Azerbaidžānas Republikas svētku dienas un ievērojamākie datumi


    
Sarkanā
krāsā atzīmētas valsts brīvdienas. Zaļā krāsā atzīmēti festivāli, ievērojami datumi un tml., kam ir liela nozīme valstij, bet nav svētku dienas to tiešajā vārda nozīmē.

1 un 2.janvāris 

















 

Jaungada svētki

Janvāris (latīņu valodā: "Janvarus", nosaukts Romas dieva Janusa vārdā. Pēc gregoriāņu kalendāra ir pirmais mēnesis. Gregoriāņu kalendārs tika pieņemts 1582.gadā. Krievijā pēc Pētera I Dekrēta pārgāja uz Juliāņu kalendāru. Pēc šī Dekrēta 1.janvāris -Jēzus dzimšanas diena tika pieņemts kā gada sākums un XVIII gadsimts sākās ar 1701.gada 1.janvāri.

1918.gadā pēc Padomju Valsts vadītāja V.I. Ļeņina dekrēta tika pieņemts gregoriāņu kalendārs. Tādā veidā, ja līdz šim laikam jaunais gads sākās 13.janvārī, tad tagad šī starpība tika likvidēta un Jaunais gads sākās no 1.janvārā, kas tiek uzskatīts pār izejamo dienu.

Azerbaidžānas Republikā ir spēkā šis kalendārs un, 1.janvāris tiek atzīmēts kā izejamā diena.

No 2006.gada 1-2.janvāris tiek uzskatīti par svētku dienām un tiek atzīmētas kā izejamās dienas, brīvdienas.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.

20.janvāris

 

 

 

Visas  tautas sēru diena

20.janvāris ierakstīts azerbaidžāņu tautas vēsturē kā viena no asiņainākām traģēdijām. Terora akts, kuru tajā dienā zvērīgi sarīkoja bijušās Padomju Savienības militārā mašīna pret azerbaidžāņu tautu, tiks ierakstīta kā melna lappuse pasaules vēsturē, kā viens no smagākajiem noziegumiem pret cilvēci. Izrēķināšanās ar civiliedzīvotājiem, kuri cēlušies cīņai par nacionālo atbrīvošanu, savas valsts teritoriālo nedalāmību, simtiem nevainīgu cilvēku slepkavības un ievainojumi masu terora rezultātā, kas notika totalitārā padomju režīma krišanas priekšvakarā, no jauna nodemonstrēja visai pasaulei tās noziedzīgo būtību. 

Padomju armijas sevišķas nozīmes apakšvienību un iekšlietu karaspēka liela kontingenta ievešanu Baku pavadīja sevišķa cietsirdība un neredzētas zvērības. Tajā laikā Azerbaidžāna tika pakļauta arī agresijai no kaimiņvalsts Armēnijas. Šajos apstākļos Padomju valdība ne tikai nepieņēma nekādus mērus konflikta novēršanai, bet tieši pretēji, Azerbaidžānā ievedamo armijas daļu sastāvā tika iekļauti armēņu karavīri un virsnieki, kas tika mobilizēti Stavropolē, Krasnodarā un Rostovā, padomju armijā dienējošie armēņi un pat armēņi-kursanti.

Baku ievestais militārais kontingents -saskaņā ar dažādu avotu ziņām, bija līdz 60 tūkstošiem cilvēku, -bija izgājis spēcīgu psiholoģisko sagatavošanu (pēc militārās organizācijas "Ščit" neatkarīgo ekspertu atskaitēm): Jūs ieveda Baku, lai jūs aizsargātu krievus, kurus zvērīgi iznīcina vietējie iedzīvotāji; ekstrēmisti visapkārt Saļjanskas kazarmām (teritorija, kur izvietots galvenais Baku militārais garnizons) uz māju jumtiem izvietojuši snaiperus, tikai šajā iecirknī ir 110 uguns punkti; mājas, dzīvokļi ir pilni ar Azerbaidžānas Tautas frontes bruņotiem cilvēkiem, viņi pakļaus jūs spēcīgai apšaudei no automātiskajiem ieročiem un ložmetējiem.

