Meklēšana

DARBI ‎ / KULTŪRA

Godātās dāmas un kungi!

Dārgie brāļi un māsas!

Sirsnīgi sveicu Jūs sakarā ar lielajiem svētkiem, azerbaidžāņu tautas nacionālajiem svētkiem, kultūras, mūzikas svētkiem, sakarā ar Uzeira Gadžibekova 110 gadu dzimšanas jubileju.

Uzeirs Gadžibekovs bija viens no dižākajām mūsu tautas personībām, kuram bija īpašs iedzimts talants, milzīga pašatdeve, viņš bija vispusīgi izglītots, arī zinātnē, bija patriots, veica sabiedriski-politisko darbību, bija ievērojama personība, un atradās pasaules korifeju, pārstāvošu Azerbaidžānu, avangardā.

Uzeirs Gadžibekovs, dzimis vienā no skaistākajiem Azerbaidžānas nostūriem - Agdžabedi, ieguvis izglītību Šušā, piesātināts ar svētās Šušas atmosfēru, Natavana pasauli, mākslu, mūzikas zinātnieka Mira Mohsuna Navvabas idejām, pēc tam ieguvis augstāko izglītību Gori seminārā un, visbeidzot pabeidzis Sanktpēterburgas konservatoriju, tādā veidā nostājies uz dižas, spilgtas radošās darbības ceļa, ieņem redzamu vietu Azerbaidžānas tautas vēsturē.

No bērnības, no jaunības gadiem Uzeirs Gadžibekovs, tieši pateicoties savam iedzimtajam talantam centās daudz ko iemācīties un arī iemācījās. Viņš spēja izpētīt Azerbaidžānas vēsturi, kultūras vēsturi un mūsu tautas mūziku, izrādīja lielu interesi par mūziku. Sakopojot sevī visu to, izmantojot bagāto azerbaidžāņu tautas muzikālo krātuvi, viņš 22 gadu vecumā uzrakstīja un nodeva pasaules vērtēšanai operu "Leili un Medžnuns" un tādā veidā kļuva populārs kā ievērojams komponists un uzsāka īstenot savu darbību.

Opermākslas vēsture Azerbaidžānā sākas ar operu "Leili un Medžnuns". Azerbaidžāņu tautai ir liela un bagātīga teātra vēsture. Teātra dibinātājs bija Mirza Fatali Ahundovs. Bet azerbaidžāņu opermākslas, operas teātra dibinātājs bija Uzeirs Gadžibekovs. Pateicoties viņa daiļradei, uz viņa daiļrades pamatiem un viņa neizsīkstošās darbības rezultātā Azerbaidžānā sāka attīstīties opermāksla, operas un baleta teātris, un šodien mums ir pasaulslavena opermāksla, operas un baleta teātris.

Vēlāk Uzeirs Gadžibekovs konsekventi uzrakstīja brīnišķīgus, vērtīgus muzikālos darbus un kļuva sevišķi populārs pateicoties dižajiem mākslas darbiem - operetēm "Aršin mal alan", "O olmasin bu olsun", veltīja savu turpmāko darbību azerbaidžāņu mūzikas un kultūras attīstībai. Savu lielāko soli Uzeirs Gadžibekovs uzsāka ar operu "Leili un Medžnuns". Uz diženā Muhammeda Fizuli poēmas pamata, izmantojot viņa daiļdarbu, mugāmo mūziku, folkloru, tautas mūziku, mūsu tautas dziesmas, pirmo reizi iztulkoja nošu valodā gadsimtos izlolotu Azerbaidžānas bagāto mūziku, nodrošināja tās lielā simfoniskā orķestra izpildījumu, kuru viņš pats vadīja, diriģēja.

Azerbaidžānas vēsture ir ļoti bagāta kultūras, zinātnes, literatūras un arhitektūras jomā. Mums ir gadsimtus sena literatūra - Ņizami, Hagani, Fizuli, Nasimi, Vagifs un viņiem sekojošie ģēniji. Mums ir seni arhitektūras pieminekļi. Mums ir seni gleznotājas mākslas paraugi. Azerbaidžānas tauta ir veikusi lielu ieguldījumu pasaules civilizācijas krātuvē.

