī sabiedriski-politisko spriedzi Azerbaidžānas Republikā.

Jūs jau zināt, un es vēlreiz gribu atzīmēt to, ka ne Azerbaidžāna uzsāka šo karu. Vienkārši sakot, Azerbaidžāna tika ievilkta karā. Sešus gadus atpakaļ Armēnija uzsāka agresiju pret Azerbaidžānu, lai sagrābtu Kalnu Karabahu, kas ir Azerbaidžānas teritorija. Diemžēl tādu iemeslu dēļ, attiecībā uz Azerbaidžānu, un lielā mērā palīdzības rezultātā, ko atsevišķi spēki sniedz Armēnijai, Armēnijai izdevās okupēt daļu Azerbaidžānas zemju.

Šī kara rezultātā Azerbaidžāna zaudēja vairāk kā 20 tūkstošus savu pilsoņu, viņi gāja bojā. Vairāk kā simts tūkstoši Azerbaidžānas pilsoņi tika ievainoti, kļuva par invalīdiem. Dzīvojamās mājas, rūpnīcas, fabrikas, sociālie objekti okupētajās zemēs tika sagrauti un nodedzināti. Tādā veidā, šis karš nodarīja azerbaidžāņu tautai Azerbaidžānas Republikai kā morālu, tā arī ievērojamu materiālo zaudējumu. Neskatoties uz visu to, Azerbaidžāna ieņem miermīlīgu pozīciju, cenšas panākt šo jautājumu miermīlīgu risinājumu. Taču mūsu veiktie miermīlīgie soļi līdz šim nav nesuši rezultātus.

Jums zināms, ka jautājums, saistīts ar Armēnijas agresiju pret Azerbaidžānu vairākas reizes ir apspriests Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē. Drošības Padome pieņēma četras rezolūcijas šajā sakarībā, saistītā ar šo jautājumu. 1993.gada aprīlī sakarā ar Kjaļbadžaras rajona okupāciju tika pieņemta 822.rezolūcija, pēc tam sakarā ar Fizuļinas, Džebrailas, Zangilanas, Gubadlinas rajonu okupāciju, tika pieņemtas 874. un 884.rezolūcijas. Visos šajos lēmumos, pieņemtos ANO Drošības Padomē, tika prasīta bez noteikumu, bezierunu armēņu bruņoto spēku izvešana no okupētajām teritorijām un šo teritoriju atbrīvošana.

Bez šīm rezolūcijām, pieņemtām saistībā ar armēņu bruņoto spēku sagrābšanas darbībām Azerbaidžānas teritorijā, Drošības Padomes priekšsēdētājs sešas reizes uzstājās ar paziņojumu. Personīgi jūs, Ģenerālsekretāra kungs, vairākas reizes veicāt nopietnus paziņojumus. Armēņu puse nepakļāvās ANO Drošības Padomes lēmumam, ANO kopumā, un līdz šim brīdim nepakļaujas. Diemžēl tās starptautisko normu pārkāpumi un nepakļaušanās šīm normām, līdz šim palikušas nesodītas.

Problēmas risināšanai miera ceļā mēs cieši sadarbojamies kā ar ANO, tā arī ar EDSS. Sakarā ar šo konfliktu EDSS organizācijas ietvaros tika dibināta speciāla Minskas grupa. Azerbaidžānas Republika pastāvīgi sadarbojas ar Minskas grupu, EDSS un mēs, no savas puses, pacentāmies radīt visus apstākļus Minskas grupas nopietnas darbības realizēšanai šajā jomā.

Pēdējos gados vairākas valstis neatkarīgā formā arī izrādīja iniciatīvu šo jautājumu risināšanā. Šādu iniciatīvu izrādīja tādas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Turcija. Mēs centāmies izmantot šīs iniciatīvas.

Pēdējā laikā Krievija pēc savas iniciatīvas veic milzīgu darbu, cenšas spēlēt starpnieka lomu šo problēmu risināšanā un izrāda nopietnus centienus šajā jomā. Mēs centāmies izmantot un izmantojam šo Krievijas starpnieku darbību. Tādēļ, ka mūsu mērķis - jautājumu risināšana un risināšana tikai miera ceļā. Tādēļ mēs pieņemam valsts palīdzību, kura izrāda iniciatīvu taisnīgai, pareizai šī jautājuma risināšanai.

