Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Geidara Alijeva runa kontrakta parakstīšanas ceremonijā Baku starp Azerbaidžānas Valsts naftas kompāniju un ārzemju naftas kompāniju konsorciju, par kopīgu naftas atradņu izstrādi Kaspijas jūras šelfā - "Gjulistānas" pils, 1994.gada 20.septembrī.


scotch egg
scotch egg
scotch egg
scotch egg
temp-thumb
temp-thumb
temp-thumb
temp-thumb

Dāmas un kungi, godātie viesi!

Šodien Azerbaidžānas Republikas dzīvē norisinās vēsturiski notikumi, kas ir trīs gadus ilgušu sarunu noslēgums.

Sarunas starp Azerbaidžānas Republikas Valsts naftas kompāniju un ārzemju naftas kompānijām par kopīgu naftas atradņu „Azeri”, „Čirag” un daļu atradnes „Gjunešli” ekspluatāciju, kas atrodas Kaspijas jūras Azerbaidžānas sektorā, ir pabeigtas un kontrakta projekts par kopīgu izstrāžu vešanu ir sagatavots un iesniegts.

Šodien mēs esam pulcējušies Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, šajā brīnišķīgajā „Gjulistānas” pilī uz kontrakta parakstīšanas ceremoniju. Sakarā ar kontrakta parakstīšanu, Baku ieradušies ārvalstu valdību pārstāvji, viesi. Visus mūsu viesus, kuri ieradušies Baku, lai piedalītos šajā ceremonijā, es sirsnīgi sveicu un saku viņiem „Laipni lūdzam!”

Pārrunas, kuras vadīja Azerbaidžānas Valsts naftas kompānija ar ārzemju naftas kompānijām, noritēja šo valstu un valdību aizbildniecībā, un tās saņēma savu valstu atbalstu. Uz kontrakta parakstīšanas ceremoniju ieradušās ārvalstu delegācijas. Sirsnīgi sveicu ar dalību šajā ceremonijā Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas Federācijas, Lielbritānijas Karalistes, Turcijas Republikas un Norvēģijas delegācijas un saku tām: „Laipni lūdzam!”.

Sveicu Turcijas Republikas Valsts ministru, cienījamo Nedžmeddinu Džovhari, kurš piedalās šajā vēsturiskajā notikumā. Sveicu Lielbritānijas Karalistes Enerģētikas ministru Timoti Eggaru. Sveicu ASV Enerģētikas ministra vietnieku, godāto Viljama Vaita kungu. Sveicu Norvēģijas Enerģētikas un rūpniecības ministra pirmo vietnieku, godāto Gunnara Murvanta kungu. Sveicu Krievijas Federācijas Degvielas un enerģētikas ministrijas galvenās pārvaldes priekšnieku Staņislava Pugača kungu. Sveicu visus, kuri neuzskatīja par apgrūtinājumu ierasties Baku, lai piedalītos šajā ceremonijā un, kuri atrodas šeit mūsu vidū – Lielbritānijas parlamenta locekļi, Anglijas – Azerbaidžānas draudzības biedrības delegācija. Sveicu Islāma Attīstības Bankas prezidentu, godāto Osama Džafara Fakiha kungu, kurš piedalās mūsu ceremonijā. Sveicu diplomātiskā korpusa pārstāvjus Azerbaidžānā, godātos vēstniekus, starptautisko organizāciju pārstāvjus un vadītājus.