Padomju impērijas valdība ar Mihailu Gorbačovu priekšgalā meistarīgi Baku izspēlēja "krievu un armēņu kārtis". It kā karaspēks tika ievests Baku, lai aizsargātu viņus, militārpersonu ģimenes, novērstu "nacionālistu-ekstrēmistu" vardarbīgu varas sagrābšanu. Taču īstenībā, tā bija visīstākā liekuļošana, nekaunīgi meli. Pat, ja Padomju valdības "argumenti" arī līdzinātos patiesībai, nebija nepieciešams sūtīt uz Baku no galvas līdz kājām bruņotu karaspēku. Jo šajā laikā šeit atradās 11,5 tūkstoši iekšlietu ministrijas karavīri, skaitliski lielās Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās Baku garnizona karaspēka daļas, pretgaisa aizsardzības spēki. Baku atradās arī 4.armijas pavēlniecība. 

Neskatoties uz visu to, 1990.gada 19.janvārī Mihails Gorbačovs, rupji pārkāpjot PSRS Konstitūcijas 119.pantu un Azerbaidžānas PSR Konstitūcijas 71.pantu, parakstīja Dekrētu par ārkārtas stāvokļa ieviešanu Baku. Taču 19.janvārī, plkst. 19.27, PSRS VDK grupa "Alfa" uzspridzināja Azerbaidžānas televīzijas energobloku, televīzijas pārraides republikā tika pārtrauktas. Bet naktī karaspēks iegāja pilsētā, kurš nebija informēts par ārkārtas stāvokļa ieviešanu un sarīkoja izrēķināšanos ar civiliedzīvotājiem. Līdz Gorbačova Dekrēta spēkā stāšanos, tas ir līdz 20.janvāra plkst. 00, jau bija nogalināti 9 cilvēki. Bet ziņa par to, ka Baku tiek ieviests ārkārtas stāvoklis, iedzīvotājiem tika paziņota tikai 20.janvārī plkst. 7.00 no rīta pa republikas radiosakariem. Uz to laiku nogalināto skaits jau sasniedza 100 cilvēkus. Tajā laikā, kad augsti stāvošie Gorbačova emisāri, kuri tika komandēti uz Azerbaidžānu, nekaunīgi paziņoja, ka Baku ārkārtas stāvoklis ieviests netiks. Šādu nožēlojamu Padomju impērijas valdības tēlu, ar Mihailu Gorbačovu priekšgalā, kura rokas bija aptraipītas ar simtiem cilvēku asinīm, bet pats vēlāk tika apbalvotas ar Nobela miera prēmiju (?!)...

Tanki un bruņutehnika nolīdzināja ar zemi visu, kas bija viņu ceļā, militārpersonas nežēlīgi apšāva visu visapkārt. Lodes sasniedza cilvēkus ne tikai uz ielām, bet arī autobusos un arī tos, kas atradās savos dzīvokļos. "Ātrās palīdzības" mašīnas, kuras brauca pēc ievainotajiem un medicīnas darbinieki arī tika pakļauti apšaudei. Dažu dienu laikā tika nogalināti 137 cilvēki, ievainoti apmēram 700, nelikumīgi arestēti vairāk kā 800 cilvēku.  


26.februāris


 

Hodžalinas genocīda un nacionālā sēru diena

Naktī no 1992.gada 25 uz 26.februāri armēņu bruņotie formējumi, kurus atbalstīja PSRS 366.motorizētā strēlnieku pulka smagā tehnika un personālsastāvs, kuri bāzējās Hankendi pilsētā, īstenoja Hodžali pilsētas sagrābšanu. 

Pirms triecienuzbrukuma pilsētai notika masveida apšaude no artilērijas ieročiem, smagās militārās tehnikas, kas sākās vēl 25.februāra vakarā. Tā rezultātā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, un 26.februārī, ap plkst. 5 no rīta, pilsēta visa praktiski pilnībā bija uguns ieskauta. Iedzīvotāji, ap 2500 cilvēku, kas bija palikuši pilsētā, bija spiesti pamest savas mājas ar cerību izlauzties Agdamas pilsētas -rajona centra virzienā, kas bija tuvākā apdzīvotā vieta, kuras iedzīvotāji galvenokārt bija azerbaidžāņi. 

Taču šiem nodomiem nebija lemts piepildīties. Armēņu bruņotie formējumi, kurus atbalstīja PSRS motorizētā strēlnieku pulka smagā tehnika, kuri  sagrāva Hodžali pilsētu, ar īpašu cietsirdību sarīkoja izrēķināšanos ar civiliedzīvotājiem. Tā rezultātā tika nogalināti 613 cilvēki: no tiem bērni -63; sievietes -106; veci cilvēki -70. 