Pašu ievērojamāko vietu to vidū ieņēma visā pasaulē slavenais Uzeirs Gadžibekovs, kurš radījis mūzikas darbus, izplatītus visā pasaulē, kurš sistematizēja, noformēja un deva pasaulei gadsimtus senu Azerbaidžānas mūziku. Visu savu dzīvi, līdz tās pēdējai dienai, Uzeirs Gadžibekovs veltīja Azerbaidžānas kultūras un mūzikas attīstībai, izglītībai un cilvēku izglītošanai. Viņš bija rakstnieks, publicists un zinātnieks, apgaismotājs, filozofs, sabiedriski-politiskais darbinieks, aktīvi darbojās valsts lietās.

1918.gadā, pirmās Azerbaidžānas demokrātiskās republikas laikā un pēc tās dibināšanas Uzeirs Gadžibekovs bija viens no aktīvākajiem tā laika sabiedriski-politisko procesu dalībniekiem. Kā izcila personība, viņš ietekmēja to, lai šie procesi ietu pareizā virzienā un pielika lielas pūles mūsu tautas nacionālās pašcieņas jūtu celšanai tajā periodā, tajā sarežģītajā periodā.

Viņš strādāja, veica savu darbību pirmās Azerbaidžānas demokrātiskās republikas dzīvei un tās attīstībai. Viņš pielika lielas pūles lai nodrošinātu Azerbaidžānas teritoriālo nedalāmību. Viņa rekomendācijas, padomi un norādījumi Azerbaidžānas vadībai, kura devās uz Parīzi, uz Versaļas konferenci, arī Uzeira Gadžibekova jaunākajam brālim - Džehunam Gadžibekovam, kurš arī bija delegācijas sastāvā - ir tam kā dzīvs piemērs. Uzeirs Gadžibekovs bija pirmās Azerbaidžānas demokrātiskās republikas avīzes redaktors un viņam bija lieli nopelni šīs avīzes darbībā, gan rakstos, gan arī vadot to.

Un arī turpmākajā laikā Uzeirs Gadžibekovs vienmēr atradās Azerbaidžānas sabiedriskās dzīves centrā. Viņš veica ļoti lielus soļus un pieņēma mērus, lai glābtu tautu no analfabētisma, paaugstinātu tautas kultūras līmeni, attīstīt kultūru. Ar viņa darbību saistīta mūzikas skolas dibināšana Azerbaidžānā, augstākās muzikālās izglītības izveide, plaša kultūras attīstība.

Pateicoties Uzeira Gadžibekova skolas ietekmei Azerbaidžānā tika radīta vesela komponistu plejāde. Varu teikt, ka Uzeirs Gadžibekovs - pirmais komponists Azerbaidžānas vēsturē. Visi turpmākie Azerbaidžānas komponisti bija tiešie viņa skolnieki, nākamās paaudzes ieguva izglītību, izauga, pietuvojās mūzikas mākslai un radīja jaunus un jaunus muzikālos darbus, viņa darbu, viņa daiļrades ietekmē.

Lielāku nozīmi Uzeira Gadžibekova darbos iegūst ne tikai mūzika, bet arī to sabiedriski-politiskais un tikumiskais saturs. Visos komponista darbos tiek apdziedāta cilvēka brīvība, cilvēka skaidrums, patiesums, cilvēka savstarpējās attiecības. Tāpat arī "Leili un Medžnunā". Tāpat arī "Aršin mal alan`ā". Arī "Mešedi Ibadē" un, visbeidzot arī Uzeira Gadžibekova šedevrā "Kjeroglu" un citos darbos. Viena no galvenajām Uzeira Gadžibekova daiļrades īpašībām ir tā, ka viņš radīja ne tikai mūziku, bet arī atrada un izveidoja visu savu darbu tematiku. Temati, par kuru jēgu un saturu viņš domāja un kurus izvēlējās, mūzikai, kas radīta uz šo tematu pamata, dramaturģiskajiem darbiem nav gadījuma raksturs. Arī opera "Leili un Medžnuns" netika radīta vienkārši gadījuma dēļ. Humānās, cilvēka mīlestības jūtas, tīra un gaiša cilvēka mīlestība pret cilvēku poēmā, kuru sacerējis diženais dzejnieks Muhammeds Fezuli, tādā mērā saistīja Uzeiru Gadžibekovu, ieinteresēja viņu, ka tieši tādēļ viņš pievērsās Muhammeda Fezuli daiļradei, un savam pirmajam darbam izvēlējās šo tēmu un uz tās pamata radīja šo nemirstīgo darbu. 87 gadus šis darbs tiek demonstrēts uz Azerbaidžānas skatuves, un mēs esam pārliecināti, ka tas dzīvos mūžīgi.