Azerbaidžānas Valsts Naftas Kompānija trīs gadu laikā veda sarunas ar ārzemju naftas kompānijām, kuras vēlāk apvienojās konsorcijā, tās kopā sagatavoja līguma projektu. Šo lielo kompāniju delegācijas piedalās mūsu šodienas ceremonijā. Es viņus sirsnīgi sveicu. Sveicu kompānijas „AMOKO” prezidentu Viljama Lauri kungu. Sveicu kompānijas „Bi-Pi” delegāciju, tās vadītāju, kompānijas prezidentu Džona Brauna kungu. Sveicu kompānijas „Statoil” delegāciju, tās vadītāju Johana Nika Volda kungu. Sveicu kompānijas „LUKoil” delegāciju, tās vadītāju, kompānijas prezidentu Vagida Alekperova kungu. Sveicu kompānijas „ Makdermott” delegāciju, tās vadītāju Viljama Vitnisa kungu. Sveicu kompānijas „Penzoil” delegāciju, tās vadītāju, kompānijas prezidentu Tomasa Hamiltona kungu. Sveicu kompānijas „ Remko” delegāciju, tās vadītāju, kompānijas prezidentu Stivena Rempo kungu. Sveicu kompānijas „Turkie petrolleri” delegāciju, tās vadītāju Sidgi Sandžara kungu. Sveicu kompānijas „ Junokal” delegāciju, tās vadītāju Džona Ameļa kungu. Sveicu kompānijas „Delta internešl” delegāciju, tās vadītāju, kompānijas prezidentu Fateha Al-Albana kungu. Godātās dāmas un kungi!

Nafta – pati lielākā Azerbaidžānas Republikas un azerbaidžāņu tautas nacionālā bagātība.

Azerbaidžāna, pazīstama kopš senseniem laikiem kā naftas zeme, kurai ir tādas dabas bagātības kā nafta un gāze. Tādēļ arī Azerbaidžānu sauc par Uguns valsti. Azerbaidžānai ir lielas naftas ieguves, tās izmantošanas un pārstrādes vēsture. 1847.gadā Azerbaidžānā, Baku pilsētā, pirmo reizi no zemes izšāvās naftas fontāns. No tā laika sākās Azerbaidžānas naftas ieguve rūpnieciskā veidā.

1872.gadā brāļi Nobeļi nodibināja Baku pirmo naftas kompāniju, un ar to arī sāka mūsu valstī ierasties naftas izmantošanai ārzemju firmas, sāka ieplūst ārzemju kapitāls.

Tādā veidā, XIX gadsimta otrajā pusē virkne pasaules valstu, attīstītāko valstu firmas sāka pievērst uzmanību naftas ieguvei Azerbaidžānā, Baku. No pagājušā gadsimta beigām, daudzu ārvalstu kompānijas uzsāka Baku naftas ieguvi. 1872.gada laikā Azerbaidžānā tika iegūtas 26 tūkstoši tonnu naftas. Tagadējā gadsimta sākumā, 1900.gadā Azerbaidžānā jau tika iegūtas 10 miljoni tonnu naftas, kas sastādīja 95 procentus Krievijā iegūstamās naftas, un 50 procentus no visas pasaules naftas ieguves. XX gadsimta pirmajos divdesmit gados ārzemju naftas kompānijas un vietējie uzņēmēji pielika lielas pūles naftas ieguvē un pārstrādē, un Azerbaidžānā sāka attīstīties naftas rūpniecība.

Šo periodu var nosacīti nosaukt par naftas rūpniecības vēstures pirmo posmu Azerbaidžānā.  Šajā laikā Baku naftu izmantoja visā pasaulē. Baku nafta ienesa lielu peļņu ārzemju kompānijām. Azerbaidžānā parādījās lieli uzņēmēji, kuri guva ievērojamu peļņu. Šajā laikā Azerbaidžānas naftas rūpniecības attīstība deva lielu stimulu Baku pilsētas attīstībai un kopumā arī Azerbaidžānas attīstībai. Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku kļuva par lielu rūpniecības pilsētu, vienu no lielākajiem industriālajiem centriem tā laika Krievijas impērijā. Mūsu Baku, ar savu seno vēsturi, ieguva tajā laikā jaunu veidolu, paplašinājās, kļuva skaistāka, un šeit tika uzceltas, tā laika prasībām atbilstošas celtnes, uzņēmumi, rūpnīcas un citi rūpniecības objekti. Tagad mums pienācīgi jānovērtē tas, kas izdarīts šajā periodā un jāatzīmē lielā naftas loma Azerbaidžānas, Baku attīstībā.