8 ģimenes iznīcinātas pilnībā.

25 bērni zaudēja abus vecākus.

130 bērnu zaudēja vienu no vecākiem.

Ievainoti -487 cilvēki, no tiem 76 bērni.

Cilvēki, kuri tika turēti kā ķīlnieki -1275 cilvēki.

Bezvēsts pazuduši -150 cilvēki.

Nodarīts kolosāls zaudējums valstij un pilsoņu privātīpašumam, kas novērtēts 5 miljardu rubļu apmērā (cenas 1992.gada aprīlī).

 Šie skaitļi liecina par pašu asiņaināko Kalnu-Karabahas traģēdiju, konfliktu, kurš sākās 1988.gada februārī.

 

8.marts








 

 

Starptautiskā sieviešu diena

8.marts - Starptautiskā Sieviešu solidaritātes diena cīņā par ekonomisko, politisko un sabiedrisko vienlīdzību. Lēmums par Starptautiskās Sieviešu dienas svinēšanu, kurš tika pieņemts pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma 1910.gadā 2.starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā. Pirmo reizi tā tika atzīmēta 1911.gadā Vācijā, Austrijā, Šveicē un Dānijā. Šī diena Krievijā tika svinēta no 1913.gada, Azerbaidžānā no 1917.gada. Līdz 1914.gadam svētki tika atzīmēti dažādos datumos. Starptautiskās Sieviešu dienas atzīmēšana 8.martā kļuva par tradīciju pēc tam, kas Austrijas, Ungārijas, Krievijas, ASV un citas valstis vienojās uzskatīt šo dienu par svētku dienu.

No tā laika visās valstīs 8.Martu atzīmē arī kā Solidaritātes dienu cīņā par mieru. 1965.g. Azerbaidžānas PSR šī diena tika pasludināta par brīvdienu. Pēc Azerbaidžānas neatkarības atgūšanas, 8.marts saglabāja savu svētku statusu.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu

21.marts 

 

Svētki Norvuz

Novruz tiek atzīmēts par godu pavasara atnākšanai un iezīmē jaunā gada sagaidīšanu. Pirmā pavasara diena kalendārā nozīmē Saules gada apriti. 

Novruz svētku vēsturiskās izcelsmes saknes meklējamas dziļi senatnē, pravieša Zardušta laikā - viņa vecums apmēram 3700 - 5000 gadu.

Senajā Babilonā šos svētkus atzīmēja Nisana mēneša (marts, aprīlis) 21.datumā un tie ilga 12 dienas. Katrai no šīm 12 dienām bija savi rituāli (paražas) un savas izklaides. Pirmajā rakstveida liecībā teikts, ka Novruz svētki tika svinēti jau 505 gadus pirms mūsu ēras. 

Islāms Norvuza svētkiem piešķīra reliģiozu toni. Taču diženie apgaismotāji Firdousi, Rudaki, Avicenna, Nizami, Saadi un Hafizi pierādīja un apstiprināja, Norvuz svētki bija jau sen pirms Islāma. No darbiem, kas veltīti Norvuz svētkiem jāatzīmēt Nizami "Sijasitname" un Omara Haijama "Novruzname". 

Azerbaidžāna, - Uguņu valsts, - bagāta tradīcijām, saistītām ar uguns kultu, un Navruz, šī kulta kontekstā ir simbols - attīrīšanās no nejaukā, sliktā.  

Novruza kulminācija - kad vecais gads nodod savas pilnvaras jaunajam gadam. No senām tradīcijām, šajā laikā šauj no lielgabaliem un šautenēm. Vēl XIX gadsimtā par to rakstīja N.Dubrovins: "Azerbaidžānā par pavasara iestāšanos pilsētās un ciematos vēstīja ieroču zalves". Ādams Olearijs, Navruza svētku svinību dalībnieks Azerbaižānā, rakstīja: "Astrologs ar astronomiskās ierīces un saules pulksteņa palīdzību noteica Saules augstumu, dienas un nakts savienošanās momentā (ekvinokcija), un pasludināja "Jaunais gads iestājies ". Šajā brīdi atskanēja lielgabalu zalves, no pilsētas torņiem un cietokšņu sienām atskanēja mūzika. Tā sākās Pavasara svētki" (1637.g.). 