Operetēs "Aršin mal alan", "O olmasin bu olsun" Uzeirs Gadžibekovs nosprauda sev mērķi dot cilvēkiem ne tikai brīnišķīgas mūzikas baudu, ne tikai smīdināt tos ar radīto darbu personāžiem, bet viņam bija arī citi mērķi. Viņa mērķis bija kritika, atmaskojot ar pašu ietekmīgāko līdzekli - mūziku - negatīvās savas tautas iezīmes - inerci, nezināšanu, virkni parašu, kuru dēļ mūsu tauta atpalika, viņš centās atvērt acis mūsu tautai, vest to uz priekšu, celt mūsu tautas kultūras un tikumības līmeni. Ar muzikālo darbu palīdzību, tas, tīri dabīgi, nonāk līdz cilvēka apziņai daudz ātrāk.

Starp citu, gribu izteikt savas domas. Katrs muzikālais darbs ietekmē cilvēku, un, bez šaubām, pozitīvā ietekme, stipri iespaido viņu rakstura attīstību un veidošanos, paaugstina kultūras līmeni. Taču ietekme, kāda rodas muzikālā darba iespaidā, ir daudz spēcīgāka ietekme, nekā tā, kas rodas citu darbu iespaidā. Ja ņemam vērā, ka gadsimta sākumā lielākā daļa mūsu iedzīvotāju bija analfabēti, kas neprata lasīt grāmatas, un arī grāmatu bija maz, nebija kino, televīzijas, citu izziņas līdzekļu, tad iedomājieties, kādi lieli nopelni bija Uzeiram Gadžibekovam, kurš novadīja līdz cilvēku apziņai savas idejas, Muhammeda Fezuli vārdus ar savas operas starpniecību, ar savu "Aršin mal alan", "O olmasin bu olsun" un citu operešu mūzikas starpniecību, tādā veidā ieguldot lielus nopelnus mūsu tautas tikumības un kultūras attīstībā.

Kā jau es teicu, Uzeirs Gadžibekovs visos savos darbos apdziedāja cilvēka brīvību, tautas brīvību, aicināja sacelties pret despotismu, vardarbību, tirāniju. Uzeira Gadžibekova diženā mūsu tautas darba "Kjeroglu" izmantošana ir ļoti liels un neaizvietojams notikums Azerbaidžānas vēsturē, tās kultūras un mākslas dzīvē.

Dastans "Kjeroglu" gadsimtos pārgāja no paaudzes un paaudzi un nonācis līdz mūsdienām. Dastans "Kjeroglu" vienmēr aicināja ļaudīs būt varonīgiem, drošsirdīgiem. Šis dastans rosināja cilvēkos varonīgas, drosmīgas patriotiskas izjūtas. Dastans "Kjeroglu" vienmēr aicināja cilvēkus būt brīviem, sauca cīņā brīvības vārdā, pret vardarbību. Dastans "Kjeroglu" bija iemīļots darbs arī tādēļ, ka tajā bija sakopotas pašas vērtīgākās domas tautas dzīvei un nākotnei. Uzeira Gadžibekova operas "Kjeroglu" radīšana bija paredzēta tam, lai daudz iedarbīgākā formā parādītu ne tikai savai tautai, bet arī visas pasaules sabiedrībai, ka Dastans "Kjeroglu", vēlreiz atkārtoju, ir liels revolucionārs notikums mūsu kultūrā.

Līdz pat mūsdienām Uzeirs Gadžibekovs pazīstams kā dižens komponists, muzikants, zinātnieks. Atzīmējot viņa jubileju, mēs vienmēr atspoguļojam šīs Uzeira Gadžibekova daiļrades puses.

Ar dziļu gandarījumu gribu atzīmēt, ka agrāk es biju viens no Uzeira Gadžibekova jubileju rīkošanas organizatoriem un dalībniekiem. Mūsu tauta nekad nav aizmirsusi Uzeiru Gadžibekovu. Viņu vienmēr mīlēja arī viņa dzīves laikā. Arī pēc savas nāves viņš bija visu mūsu mīlēts. Tauta vienmēr glabāja viņu savā sirdī, mūsu kultūra attīstījās vienmēr izmantojot viņa daiļradi. Tādēļ, mēs katru gadu atzīmējam Uzeira Gadžibekova dzimšanas dienu.