1918.gadā tika nodibināta demokrātiska valsts. Azerbaidžāna ieguva neatkarību un divu gadu laikā tā pastāvēja kā neatkarīga valsts. Šī valsts centās izmantot bagātības, kas piederēja tautai, tās labklājībai. Taču diemžēl, šīs pūles nedeva vēlamos rezultātus. Jo 1920.gadā krita Demokrātiskā Azerbaidžānas valsts.

Tajā gadā Azerbaidžānā tika noteikts padomju sociālistiskais režīms. Turpmāko 70 gadu laikā Azerbaidžāna dzīvoja šī režīma apstākļos, atrodoties Padomju Savienības sastāvā. Nafta – pati lielākā Azerbaidžānas bagātība – tika izmantota Padomju Savienības interesēs. Šo periodu var nosaukt par otro naftas rūpniecības periodu. Šo periodu var nosaukt par otro naftas rūpniecības periodu. Šajā periodā Azerbaidžānas naftas rūpniecība strauji attīstījās. Sakarā ar to, ka naftas rūpniecība bija nepieciešama Padomju Savienības industriālā un ekonomiskā potenciāla attīstībai, uz šejieni tika nosūtīti lieli spēki. Tādēļ Azerbaidžānas naftas rūpniecības attīstībā tika gūti būtiski sasniegumi.

Šajā laika periodā tika radīta liela Azerbaidžānas naftinieku armija. Azerbaidžānas naftas un gāzes rūpniecība strauji attīstījās, tika celti jauni uzņēmumi. Tika radīti lieli zinātnes centri, naftas nozares zinātniski pētnieciskie institūti. Jaunu, augsti kvalificētu kadru sagatavošanai naftas rūpniecībai, tika dibināts institūts, kurš tagad nosaukts par Naftas Akadēmiju. Azerbaidžānas naftinieki, speciālisti, zinātnieki, ar vienu vārdu sakot, visi cilvēki, kas bija nodarbināti naftas nozarē, pašaizliedzīgi strādāja naftas nozares attīstības labā, ierakstīja slavenas lappuses Azerbaidžānas vēsturē.

Kā jau teicu, Azerbaidžānas nafta tika izmantota nevis savai, bet gan Padomju Savienības attīstībai. 1941-1945.gados, Otrā Pasaules kara laikā, Azerbaidžānas nafta sastādīja 75% no visas naftas, kas tika iegūta visā valstī. Gan Azerbaidžānas naftas rūpniecībai, gan mūsu naftiniekiem ir lieli nopelni visai pasaulei draudošā vācu fašisma sagrāvē.

Zinātnieki, kuri strādāja Azerbaidžānas naftas nozarē, speciālisti, mūsu naftinieki piedalījās jaunu naftas atradņu izstrādē un attīstībā jebkurā Padomju Savienības vietā. Nav brīnums, ka jaunās naftas atradnes, kuras tika atklātas un izstrādātas pateicoties viņu pūlēm un darbam, tika nosauktas „otrais Baku”, „trešais Baku”, „ceturtais Baku”. Nenovērtējami ir azerbaidžāņu naftinieku nopelni lielāko Krievijas – Sibīrijas, Tjumeņas atradņu attīstībā un ekspluatācijā, milzīgu naftas un gāzes kompleksu tur radīšanā, azerbaidžāņu naftinieki tajos reģionos vēl līdz šim laikam sastāda lielāko vairumu naftinieku vidū.

Es uzskatu, ka nepieciešams to darīt zināmu šodienas viesiem, atgādināt azerbaidžāņu tautai. Jo tas viss sastāda azerbaidžāņu tautas lepnumu un slavu, liecina par mūsu tautas dižajiem panākumiem, par mūsu naftiniekiem pasaules ekonomikā.