Novruz - jautri un iemīļoti svētki. Norvuz - tie ir svētki, kas ietver sevī azerbaidžāņu tautas tradicionālās vērtības.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.


31. marts
 

 

Azerbaidžāņu tautas genocīda diena

Azerbaidžāņu tautas genocīda diena - tiek atzīmēta katru gadu 31.martā. 1918.gada martā-aprīlī armēņi Baku, Šamahā, Gubā un Mugaņā Ļjankarnā nogalināja vairāk kā 30 tūkstošus azerbaidžāņu, bet desmitiem tūkstoši cilvēku tika padzīti no savām zemēm. Tikai Baku ar sevišķu nežēlību tika nogalināti vairāk kā 10 tūkstoši azerbaidžāņu, Šamahā tika sagrauti 58 ciemi un tika nogalināti 7 tūkstoši cilvēku (1653 sievietes, 965 bērni). Gubas teritorijā tika nolīdzināti ar zemi 122 ciemi, Karabahas kalnu daļā - 150, Zangezurā - 115, Irevanas guberņā - 211, Karskas apgabalā - 92 ciemi; iedzīvotāji, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, tika pakļauti genocīdam. Daudzajās Irevānas azerbaidžāņu sūdzībās un apelācijās (laikraksts "Ašhadavor" (Darbarūķis), 1919.gada 2.novembrī), tika rakstīts, ka šajā vēsturiskajā azerbaidžāņu pilsētā un tās apkaimē, īsā laikā tika sagrauti 88 ciemi, sadedzinātas 1920 mājas, nogalināti 131 970 cilvēku. 1998.gada 26.martā Azerbaidžānas Republikas Prezidents G.Alijevs izdeva speciālu Dekrētu, saskaņā ar kuru, 31.marts tika pasludināts par piemiņas dienu - Azerbaidžāņu tautas genocīda dienu.

9.maijs

 

Uzvaras diena pār fašismu

Otrais pasaules karš. (1939-1945) palicis atmiņā kā briesmīga un traģiska posta laiks visai cilvēcei.

 Kara gados (1941-1945) azerbaidžāņu tauta paradīja milzīgas varonības un drošsirdības piemēru kā frontē, tā arī aizmugurē. Īsā laika periodā republikā tika nokomplektēti 87 iznīcinātāju bataljoni, 124 pašaizsardzības nodaļas. 1941-1945.g. vairāk kā 600 tūkstoši drosmīgu Azerbaidžānas puišu un meiteņu devās uz fronti.

Azerbaidžāņu divīzijas nogāja slavas pilnu kara ceļu no Kaukāza līdz Berlīnei. Apmēram 130 mūsu tautiešu apbalvoti ar Padomju Savienības Varoņa nosaukumu, 30 apbalvoti ar "Slavas" ordeņiem.

170 tūkstoši Azerbaidžānas karavīru un virsnieku apbalvoti ar dažādiem PSRS ordeņiem un medaļām. Divkārtējais Padomju Savienības Varonis Azu Aslanovs, Padomju Savienības varoņi Iarafils Mamedovs, Ruslans Vezirovs, Adils Gulijevs, Zija Buņjadovs, Geraijs Asadovs, Meliks Magerramovs, Mehti Guseinadze, ģenerāļi Mahmuds Abolovs, Akims Abbasovs, Tarlans Alijarbekovs, Gadžibala Zeinalovs un daudzi citi ar savu varonību ierakstīja jaunas lappuses mūsu tautas vēsturē.

Republikā tika paveikts liels darbs ar mērķi pārkārtot ekonomiku frontes vajadzībām. Īsā laikā Baku pārvērtās par ieroču arsenālu karojošajai armijai. Neskatoties uz milzīgajām grūtībām, mūsu naftinieki, parādot drosmi un varonību, apgādāja fronti un rūpniecības uzņēmumus ar degvielu.