Atceros, mēs ļoti svinīgi atzīmējam Uzeira Gadžibekova 90 gadu jubileju. 1975.gadā mēs organizējam Uzeira Gadžibekova 90 gadu jubileju, svinīgi to atzīmējām gan Azerbaidžānā, un iespēju robežās Padomju Savienības galvaspilsētā, citās republikās un pasaulē. Azerbaidžānā, Uzeira Gadžibekova māja Baku, kurā viņš dzīvoja, kļuva par pirmo kultūras darbinieka māju-muzeju. 1975.gadā, 20 gadus atpakaļ tika atklāta Uzeira Gadžibekova māja-muzejs. Mēs visi esam ļoti apmierināti ar to, ka jau 20 gadus šī māja-muzejs kalpo azerbaidžāņu tautas attīstībai, kultūras celšanai. No šīs mājas-muzeja dibināšanas dienas muzeju vada Uzeira Gadžibekova tuvs līdzgaitnieks Ramazans Halilovs. Es parakstīju pavēli par viņa apbalvošanu ar pašu augstāko Azerbaidžānas ordeni - "Slavas" ordeni par lieliem nopelniem.

Ramazans Halilovs ir ļoti laimīgs cilvēks, viņam 95 gadi, bet viņš vienmēr ļoti darbīgs. Viņš plecu pie pleca gāja kopā ar Uzeiru Gadžibekovu, mums viņš ir simbols. Tādēļ viņš mums ir dārgs, un par laimi, viņš arī šodien dzīvo. Domāju, ka mēs atzīmēsim arī viņa simtgadi.

1985.gadā ļoti svinīgi tika atzīmēta Uzeira Gadžibekova 100 gadu jubileja - gan Azerbaidžānā, gan Maskavā - toreizējā Padomju Savienības galvaspilsētā. Kad mēs atzīmējām viņa jubileju vienā no pašām lielākajām Maskavas zālēm - Kolonnu zālē, visu Padomju Savienības republiku pārstāvji izteica savas atmiņas par Uzeiru Gadžibekovu. Dzirdot to visu, un esot tam visam liecinieks, es izjutu lielu lepnumu.

Un beidzot, mēs šodien svinam Uzeira Gadžibekova 110 gadu jubileju. Personīgi es esmu ļoti laimīgs, ka es vadīju un biju Uzeira Gadžibekova 90-, 100- un 110- gadu jubilejas svinību organizators.

Vārdi, kas izteikti zinātnieku darbos, kuri pētīja Uzeira Gadžibekova daiļradi, un sevišķi lielā mērā uzstājoties jubilejas ceremonijās, tika veltīti viņa darbībai mūzikas jomā. Nav nejaušība, ka šajās jubilejās vienmēr uzstājas mūzikas zinātnieki, komponisti, muzikanti. Varbūt pirmo reizi Uzeira Gadžibekova jubilejas ceremonijā Azerbaidžānas prezidents saka runu. Un tas viss nav nejauši. Tādēļ, ka Uzeirs Gadžibekovs - ir dižens komponists, muzikants, un tajā pašā laikā dižens zinātnieks, filozofs un apgaismotājs. Uzeira Gadžibekova darbiem un tieši viņa darbībai bija liela loma nacionālās atdzimšanas jūtu, nacionālās atmodas, nacionālās pašapziņas dzimšanā, izveidē un attīstībā. Azerbaidžāņi - mūsu jaunatne, pilsoņi iedvesmojušies no Uzeira Gadžibekova darbiem, vēl vairāk iemīlēja mūsu Dzimteni; klausoties viņa mūziku, nokļūstot viņa domu iespaidā, kas rodas no viņa sacerējumiem, viņi izjuta to, kādā mērā Dzimtene, valsts un nācija ir dārgi un tuvi katram cilvēkam.

Uzeirs Gadžibekovs bija izcils pilsonis. Vēl reiz atzīmēšu, ka Uzeira Gadžibekova daiļrade 1918-1920.gados - tajā smagajā periodā - pirmās neatkarīgās Azerbaidžānas Republikas laikā bija neaizstājama. Uzeira Gadžibekova darbība bija ārkārtīgi ievērojama un neaizstājama arī turpmākajā periodā.