Viens no azerbaidžāņu naftinieku panākumiem ir tas, ka viņi daudz izdarījuši naftas ieguvē Kaspijas jūrā. Šajā virzienā tika sperti soļi jau 20.gados, kā arī 30.gados, taču spēcīga naftas ieguve Kaspijas jūrā sākās 1949.gada 7.novembrī. Šajā dienā laukumā, ko mēs saucam par Naftas Akmeņiem, no naftas urbuma izšļācās pirmais fontāns.

Azerbaidžānas jūras naftinieku pieredze pagājušo 45 gadu laikā, kā bijušā Padomju Savienībā, tā arī daudzās pasaules valstīs bija par piemēru naftas ieguvē no jūras dzelmēm. Azerbaidžānas zinātnieku, naftinieku nopelni šajā nozarē ir milzīgi.

 
Kā jūs jau ziniet, trīs gadus atpakaļ, mūsu tauta ieguva brīvību, Azerbaidžāna kļuva par neatkarīgu republiku, azerbaidžāņu tauta kļuva par sava likteņa noteicēju. Mūsu tauta iekaroja iespēju pašai rīkoties ar savām dabas bagātībām pēc saviem ieskatiem. Tādā veidā, Azerbaidžānas dzīvē sākās jauna ēra. Bet mūsu naftas rūpniecībā ielikti pamati, tā sakot, trešais posms. Tagad, jaunajā posmā, mēs, izsakot azerbaidžāņu tautas gribu, pieņemam pienācīgus mērus tās dabas bagātību izmantošanā. Pēdējo trīs gadu laikā tika vestas sarunas ar ārzemju kompānijām un sasniegta vienošanās. Šodien, šajā vēsturiskajā dienā, aptuveni 150 gadus pēc rūpnieciskās naftas ieguves un pārstrādes sākuma Azerbaidžānā, es izsaku pateicību visām azerbaidžāņu naftinieku paaudzēm, zinātniekiem, speciālistiem, strādājošiem republikas naftas rūpniecības nozarē, visiem inženieriem un strādniekiem par pūlēm, pieliktām šajā laikā mūsu dabas bagātību ieguvē, lai uzlabotu zināmā mērā mūsu tautas labklājību, par viņu pašaizliedzīgo darbu, lielajiem zinātniskajiem atklājumiem un sirsnīgi sveicu viņus ar sasniegumiem, kurus viņi guvuši tagad..

No naftas ieguves un pārstrādes rūpnieciskā veidā uzsākšanas, Azerbaidžānā no zemes dzīlēm mūsu valsts teritorijā – uz sauszemes un jūrā – iegūtas 1 miljards 325 miljoni tonnu naftas. Kaspijas jūras Azerbaidžānas sektorā 45 gadu laikā iegūtas 400 miljoni tonnu naftas. Tajā pašā laika periodā iegūti vēl 450 miljardi m³ gāzes. Tas viss – ļoti lieli sasniegumi, stabils pamats Azerbaidžānas Republikas ekonomikas, naftas rūpniecības attīstībai nākotnei.

Lai arī cik daudz naftas neiegūtu, kādus panākumus nesasniegtu pagātnē, mums jāpievērš uzmanība tai patiesībai, ka līdz pat pēdējam laikam, tas ir līdz Azerbaidžāna ieguva savu neatkarību, mūsu tauta nekad nav bijusi savu dabas bagātību saimniece. Kaut arī līdz 1920.gadam mūsu naftu ieguva gan ārzemju kompānijas, gan savējie azerbaidžāņu uzņēmēji, kaut arī Azerbaidžānas, it īpaši Baku attīstībai tika izdarīts ļoti daudz, tauta nebija šo bagātību saimniece.