Akadēmiķa Jusifa Mamedalijeva vadībā tika izstrādāta jauna aviācijas benzīna ieguves tehnoloģija. Pateicoties mūsu naftinieku pašaizliedzīgajam darbam, Azerbaidžānas vēsturē tika sasniegts rekordliels naftas ieguves rādītājs - 23,5 miljoni tonnu "melnā zelta", kas sastādīja 71,4% no visas PSRS iegūtās naftas.  Kopumā kara laikā Azerbaidžānas naftinieki piegādāja valstij 75 miljonus tonnu naftas, 22 miljonus benzīna un citus naftas produktus. Ar pārliecību var teikt, ka Baku nafta kļuva par vienu galvenajiem faktoriem uzvarā pār fašismu. Pietiekoši atzīmēt, ka četras no katrām piecām lidmašīnām, pieciem tankiem, pieciem automobiļiem darbojās ar Baku benzīnu. Lielais Tēvijas karš parādīja azerbaidžāņu tautas masveida varonību un pašaizliedzību.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.
 

 

28.maijs

 

Republikas diena

XX gadsimts iegājis vēsturē ne tikai kā zinātnes un tehnikas gadsimts, bet arī kā nacionālās atdzimšanas, koloniālo impēriju sabrukuma un nacionālo valstu izveides gadsimts.

1917.gadā Krievijā notikušās Februāra tautas revolūcijas rezultātā krita cara patvaldība. Valstī izvērsās carisma apspiesto tautu kustība. 1918.gada 28.maijā tika dibināta Azerbaidžānas Demokrātiskā republika (1918-1920) - pirmā civilizētā, demokrātiskā valsts Islāma Austrumos. Tā palika nācijas vēsturiskajā atmiņā kā azerbaidžāņu valstiskuma pieredze.

No 1990.gada Republikas Diena, - valstiskās neatkarības atjaunošanas diena, tiek atzīmēti kā valsts svētki.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.


15.jūnijs

 

Azerbaidžāņu Tautas Nacionālās glābšanas diena

1991.gada oktobrī Azerbaidžāna ieguva neatkarību. Taču pirmie neatkarības gadi iezīmējās ar politiskās varas vakuumu un totālu valsts pamatvērtību, visu tās institūciju, tai skaitā armijas un valsts drošības orgānu krīzi. Situāciju saasināja bezprecedenta Armēnijas agresija. 1993.gada vasarā Azerbaidžānā izveidojās reāli pilsoņkara draudi. Šajā Dzimtenei smagajā laikā Geidars Alijevs atgriezās un pārņēma valsts vadību. 1993.gada 15.jūnijā Geidars Alijevs tika ievēlēts par Azerbaidžānas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju. Tādā veidā, 15. jūnijā ienāca mūsu vēsturē kā Nacionālās glābšanas diena. 1997.gada jūnijā Milli Medžliss, saskaņā sabiedrības uzskatiem, pasludināja šo dienu par svētku dienu.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.


26.jūnijs

 

Azerbaidžānas Republikas Bruņoto Spēku diena

1991.gada 9.oktobrī Azerbaidžānas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par Armijas izveidi.

Pamatojoties uz Azerbaidžānas Republikas Prezidenta Dekrētu no 1998.gada 22.maija, 26.jūnijs tika pasludināts par Bruņoto Spēku dienu.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu

.

18.oktobris

 

Valsts neatkarības diena

1991.gada 30.augustā Azerbaidžānas Republikas Augstākā Padome ārkārtas sesijā pieņēma Deklarāciju par Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarību.

Vēsturiskajā Azerbaidžānas Republikas Augstākās Padomes sesijā, 1991.gada 18.oktobrī , tika vienbalsīgi pieņemts Konstitucionālais Akts "Par Azerbaidžānas Republikas valstisko neatkarību".

1991.gada 29.decembrī Azerbaidžānas Republikā notika visas tautas balsošana. Referenduma biļetenos bija tikai viens jautājums: "Vai Jūs esat par Konstitucionālo Aktu "Par Azerbaidžānas Republikas valstisko neatkarību?"

Azerbaidžānas tauta nobalsoja par valstisko neatkarību.

1992.gada maijā Milli Medžliss (parlaments) apstiprināja Azerbaidžānas Republikas himnu (Uzera Gadžibekova - mūzika , Ahmeda Džavada - vārdi) un pēc neilga laika - apstiprināja valsts karogu, valsts ģerboni ar astoņstūru zvaigznes ar uguns liesmām attēlu.

.

9.novembris

 

Azerbaidžānas Republikas valsts karoga diena

Azerbaidžānas valsts karogs pirmo reizi tika pieņemts kā valsts karogs ar Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas lēmumu no 1918.gada 9.novembra un kalpoja par valsts simbolu līdz 1920.gada aprīlim. Mūsu vēstures padomju perioda laikā tas tika nomainīts uz Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskās Republikas karogu.  