Jums zināms, ka Minskas grupas, Krievijas starpniecības rezultātā, tiešo sarunu starp Armēniju un Azerbaidžānu rezultātā, jau vairāk kā piecus mēnešus ir pamiers. Mēs uzskatām to par svarīgu sasniegumu. Taču tajā pat laikā, cenšamies racionāli izmantot pamiera režīmu liela miera sasniegšanai. Šajā jomā mēs sadarbojamies kā ar Minskas grupu, tā arī ar Krieviju. Mūsu mērķis ir lielā miera noslēgšana, galīga karadarbības izbeigšana.

Bez šaubām, šajā procesā mēs uzstādām savas prasības. Šīs prasības ir tādas, ka liela miera noslēgšana un pilnīga karadarbības pārtraukšana un Armēņu okupācijas spēku izvešana no Azerbaidžānas teritorijas. Nostādot jautājumu šādā veidā, mēs uzskatām, ka pirmajā posmā Armēņu okupācijas spēkiem jāatstāj Azerbaidžānas okupētie rajoni, tai skaitā Lačinskas un Šušinskas rajoni. Jautājums par Kalnu Karabahu jārisina otrajā etapā. Pēc okupēto zemju atbrīvošanas bēgļiem jāatgriežas savās zemēs. Ja mēs sasniegsim to, tad pie noteikuma, ka tiks atbrīvoti Lačinskas un Šušinskas rajoni, pēc tam sarunu otrajā posmā varēs apspriest Kalnu Karabahas statusu, un mēs varēsim spert noteiktus soļus šajā jomā.

Izvirzot šos priekšlikumus, mēs, bez šaubām, ņemam vērā arī armēņu drošību, kuri dzīvo Kalnu Karabahā. Acīmredzams, ka visiem bēgļiem, kuri var atgriezties savās zemēs, ir jāatgriežas. Jānodrošina visu azerbaidžāņu pilsoņu drošība. Demogrāfiskā situācija Kalnu Karabahā jāatjauno. Tādēļ, ka kopā ar armēņiem, Kalnu Karabahā dzīvoja arī azerbaidžāņi. Viņiem arī jāatgriežas savās zemēs. Protams, kara rezultātā, kas ilga sešus gadus, radusies savstarpēja neuzticēšanās, pretrunas. Tādēļ šie jautājumi jārisina pakāpeniski.

Visa tā rezultātā jānodrošina Azerbaidžānas Republikas teritoriālā nedalāmība, mūsu valsts robežu neaizskaramība. Azerbaidžānas Republikai, kā neatkarīgai, suverēnai valstij jākļūst par savu teritoriju, savu robežu saimnieci. Mēs ceram, ka risinot šos jautājumus, ANO, Drošības Padome, un īpaši jūs, Ģenerālsekretāra kungs, turpmāk spēsiet to īstenot. Tādēļ, ka šo jautājumu risināšana saistīta ar EDSS organizāciju, šo jautājumu risināšanai dibināta speciāla Minskas grupa, mēs priekšroku dodam šī jautājuma risināšanai EDSS ietvaros, ar Minskas grupas starpniecību.

Augsti novērtējot Krievijas starpnieku centienus un ņemot vērā mūsu reģiona iespējas, mēs esam sadarbības ar Krieviju ar EDSS Minskas grupu, piekritēji. Uzskatām, ka sadarbība jāvērš uz racionālu jautājumu risināšanu mūsu reģionā.

Bez šaubām, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir pati ietekmīgākā organizācija, galotne, kas risina pasaulē notiekošos procesus un rīkojas jau 49 gadus, īsteno ļoti efektīvu darbību visos pasaules nostūros, visos reģionos. Es ceru, ka līdz savai 50 gadu jubilejai Apvienoto Nāciju Organizācija, izmantojot visas savas iespējas, būs spējīga atrisināt problēmas arī mūsu reģionā. Jūsu veiktie darbi miera atjaunošanā acīmredzami un azerbaidžāņu tauta tos augsti novērtē. Es vēlos izteikt cerību, ka jūs, izmantojot personīgo autoritāti, cieņu, iespējas, palīdzēsiet Azerbaidžānai iziet no šīs smagās situācijas. Mēs gaidījām jūs ar šīm vēlmēm, šīm domām un ar šiem vēlējumiem es uzsāku sarunas ar jums.