Sākot no 1920.gada Azerbaidžānas dzīvē notika ievērojamas izmaiņas. Attīstījās Azerbaidžānas ekonomika, republikā tika radīts spēcīgs industriālais potenciāls, mūsu naftas rūpniecība veica milzīgu vēsturisku ceļu. Taču atkal Azerbaidžāna nebija vienīgā pilntiesīgā savas naftas saimniece. Visas šīs bagātības piederēja nevis mums, bet Padomju valstij. Tagad mēs dzīvojam jaunā laika posmā. Azerbaidžānas Republika – neatkarīga valsts. Azerbaidžāņu tauta – savu dabas bagātību saimniece. Mūsu tauta patstāvīgi izlems, kā tai izmantot šīs bagātības. 

Tieši uz šo principu pamata Azerbaidžānas Republikas Valsts Naftas Kompānija veda pārrunas trīs gadu laikā ar vadošajām ārzemju naftas kompānijām par kopējām mūsu naftas atradņu izstrādēm. Bez šaubām, šīs sarunas nenoritēja gludi, bija gan grūtības, gan kritumi, gan pacēlumi. Tomēr sarunas galu galā ir pabeigtas. Ārzemju kompāniju, kurām ir bagāta pieredze, interese par azerbaidžāņu naftu ir pilnīgi dabīga, un mēs to uzņēmām ar gandarījumu, mēs paši bijām un esam šajā jautājumā ļoti ieinteresēti.

Atšķirībā no iepriekšējiem periodiem, tagad šajos jautājumos Azerbaidžānas Republika patstāvīgi ved sarunas ar jebkuru valsti, tai skaitā ar valstīm, kurām pieder naftas kompānijas, ar ārzemju kompānijām un cenšas, lai tās principi tiktu pieņemti. Līgums starp Azerbaidžānas Valsts Naftas Kompāniju un ārzemju naftas kompānijām par kopīgu naftas atradņu „Azeri”, „Čirag” un daļu atradnes „Gjunešli” izstrādi, sarunu rezultātā, beidzot, sagatavots un pabeigts. Šis līgums iesniegts man, Azerbaidžānas Prezidentam. Kā jau jums zināms, 14.septembrī, pēc tam, kad līgums tika izanalizēts, es izdevu Dekrētu lai to parakstītu Azerbaidžānas Republikas Valsts Naftas Kompānija. Ārzemju kompānijas arī pieņēma lēmumu par projekta parakstīšanu. Šo valstu vadītāji, kurām pieder šīs kompānijas, arī deva savu piekrišanu. Tā visa rezultātā, mēs šodien esam sapulcējušies uz kontrakta parakstīšanas ceremoniju.

Gribu teikt bez aplinkiem, ka ne visas azerbaidžāņu puses vēlmes atrada atspoguļojumu līgumā. Taču mēs saprotam, ka jebkurā līgumā jāņem vērā abu pušu intereses. Rietumu naftas kompāniju konsorcijs cenšas nodrošināt savas intereses, Azerbaidžānas Valsts Naftas Kompānija pielika visas pūles, lai nodrošinātu Azerbaidžānas Republikas nacionālās intereses. Varu teikt, ka liela un saspringta darba rezultātā, visu pušu pieejas situācijai ar lielu atbildības sajūtu rezultātā, tas atbilst abu pušu interesēm. Tādēļ uzskatu, ka kontrakts, kurš tiks šodien parakstīts, no ekonomiskā viedokļa ir izdevīgs Azerbaidžānas Republikai gan šodien, gan arī nākotnē un es devu rīkojumu to parakstīt. Pieņemot šādu soli, mēs demonstrējam pasaulei, ka Azerbaidžāna ir valsts ar pasaulei atvērtu, pasaules ekonomiku. Ar šī kontrakta parakstīšanu, mēs vēlreiz parādam pasaulei, ka Azerbaidžānas Republikas suverēnās tiesības ir nostiprinājušās, ka Azerbaidžāna ir pilnīgi neatkarīga valsts, ka mūsu tauta ir savu bagātību saimniece. Ar kontrakta parakstīšanu mēs nodibinām sakarus starp Azerbaidžānas Republiku un attīstītākajām pasaules valstīm, ar to lielajām kompānijām, radām pamatu Azerbaidžānas ekonomikas ieiešanai pasaules ekonomikā, brīvajā tirgus ekonomikā. Parakstot šo kontraktu, mēs vēlreiz demonstrējam pasaulei, ka Azerbaidžānas Republika ir demokrātiska un tiesiska valsts, ka Azerbaidžānā pavēries plašs spektrs attīstības un demokrātijas principu nostiprināšanai, ka Azerbaidžānas Republika plāno virzīties pa tirgus ekonomikas ceļu.