Oficiāli šis karogs tika pacelts Azerbaidžānas teritorijā virs Nahičevānas Augstākās Padomes ēkas, saskaņā ar Nahičevānas Autonomās Republikas Augstākā Medžlisa lēmumu no 1990.gada 19.janvārī. Kaut arī pēc astoņām dienām ar Azerbaidžānas PSR Augstākās Padomes lēmumu tas tika anulēts, 1990.gada 17.novembrī ar Nahičevānas Autonomās Republikas Augstākā Medžlisa sesijas lēmuma, ko vadīja priekšsēdētājs, visas nācijas līderis Geidars Alijevs, Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogs tika apstiprināts kā Nahičevānas Autonomās Republikas valsts karogs. 1991.gada 5.februārī Azerbaidžānas Republikas Augstākā Padome, pēc azerbaidžāņu sabiedrības pieprasījuma, pieņēma Likumu par Valsts karogu, piešķīra trīskrāsu karogam Azerbaidžānas Republikas valsts karoga statusu. 

Azerbaidžānas Republika, kura 1991.gada 18.oktobrī atbilstošajam Konstitucionālajam aktam atjaunoja savu valstisko neatkarību, pasludinot sevi par Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas tiesību pārņēmēju, pieņēma tās valsts atribūtus, tai skaitā valsts karogu. 

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.


12.novembris

 

Konstitūcijas diena

1995.gadā pieņemtā Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija kļuva par ceturto Azerbaidžānas valsts Konstitūciju, atspoguļojot tajā jauno vēsturisko modifikāciju. Azerbaidžānas Republikas konstitucionālās celtniecības vēsture attiecināma galvenokārt uz tās atrašanās periodu PSRS sastāvā. 

Pirmā Azerbaidžānas Konstitūcija tika pieņemta 1921.gada 19.maijā, I. Visas Azerbaidžānas Padomju kongresā. Jaunā Azerbaidžānas Republikas Konstitūcijas redakcija, atbilstoša 1924.gada PSRS Konstitūcijai, tika pieņemta 1925.gada 14.martā 4.Visas Azerbaidžānas Padomju kongresā. 1978.gada 21.aprīlī tika pieņemta jauna Azerbaidžānas PSR Konstitūcija, kas pauda valsts jaunā vēstures posma reālijas. Ar neatkarības atgūšanu radās nepieciešamība sagatavot jaunu Konstitūciju. Šim mērķim tika izveidota speciāla komisija Prezidenta Geidara Alijeva vadībā. Konstitūcija tika pieņemta saskaņā ar tautas gribas izpausmi 1995.gada 12.novembra referendumā.

1995.gada Konstitūcijā ielikti Azerbaidžānas Republikas valsts celtniecības pamati. Azerbaidžānas Republikas Konstitūcijas teksts sastāv no 5 nodaļām, 12 sadaļām un 158 pantiem.

12.novembris tiek atzīmēts valstī kā Azerbaidžānas Republikas Konstitūcijas diena


17.novembris

 

Nacionālās atdzimšanas diena

Pirmajās 1988.gada dienās sākās atklāta Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu. Izmantojot Padomju Savienības valdības nolaidību, kas faktiski deva Armēnijai sankciju, lai tā varētu izdzīt no pastāvīgām dzīvesvietām vairāk kā 200 tūkstošus azerbaidžāņu.

1988.gada 17.novembrī galvenajā Baku laukumā - Azadligas laukumā, sākās Azerbaidžānas sabiedrības beztermiņa mītiņš, kas izteica protestu sakarā ar Armēnijas un Kremļa valdības darbībām.

No 1992.gada 17.novembris tiek atzīmēts kā Nacionālās Atdzimšanas diena.


31.decembris

 

Azerbaidžāņu nacionālās solidaritātes diena

Katru gadu 31.decembris tiek atzīmēts kā Azerbaidžāņu nacionālās solidaritātes diena. Pasaulē dzīvo desmitiem miljonu azerbaidžāņu: Irānā (Dienvidu Azerbaidžāna), Turcijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV, Tuvo Austrumu valstīs. Pati lielākā azerbaidžāņu diaspora ir Krievijā - 1,5 - 2 miljoni cilvēku.