Kā redzams no vēstures, Uzeirs Gadžibekovs dzīvoja triju valdību laikā. Periods, kad viņš piedzima, parādījās pasaulē kā kultūras darbinieks, bija Cariskās Krievijas laiks Azerbaidžānā. Pēc tam, 1918.gadā Azerbaidžānā tika dibināta pirmā demokrātiskā Azerbaidžānas Republika. Apmēram divus gadus ilgs bija neatkarīgās Azerbaidžānas Republikas periods. Pēc tam Azerbaidžānā tika nodibināta padomju vara, un šī vara pastāvēja līdz 1991-1992.gadiem. Visos šajos trīs posmos Uzeirs Gadžibekovs kalpoja savai tautai neatkarīgi no varas rakstura un formas. Šodien ir pamats runāt, ka viņš domāja tā: lai arī kāda vara nebūtu, cilvēks, kurš uzticīgi kalpo savai tautai, cenšas virzīt savu tautu uz priekšu, nedrīkst rēķināties ne ar ko. Uzeirs Gadžibekovs bija tāds.

Kad agrāk, runa ievirzījās par Uzeira Gadžibekova dzīves ceļu, runāja par viņa radītajiem darbiem, taču neko nerunāja par viņa sabiedriski-politisko darbību tajā periodā, gadsimta sākumā, līdz 1920.gadam. Reizēm slepenībā runāja, ka Uzeirs Gadžibekovs bijis musavatas valdības loceklis u.t.t., ka to uzsvērt nevajag. Nākošajā periodā no 1920.gada līdz 1948.gadam, līdz savai nāvei, Uzeirs Gadžibekovs dzīvoja padomju varas laikā. Šis Uzeira Gadžibekova darbības periods bija ļoti auglīgs, ļoti produktīvs, ļoti vērtīgs un ievērojams mūsu tautai.

Pēc tam, kad šodien mūsu republikā izmainījās sabiedriski-politiskā sistēma, no jauna nevajadzētu sasirgt ar to pašu slimību, pārspīlēt vienu periodu un noslēpt otru. No 1985.gada, no dzimšanas līdz 1948.gadam, līdz savai nāvei, viņš bija ievērojams azerbaidžāņu tautas dēls, kalpoja azerbaidžāņu tautai un pie jebkuras sistēmas, pie jebkuras varas, izmantojot savas iespējas, vienmēr veda savu tautu uz priekšu.

Runājot par Uzeira Gadžibekova darbību līdz 1920.gadam, tajā pašā laikā, nepieciešams augstu novērtēt viņa turpmāko darbību. Uzeiram Gadžibekovam bija neaizstājama loma Azerbaidžānas kultūras uzplauksmē - šodien mēs ar lepnumu varam teikt, ka XX gadsimtā un mūsu gadsimtā pēc 1920.gada, mūsu republikā attīstījās kultūra, tika radīta liela kultūras armija, mūsu tauta kļuva izglītota, cēlās tās kultūras līmenis. Tajā visā bija neaizvietojama Uzeira Gadžibekova loma.

1937.gadā Uzeirs Gadžibekovs dāvāja pasaulei operu "Kjeroglu". Vēlreiz saku, ka tas bija milzīgs revolucionārs notikums mūsu tautas vēsturē un kultūrā. Azerbaidžānas kultūra tajā laikā ienāca toreizējās Padomju Savienības galvaspilsētā - Maskavā ar daiļdarbu "Kjeroglu". Padomju Savienība bija milzīga valsts. Krievijas galvaspilsēta, ar savu seno vēsturi, Kremļa pili, Uzeiru Gadžibekovu sagaidīja ar lielu cieņu un godu. Ja Uzeirs Gadžibekovs savā laikā kā students ieguva izglītību Pēterburgas konservatorijā, tad 1937.gadā tika sagaidīts ar lielu godu pašā augstākajā Krievijas caru pilī - Kremļa pilī. Tā visa ir milzīga vēsture. Neko no tās nedrīkst aizmirst.

Lielā Tēvijas kara laikā - 1941-1945.gados, mūsu tautas patriotiskā noskaņojuma celšanai Uzeirs Gadžibekovs sacerēja brīnišķīgus darbus - maršus, dziesmas, tādējādi viņam bija nopelni uzvarā pār fašismu, pat par saviem līdzekļiem iegādājās lidmašīnu un nosūtīja to uz fronti. Tas bija tas pats Uzeirs Gadžibekovs.