Šī kontrakta parakstīšana – pirmais lielais solis tirgus ekonomikas realizēšanā Azerbaidžānā. Ar šī kontrakta parakstīšanu mēs atveram plašu ceļu ārzemju investīciju ieguldīšanai Azerbaidžānā. Radām pamatu citu kompāniju darbībai Azerbaidžānā, ar citas nozares novirzienu, vēlreiz demonstrējam pasaulei stabilitāti, kāda valda ekonomikā un Azerbaidžānas sabiedriski-politiskajā dzīvē. Parakstot šo kontraktu, mēs izsakām cerību draudzīgas ekonomiskās sadarbības attiecību nostiprināšanā un vispār sakaros visās jomās ar valstīm, kuras pārstāv kompānijas, ietilpstošas naftas konsorcijā, ar tādām lielvalstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Anglija, Turcija, Norvēģija.

Tādā veidā, līguma parakstīšanai radīti brīnišķīgi apstākļi, un mēs šodien esam liela notikuma liecinieki. Līguma parakstīšana paver jaunu posmu Azerbaidžānas dzīvē, ekonomikā, īpaši naftas rūpniecībā. Kontrakts noslēgts uz laiku uz 30 gadiem. Tātad, mums priekšā ilgs ceļš, mums priekšā lieli darbi, lieli uzdevumi. Tie, kas sagatavoja līgumu, labi zina, taču es gribu paziņot šeit visiem klātesošajiem, visai azerbaidžāņu tautai, ka, ja bija grūti nonākt līdz līguma parakstīšanai, tad tā īstenošana būs vēl grūtāka. Ieguvums no kontrakta, tā pozitīvie rezultāti katrai no abām pusēm, tai skaitā azerbaidžāņu tautai, neatkarīgajai Azerbaidžānas Republikai, ir atkarīgi no tā konsekventās izpildes. Līgums ir kā ceļš ar divpusēju kustību: nepieciešams, lai abas puses virzītos ar vienādu ātrumu. Neapšaubāmi, ka ārzemju kompānijām tiek izvirzīti lieli uzdevumi. Gribu izteikt cerību, ka šīs kompānijas un šo kompāniju valstu valdības orgāni, savlaicīgi pieņems nepieciešamos mērus šī kontrakta īstenošanai.

Uzdevumi, kuri ir Azerbaidžānas Republikas kompetencē, daudz grūtāki, daudz smagāki. Jūs jau zināt, ka Azerbaidžānas ekonomika pārdzīvo smagu krīzi. Lielas grūtības radušās naftas rūpniecībā. Izejai no šīs krīzes, Azerbaidžānas ekonomikas attīstībai, tautas labklājības celšanai īsā laikā un pienācīgā līmenī nepieciešams apvienot visus spēkus, strādāt roku rokā, lai īstenotu kontraktu. Ceru, ka varonīgie, pieredzes bagātie Azerbaidžānas naftinieki, zinātnieki, visi, kas nodarbināti šajā mūsu ekonomikas nozarē, uzņems šo uzdevumu, kā pašu lielāko, pašu godpilnāko, ķersies pie darba šī kontrakta izpildei. Kā Azerbaidžānas Prezidents, dodot rīkojumu šī līguma parakstīšanai, apzinos savu atbildību un apsolu jums, ka izdarīšu visu, kas no manis atkarīgs, tā īstenošanai.