Ar Azerbaidžānas Republikas dibināšanu izmainījās diasporas statuss, tā aktivizēja savu daudzveidīgo darbību azerbaidžāņu tautas labā. 1993.gadā ar Prezidenta Dekrētu, 31.decembris pasludināts par Azerbaidžāņu nacionālās solidaritātes dienu.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.


 

Gurban svētki

Reliģiozos upurēšanas Gurban svētkus, katru gadu atzīmē visā musulmaņu pasaulē. Reliģiozais upurēšanas rituāls pastāvēja vēl pirms Islāma.

Pēc otrā hidžra gada, gada, kad pravietis Muhammeds pārbrauca no Medinas uz Mekku, upurēšanas rituālam islāma pasaulē parādījās jauna izpratne, tāda kā palīdzības sniegšana trūcīgajiem un bāreņiem, žēlastības dāvanas vēlmju piepildīšanai. Reliģiozais upurēšanas rituāls parādījās pēc notikuma ar pravieti Ibragimu. Viņš sapnī redzēja, ka Allahs pavēl viņam atdot par upuri savu dēlu Ismailu, lai pārbaudītu viņa ticību Dievam. Kā īstens ticīgais, Ibragims bija gatavs izpildīt Dieva gribu, tāpat kā Ismails bija gatavs upurēties.

Gurban svētku laikā katram ievērojamam musulmanim jāupurē dzīvnieks, jāizdala tā gaļa trūcīgajiem un bāreņiem. Upurēšanas akts aicina garīgi cilvēkam pacelties līdz īstenas ticības virsotnēm. Korānā ierakstīts: "Allaham nav vajadzīga ne dzīvnieka gaļa, ne asinis, bet tikai mūsu ticība".

Gurban svētki tiek svinēti 2 dienas.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu



 

Ramadāna svētki

Svētais Ramadāna mēnesis noteikts musulmaņiem otrajā hidžras gadā (622.gads). Ramadāna mēnesis māca cilvēkiem ar visu sirdi iemīlēt Allaha pavēles, izejot miesas pārbaudes un dvēseles stiprināšanu. Šajā mēnesī musulmaņi ievēro gavēni - orudžlugu.

Orudžluga vēsture sākas no otrā hidžras gada, kad Medina pilsētā pravietis Muhammeds noteica musulmaņiem Ramadāna mēnesi. Tieši vienā no pēdējām Ramadāna mēneša 10 naktīm, Allahs uzdāvināja musulmaņiem Korānu. Saka, ka tas noticis naktī no 23.datuma uz 24.datumu vai naktī no 26.datuma uz 27.datumu. Šī nakts tiek nosaukta par "lailat al-Kadr" - stipra un dižena nakts. Korānā par šo nakti teikts: "Mēs šajā naktī tiešām dāvājam spēku, varenību, šī nakts ir stiprāka par tūkstošiem mēnešu, eņģeļi nolaidās uz zemi un gaida Allaha pavēli, šajā naktī līdz rītausmai ir miers". (97:1-5).

Orudžluga gavēņa laikā nav atļauts gaišā dienas laikā ēst, smēķēt, pildīt laulāto pienākumus un citu. No gavēņa tiek atbrīvoti bērni, sievietes grūtnieces, cilvēki, kas ir smagi slimi, karavīri un ceļinieki. Orudžlugs iestājās ar jauna Mēneša iestāšanos un ilgst 29 - 30 diennaktis. Korānā teikts: "Ēdiet, dzeriet, kamēr atšķirat baltu diegu no melna, pēc tam ievērojiet orudžu līdz tumsas iestāšanos" (2:187).

Orudžlugs pastāvēja vēl līdz Islāmam. Par to teikts Korānā: "Kā jums tiek dots norādījums ievērot orudžu, tā arī jūsu senčiem tika dota šāda pavēle".

Orudžlugs beidzas ar id-al-fitr svētkiem. Šajā dienā visiem bagātajiem un turīgajiem musulmaņiem jāpalīdz trūcīgajiem musulmaņiem. No 1993.gada Orudžluga svētkus svin valsts līmenī.

 Ramadāna svētkus svin 2 dienas.

Piezīme: No 2006.gada spēkā ir noteikumi, pēc kuriem, ja svētku diena iekrīt izejamā dienā, tad nākošā diena tiek uzskatīta par brīvdienu.