Uzeirs Gadžibekovs piedalījās Azerbaidžānas sabiedriski-politiskajā dzīvē un gadsimta sākumā, un 1918-1920.gados un no 1920.g. līdz 1948.gadam. Uzeirs Gadžibekovs tajā laikā bija Azerbaidžānas parlamenta loceklis, Padomju Savienības parlamenta loceklis - Padomju Savienība tajā laikā bija liela valsts, tai bija parlaments, bet kādu vērtējumu dot tam vai citam parlamentam, jau ir pavisam cits jautājums - bija šo parlamentu loceklis un uzskatīja, ka viņam ir liels gods nest šo vārdu. To arī nevajadzētu aizmirst. Uzeirs Gadžibekovs mūsējais - ar visu savu būtību, visu savu jaunradi.

Viens no pašiem lielākajiem Uzeira Gadžibekova nopelniem ir tas, ka viņš radīja pirmo Azerbaidžānas Republikas himnu. Vēlāk šī himna tika noraidīta. 1945.gadā tika uzrakstīta jauna Padomju Sociālistiskās Republikas himna. Arī to sacerēja Uzeirs Gadžibekovs. Beidzot, pēc Azerbaidžānas neatkarības iegūšanas, mēs atjaunojam 1919.gadā Uzeira Gadžibekova, visas tautas iemīļoto, valsts himnu. Tas viss - Azerbaidžānas vēsture. Tie visi ir - Uzeira Gadžibekova dzīves ceļa un daiļrades posmi.

Katra Uzeira Gadžibekova nodzīvotā diena mums ir dārga. Katrs skaņdarbs, katra Uzeira Gadžibekova nošu lapa mums ir vērtīga. Uzeira Gadžibekova sabiedriski-politiskā darbība mums vērtīga no sākuma un līdz galam. Tādēļ, ka tas viss kalpoja azerbaidžāņu tautas atdzimšanai, kultūras attīstībai, tautas sevis izzināšanai. Šie nopelni nekad nevar tikt aizmirsti. Šie nopelni ir neaizstājami. Tādēļ Uzeira Gadžibekova daiļrade ir azerbaidžāņu tautas nacionālā bagātība. Uzeira Gadžibekova personība ir azerbaidžāņu tautas lepnums, mūsu nacionālais lepnums.

Uzeira Gadžibekova jaunība pagāja Šušā. Šuša - dārga, svēta pilsēta katram azerbaidžānim. Uzeirs Gadžibekovs vienmēr cīnījās par Azerbaidžānas teritoriālo nedalāmību. Lasot viņa rakstus, uzrakstītus 1918-1920.gados, domājam: cik aktuāli šie vārdi ir šodien! Šodien no jauna izveidojusies toreizējā situācija. Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu, centieni piesavināties mūsu zemes un mūsu valsts patriotu aizsardzība - tajā laikā bija tāpat. Uzeirs Gadžibekovs tajā laikā darbojas šajā virzienā un šodien, diemžēl vēsture izveidojusies tā. Visi mēs, virzoties pa tādu cilvēku kā Uzeirs Gadžibekovs iedibinātu ceļu, cenšamies saglabāt Azerbaidžānas neatkarību, Azerbaidžānas teritoriālo nedalāmību.

Tādēļ Uzeira Gadžibekova dzimtenē - visa Azerbaidžāna ir viņa dzimtene, taču jaunības gadus viņš pavadīja Šušā - tika izveidota māja-muzejs. Daži no šeit klātesošajiem, droši vien to ir apmeklējuši. Es arī apmeklēju ne vienu vien reizi. Šušā vēl ir uzcelts piemineklis Uzeiram Gadžibekovam. Tur uzcelts ir piemineklis ne tikai Uzeiram Gadžibekovam, bet arī mūsu korifejam Bjuļ-Bjuļam, slavenai personai Natavani, ir arī citi pieminekļi.

1992.gada maijā Šušu okupēja armēņu puse. Okupanti daudz ko sagrāva, tai skaitā arī mūsu kultūras pieminekļus. Viņi ne tikai sagrāva Uzeira Gadžibekova, Bjuļ-Bjuļa, Natavana pieminekļus, bet arī, ar īpašu zvērību šāva uz pieminekļiem. Ar lielām grūtībām izdevās atbrīvot šos pieminekļus no gūsta, tie tika atvesti uz Azerbaidžānu ar Gruzijas starpniecību, tagad tiek eksponēti Mākslas muzejā. Šī muzeja apmeklētāji redz, cik daudz automātu, šauteņu šāvienu bija raidīti Uzeira Gadžibekova piemineklim. Šie ienaidnieki savā laikā centās šaut ar tādām lodēm uz pašu Uzeiru Gadžibekovu, taču viņiem tas neizdevās. Un tagad viņi ar šīm lodēm šauj pa pieminekli. Tie mums ir smagi, ciešanas nesoši notikumi. Taču tā ir patiesība, kura parāda, kāda var būt mežonība. Nav robežu fašismam, zvērībām. Šīs armēņu okupantu darbības liecina tieši par to.