Šodien šajā svinīgajā un iespaidīgajā atmosfērā es apsveicu Azerbaidžānas naftiniekus, azerbaidžāņu tautu, visus Azerbaidžānas pilsoņus ar šo vēsturisko notikumu. Augstu vērtēju Azerbaidžānas Valsts Naftas Kompānijas delegācijas darbu, kura strādāja šajā jomā, vispār visas kompānijas darbu šajā virzienā un apsveicu ar sasniegtajiem panākumiem. Sirsnīgi sveicu ārzemju kompāniju, konsorcija vadītājus, kas veica lielu darbu šī kontrakta pabeigšanā, visus šo kompāniju darbiniekus, izsaku viņiem laba vēlējumus un gribu izteikt viņiem savu pārliecību, ka mūsu sadarbība būs veiksmīga. 

Sakarā ar šo notikumu sirsnīgi sveicu valstu vadītājus un valstu valdības, kuras pārstāv ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Turcijas, Norvēģijas ārvalstu kompānijas. Uz šī kontrakta pamata mēs cieši apvienosimies un uzsāksim lielu sadarbību, un es nešaubos, ka šī sadarbība būs veiksmīga un visi spēki, kas tam pretosies, saņems pretsparu, jo Azerbaidžāna, kā sava likteņa, bagātību saimniece un pateicoties šai sadarbībai, pasaules ekonomikas sabiedrībā ieņems savu godpilno vietu.

Vēlreiz sirsnīgi sveicu jūs, šīs ceremonijas dalībniekus, visus, kas izrāda pozitīvu ieinteresētību šajos jautājumos un dodu savu svētību līguma parakstīšanai. Lai tas nāk par labu! Laimīgas azerbaidžāņu tautas nākotnes labā, sirsnīgi sveicu ar šī līguma šeit parakstīšanu. Pateicos.

Noslēguma runa kontrakta parakstīšanas ceremonijā

Godātās dāmas un kungi!

Godātie viesi!

Noslēdzas vienošanās parakstīšanas process, gatavots trīs gadu garumā. Vienošanās jau parakstīta. Es iestājos par vienošanās parakstīšanu. Un tādēļ sirsnīgi sveicu jūs visus, azerbaidžāņu tautu, ārzemju kompānijas, kuras ir šīs vienošanās otra puse, ārzemju valstu vadītājus, kuri pievienojās šim līgumam, delegāciju pārstāvjus, visus jūs sveicu ar vienošanās parakstīšanu. Pārstāvju delegāciju vadītāji, kuri ieradās no ārvalstīm, kompāniju vadītāji pēc vienošanās parakstīšanas, izteica brīnišķīgas domas par vienošanās saturu, tā būtību un nākotnes nozīmi. Visās runās izskanēja vienota ideja par vienošanās priekšrocībām gan Azerbaidžānai, gan arī ārvalstu kompānijām, kuras parakstījās zem šī dokumenta.

Runās tika teikti labi vārdi par azerbaidžāņu tautu, neatkarīgo Azerbaidžānas Republiku, izteikti labi novēlējumi. Es esmu pateicīgs par šiem vārdiem un ceremonijas noslēgumā gribu vēlreiz pateikt, ka šī vienošanās palīdzēs Azerbaidžānas Republikai ieņemt pienācīgu vietu pasaules sabiedrībā, cieši saistīs mūsu ekonomiku ar pasaules ekonomiku, brīvā tirgus ekonomiku.

Es uzskatu sevi par ļoti laimīgu, par piedalīšanos šīs vienošanās sagatavošanā un parakstīšanā. Apzinos savu atbildību un ceru, ka nākošās paaudzes godam novērtēs šodien šeit notiekošo vēsturisko notikumu.

Vēlreiz apsveicu jūs. Uzskatu, ka pirmā parakstīšanas ceremonijas daļa noslēgusies. Visiem jums, azerbaidžāņu tautai novēlu laimi, panākumus visās lietās. Pateicos, vēlu turpmākus panākumus!