Taču, lai armēņu okupanti nedomā, ka šīs lodes var iedragāt Uzeira Gadžibekova, Bjuļ-Bjuļa, Natavani daiļradi, nē! Lai nedomā, ka šīs lodes var iedragāt armēņu tautas tikumību, nē! Lai nedomā, ka Šušas okupācija var ilgt mūžīgi! Nē, tas nevar notikt!

Šodien atzīmējot Uzeira Gadžibekova 110 gadu jubileju, mēs izsakām pārliecību, ka Uzeira Gadžibekova mantojums dzīvos, un visas vietas, kur viņš dzīvoja, kļūs par svētceļojuma vietām. Mēs esam pārliecināti, ka Šuša tiks atbrīvota. Mēs esam pārliecināti, ka tiks atbrīvota visa Karabaha, visas mūsu okupētās zemes, neatkarīgā Azerbaidžāna kļūs par savu teritoriju, savu robežu saimnieci.

Visam tam ir milzīgs pamatojums. Lūk, jau sešpadsmit mēnešus turpinās karadarbības pārtraukums starp Armēniju un Azerbaidžānu. Mēs cenšamies tādā veidā, mierīgā ceļā atbrīvot mūsu zemes un nodrošināt mūsu valsts teritoriālo nedalāmību. Pieņemtie mēri, starptautisko organizāciju darbība, mūsu darbība starptautisko organizāciju ietvaros un mūsu konsekventā politika ir tam apstiprinājums.

Pasaules lielvalstis arī pieliek pūles miermīlīga šī jautājuma atrisināšanai, starptautiskās organizācijas īsteno darbību Minskas grupas ietvaros. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk viņi pastiprinās savu darbību. Tādēļ, ka neviena valsts nevar atbalstīt okupāciju. Neviena valsts nevar atbalstīt agresiju. Ja tas ir tā, ja pastāv taisnīgums, ja arī turpmāk starptautiskās normas tiks nostiprinātas pasaulē, tad - mums ir taisnība - mēs panāksim šī jautājuma risināšanu tiesiskā ceļā.

Tajā pat laikā, Uzeira Gadžibekova daiļrade, kā vienmēr, aicināja cilvēkus uz patriotismu, un šodien aicina Azerbaidžānas pilsoņus uz patriotismu. Ja mēs šodien godinām Uzeira Gadžibekova piemiņu, vēlreiz augsti novērtējam viņa daiļradi, mums vēl vairāk jāvairo, jāattīsta sevī patriotiskās jūtas, kas ir šīs daiļrades virsotne. Mums jāgatavo sevi nākotnei ar šīm jūtām.

Mums jābūt savu zemju saimniekiem. Jārisina jautājumi mierīgā ceļā. Par katru cenu. Gan Šuša, gan Karabaha, gan visas mūsu okupētās zemes tiks atbrīvotas jebkurā gadījumā - pateicoties azerbaidžāņu tautai, pateicoties drosmīgo Azerbaidžānas dēlu varonībai, Azerbaidžānas teritoriālā nedalāmība tiks nodrošināta.

Ar šiem vēlējumiem, ar šīm domām es novēlu jums, visai azerbaidžāņu tautai laimīgu dzīvi un veiksmi. Es noliecu galvu diženā Uzeira Gadžibekova piemiņas priekšā. Visa azerbaidžāņu tauta šodien noliec galvas diženā Uzeira Gadžibekova piemiņas priekšā. Izsakot savu cieņu un pietāti viņa piemiņai, es šodien no jauna aicinu mūsu tautu uz vienotību. Aicinu visus būt drosmīgiem, varonīgiem, patriotiskiem Uzeira Gadžibekova mantojuma saglabāšanas vārdā, mūsu kultūras, tikumības saglabāšanas vārdā. Pateicos!

© aliyev-heritage.org